Iztieku ļoti labi bez draugiem - ar sevi un mīļoto cilvēku

Es jau nesaku ka tas ir kas slikts, teicu ka intraverts nerodas dabiski bet delj kaut kadiem notikumiem, piedzivojumiem un ar laiku.

Ko tu izdomā? Psiholoģiju esi mācījies? Introvertums iedzimst.

Tas introvertums vai ekstravertums ir redzams jau bērnam - 2 gadu vecumā! Dažos gadījumos pat agrāk - zīdaiņa vecumā.

Nerea- Tas neiedzimst. Tas rodas vai pazud ar laiku. Kapec tik biezi var dzirdet ka omites saka" Berniba tu biji tik kluss, tik mierigs a tagad tik aktivs, runigs" vai otradi. Ja no sava redzejuma,tad es tiesam varu teikt ka cilveks dzives laikaa izveidosies pretejs tam kads bija berniba. To es varu spriest gan pec sevis,gan visiem kurus zinu gadijumiem. Piemeram es berniba biju ists nemiera kustonja, bet tagad dzive esmu mierigs, salidzinosi kluss, nopietns. Un zinu ari pretejus piemerus, kad berniba cilveks bija loti mierigs, ari raudja maz un emocijas izradija, bet tagad ne minuti nevar majas nosedet vai vienas vietaa.

Rvis, iesaku tev izglītoties nevis spriest pašam. Introvertums un ekstravertums tāpat kā temperamenti tipi izriet no cilvēka nervu sistēmas, kas ir iedzimta. Tas, ka cilvēks dzīves laikā it kā mainās, nemaina viņa būtību, bet tikai parāda spēju pielāgoties videi. Piemēram, kautrīgs cilvēks var iemācīties pārvarēt kautrību, lai socializētos, bet tas nemaina faktu, ka viņš ir introverts.

Rvis tad sanāk ka tu pats sevi visu laiku noliec? Cik tu esi vecs? Strādā vai mācies? No skolas (vai tās laikiem) nav kāds saturīgs cilvēks palicis kontaktos?
Futbols patīk? Es te šobrīd fizisko formu trenēju augšā, lai ir spēks uzspēlēt (darbs daudz spēkus atņem), kaut kad drīzumā pievienošos vienam bariņam, kur pazīstu tikai savu kursabiedru.
Ja strādā gan jau tur kāds sakarīgs arī ir. Pārvari sev un pievienojies viņu bariņam, man ir piedāvāts es atsakos jo nejūtu vajadzību.
Bet es no visas sirds tiešām iesaku tev nostādīt kādu svarīgu mērķi uz kā tiekties. Man tas ir dzīvoklis (krāju naudu), citam tas būs atrast draudzeni (draugu), citam kāds mazāks.
No malas to ir grūti iemācīt, bet pašam ir sevī jāsajūt: Jā, es to varu. Tas ir man pa spēkam.
Man personiski krietni palīdzēja H&M kolektīvā intervija, kas bija pozitīvā gaisotnē + tu saproti, ka tik traki uz citu fona tomēr nekrīti laukā.
Protams iekšējo pasauli neizmainīsi, bet skatījumu uz dzīvi pozitīvāku gan var. No tevis nāk liels rūgtums uz pasauli, es tādā ziņā tevi saprotu, bet centies arī saskatīt pozitīvo. Piemēram te vairums ir šaurpieres, bet te ir arī sakarīgas lietotajas. Tāpat ir reālajā pasaulē. vairākums ir zemiski cilvēki, bet ir arī patīkami.
Viss sākas galvā un sirdī! Necenties līdzināties citiem, bet centies saprast viņu domu gājienu, pielāgojies. Gan dzīvē sastapsi, kādu kurš tev var būt par draugu/hobiju biedru vai otro pusīti.

Novēlu tev to labāko!:-)

Es cik sevi atceros vienmēr esmu bijis klusais...tas nav iegūts. Protams kad ir mazs, tad bērnu vidū tas tā neizpaužas, jo sīkie tomēr ir draudzīgāki, nekā kad paaugas.

Vispār ir tāda filma ''Čārlijs, malā stāvētājs''. Tur ir prototips šādam cilvēkam. Ja kāds nav redzējis, tad iesaku. Tiešām lieliska filma(l)

Nezinu.. ja Tevi tas tiešām neuztrauc, vai šī tēma būtu tapusi?

Bet anyway, Tev nevienam NAV jātaisnojas par to, ka Tev ir labi vienai. Es nevaru iedomāties savu dzīvi bez draugiem, bet.. man nevajag pārlieku daudz komunikācijas, jo pati ar sevi jutos arī labi, tiesa, draugi man ir nepieciešami.
Manuprāt, sabiedrībai jau dikti patīk uzