Iztieku ļoti labi bez draugiem - ar sevi un mīļoto cilvēku

Es arī esmu ļoti intraverta, labprātāk pavadu laiku vienatnē. Bet es mēdzu pielāgoties tam cilvēkam, ar ko runāju - ja pretī man būs klusētājs, tad es būšu aktīva. Es neteiktu, ka meklēju kaut kādas dziļās sarunas vai ko tamlīdzīgu, kā te dažas meitenes raksta, drīzāk man vienkārši vajag "savējos" cilvēkus. Ar tiem var runāt par visu ko.
Mans draugs ir ļoti komunikabls, viņš nesaprot, kā man var negribēties tik bieži iziet sabiedrībā vai būt lielās kompānijās. Ja mani komunicēšana ar cilvēkiem nogurdina, tad viņu tieši otrādi - uzlādē.
Nedomāju, ka par to būtu jāsatraucas. Tas ir pilnīgi normāli, vēl jo vairāk, ja pati esi apmierināta ar to, kā pavadi laiku. Cilvēks, kurš pats ir izteikts ekstraverts, laikam to nekad līdz galam nesapratīs. Bet var to pieņemt ;-)

Man daudz vieglāk ir ar otru runāt rakstiski, kad mani, tā teikt, aizsargā datora ekrāns un attālums. Ironiski, ka ar cilvēku varu tērzēt stundām ilgi sarakstes veidā, bet satiekoties atkal sastopos ar savu kluso, kautrīgo, iekšējo es. Tā iemesla dēļ reālu draudzību neveidoju, gaidot, ka varbūt reiz dzīvē sastapšu kādu cilvēku, kurš būs tik līdzīgs man, ka spēsim saprasties arī tad, ja abiem gribēsies mazliet paklusēt.

:-) Te nu patiešām jāpiekrīt!

Kā var vienatnē iet uz bāru/klubu? :D Sēžat, dzerat un blisinaties sienā? Vai telefona ekrānā? Varbūt glāzes dibenā vai lūrat uz citiem cilvēkiem? Iespējams, ka krītat uz nerva bārmeņiem ar savām dziļli filozofiskajām pārdomām par dzīvi un sabiedrību?Ja jau jums nevajag sabiedrību un cilvēkus, kādēļ ir jāiet uz bāriem un klubiem? Dzert vienatnē mājās nepatīk, ja? :D

Kā var vienatnē iet uz bāru/klubu?

Klubus neapmeklēju, bet bārus labprāt. Bārmeņus, ja vien bārmenis nav pazīstams, arī nekad neapgrūtinu ar savām pārdomām par dzīvi. Es gluži vienkārši izvēlos vienatnē aiziet uz bāru, pasūtīt dzērienu, apsēsties pie galdiņa un to dzērienu izdzert. Kas tur ir tik nepareizs? Vai vientuļiem cilvēkiem vai cilvēkiem, kuriem negribas kompāniju, ir aizliegts apmeklēt bārus? Ja nē, tad nesaprotu par ko tāds sašutums un acīmredzama vēlme izsmiet šādus cilvēkus. Jā, man dažreiz apnīk vienai dzert mājās, tāpēc es gribu apmeklēt savu iemīļotāko bāru un tur dzert viena. Man tas ir aizliegts?

Ja nē, tad nesaprotu par ko tāds sašutums un acīmredzama vēlme izsmiet šādus cilvēkus.

Tas vienkārši ir viens no veidiem, kā (kaut uz mirkli un kaut virtuālajā telpā) sajusties labākai par otru. Tu, nabags, nīksti bārā viena (noteikti tak ej meklēties un radi noskumuša zaķēna iespaidu), kamēr lindadada iet pa dzīvi kā tanks!

P.S. Man arī patika iemalkot tumšu alu vienatnē. Bet nesen manu iecienītāko bāru aizklapēja. :'-( Citur nav tas.

Ophelia, hanna!, labaak turpinat vien dzert, varbuut nervus nomierinaasiet :D es mineeju, ka tas ir aizliegts? Kaadaa veidaa es ar savu komentaaru gribeju buut labaaka par citiem? :D jaa, laikam sheit man buutu japrasa piedoshana, jo neesmu vientuljniece, kura labi juutas sleepjoties un runaajot ar cilveekiem aiz datora ekraana vai dzerot baaros vienatnee? Un tu hanna! nedeldee lieki klaviatuuru meeginot izfantazeet jebkaadas detaljas par mani (l) varbuut eju kaa tanks, bet varbuut neeju, tev kaada starpiiba? Mani vienkaarshi izbriina shii dzershana vienatnee, bet kaa jau mineeju, to norakstiishu uz to, ka cilveeki mani neiztuksho un PERSONIIGI SEVI nevaru iedomaties dzerot vienatnee baaros.

nedeldee lieki klaviatuuru meeginot izfantazeet jebkaadas detaljas par mani

Rakstot sacerējumu par to, ko cilvēki vieni dara bāros/klubos, Tu arī mēģināji izfantazēt detaļas, nezinot, par ko ir runa. Es bāros jūtos labi gan viena, gan kompānijā. Kad esmu tur viena, es neblenžu ne sienās, ne glāzē, ne krītu uz nerviem kādam. Tu gan kristu, jo nespētu baudīt dzērienu vienatnē, to Tu pati pateici. Sēdēt ar glāzi mājās un bārā, tās ir dažādas lietas - dažādas atmosfēras. Bet neizskatās, ka Tu esi ienteresēta saprast starpību.

Es tikai saucu pirmos variantus, kas man ieshaavaas praataa! Nu tad pastaasti luudzu, ko tad tu dari? Panjem dzeerienu, izdzer vienaa malkaa un ej prom? Es baros parasti esmu kopaa ar kaadu, taadeelj dzerot man vienmeer ir sarunubiedrs blakaam un ja tu nedari neko no nosauktaa, tad kaa notiek taa dzershana vienatnee? Neattiecinu to uz visaam, bet cik nu ir redzeets tie vientuljie dzeeraaji tieshi to arii dara - "draudzeejaas" ar barmenjiem, blenzh uz citiem apmekleetaajiem vai glaazee. Nu varbuut juus njemat liidzi aviizes, bet taadaa gadiijumaa laikam ljoti atshkiraas baari kurus apmekleejat juus un es...

Tu gan kristu

Sheit nu gan smagi kljuudies - viena es nekad neietu, ja veelos dzeerienu, tad labaak izdzershu vinju maajaas pie filmas vai kadas lasaamvielas, nevis ieshu viena uz baariem ;)

Uz bāru es viena arī nemēdzu iet, bet pieļauju, ka introvertam cilvēkam ir interesanti arī vienkārši padomāt par dzīvi un pavērot citus cilvēkus, pabūt atmosfērā.

ir interesanti arī vienkārši padomāt par dzīvi un pavērot citus cilvēkus, pabūt atmosfērā.

Tad kad parādījās tas komentārs par bāriem, gribēju tieši rakstīt par atmosfēras izbaudīšanu. Bet tā kā pats neapmeklēju tādas iestādes, neuzrakstīju.

Bet zināt ko esmu ievērojis? Tie, kuri ir klusie, noslēgtie viņiem paveras ekskluzīva iespēja: Pavērot no malas cilvēkus!
Es tā daru, tāpēc spēju ieraudzīt to, ko runīgie nespēj (parasti) - to, kas slēpjas dziļāk aiz cilvēka ārienes. To tā grūti noraksturot, bet pēc cilvēku izturēšanās, žestiem, acu skatiena ir bieži vien iespējams saprast kas tas par ''putnu''.

Un lielākā daļa cilvēku vienkārši nesaprot, ka kāds var negribēt runāt vai ka var patikt būt vienatnē.
Man pašam ir jāuzliek darbā maska un jāizliekas par aktīvu, komunikablu (savās robežās), jo tā pieklājas. Tā saucamais dzīves teātris, ko spēlēju.
Esmu liels fantazētājs, tāpēc strādājot laiku patīk savā prātā vis kaut ko fantazēt (fantastikas scenāriji, kas būtu ja notiktu tā un tamlīdzīgi) vai vnk kaut ko pa dzīvi pārdomāt. Bet toties citiem kolēģiem vajag pļāpāt, nākas pielāgoties.

Tāpat jaunākā māsa ilgus gadus stāstīja, ka neprecēšoties, bet pēdējos gadus pavisam ko citu runā:-P Bet, kad es aizvien saku, ka visticamāk neprecēšos (neuzskatu, ka ir jēga veidot attiecības ja otram tu līdz galam nevari atklāties, nesapratīs), tad pārmet man ka uz vecumu būšu vientuļš. Vientuļš cilvēks ir tikai tad, ja pats tāds vēlas. Man ir labi, kā ir:-)

Protams cilvēks ir būvēts tā kā cilvēcīgs kontakts tomēr ir nepieciešams, tāpēc ik pa laikam prasās ar kādu parunāt. Tāpēc, ja te kādai (-am) ir problēmas ar komunikāciju, tad iesaku darīt tā kā es. Atrodu kādu domubiedru (par man interesējošo) un šad tad reālajā dzīvē sazināmies. Tā ikdienas vajadzībām mierīgi pietiek ģimene, kolēģi, interneta forums. Man neprasās pēc īstiem draugiem (dzīves pieredze rāda, ka draugi mēdz arī nodot), bet pēc vnk cilvēciska kontakta gan.

Pats galvenais, ko man šis forums ar savu specifiku (kā Rvis teica ''sieviešu kolektīva'' sindromu) ir iemācījis: Būt par to, kas esi, necensties izlikties par to, kas tu esi. Par šādu atziņu paldies visām tām komentētajām, kas mani te apsaukāja:-)

Jauka diskusija,kurā tiek apspriests,ka introverti ir foršāki par ekstrovertiem. :-D Ko jo īpaši izceļ šis komentārs

Un introvertiem arī ir ļoti daudz labu īpašību, par ko ekstraverts var tikai sapņot.

:-D

Par savām izjūtām nav jākaunas. Ja negribas draudzēties ne ar vienu, tad nevajag. Tas atbildot uz autores tēmu...

Pati arī laikam skaitos introverts, bet ne ļoti izteikts. Man ir nepieciešama kompānija, jautras pļāpas, kopā pavadīts laiks un kopīgas nodarbes. Un tad, bams, pēkšņi viss - esmu atēdusies un gribu mieru. Uz ilgu laiku... Klasika no manas puses - varu nevērt vaļā durvis vai necelt telefonu tāpat vien, jo negribas nevienu ne redzēt, ne dzirdēt.
Ideāli justos uz vientuļas salas, ko ik pa brīdim apciemotu tuvākie draugi un ģimenes locekļi. :-P

Jauka diskusija,kurā tiek apspriests,ka introverti ir foršāki par ekstrovertiem. Ko jo īpaši izceļ šis komentārs

Nekā tamlīdzīga. Tieši otrādi, cenšamies pierādīt, ka esam normāli.
Arī ekstravertiem ir tādas īpašības, par kurām mēs viņus apskaužam - galu galā tāpēc jau ir šī tēma :D

Esmu izteikts ekstraverts, introvertos ne vienmēr saprotu, jo bieži vien tas robežojas ar nūģismu, kaitinošu lēnumu un nespēju izteikt savas domas :D

Apple_pie, nu ir tā, bet ekstraverti dažreiz arī nav saprotami ar to, ka bieži maina domas, dara vairākas lietas reizē un bieži nespēj pabeigt iesākto. Toties viņi ir enerģiski, viegli iepazīstas ar jauniem cilvēkiem, spēj izbaudīt uzmanību :) Cik garš, tik plats.

Yep, esmu viens no tiem, kas maina domas.. ļoti, ātri visiem visu izstāstu, tad nožēloju... jāpiekrīt.

Man patik iepazit cilvekus, bet biezi vien ari kad bijusi cilveki apkart jutos vientula. Jaa it kaa tie cilveki ir, bet tai pat laikaa nav isti ar ko pasedet un uzticet visu kas uz sirds. Jebkurs ir laimigs ja ir tiesam tads draugs kura prieksaa tev nav jaizliekas labaakam, gudraakam un vari but pats:)

Ophelia, starp citu man ar tas pats ar bariem. Patik vienkasri pasedet un iemalkot kaut ko gradigu. Patik ka nav lieks troksnis seviski jau taa briesmigaa club muzika kas galigi nesaista. Reizem patik aiziet vienkarsi izvedinat galvu taa sakot ari vienatnee. Pasutu viskija sotu vai paris pintes alu, protams, ar meru taa lai zinaatu kaa tikt maajas un nesastradatu mulkibas. Paterzeju ar kadu tikamu svesinieku un neuzskatu,ka tas ir kautkas slikts un nepareizs.

Nevienam neko sliktu nedaru. Neeju lidzi svesam tipam un vina dzivokli. Lidzi nesaju elektrosoku ari. Nu katram gadijumam.

Man ir draudzenes un diezgan.Ar dažām tiekos biežāk,ar dažām retāk.Druagam gan visi ir izklīduši pa pasauli un LV ir palicis 1 draugs, kurš arī domā doties uz ārzemēm.Es viņam īsti nepārmetu par to,ka ir tikai viens draugs.Mēs to esam izrunājuši,ka tā tas vienkārši ir sanācis.Tie,daži kuri ir te,rets kontakts viņam ir.Tā kā es viņu esmu iepazīstinājusi ar saviem draugiem un ņemu līdzi bieži vien.

Šobrīd gan man ir jocīgi,jo draugs ir ceļojumā un manas ikdienas ķibelītes nesaprot/negrib iedziļināties.Ta runājos ar mammu un māsu.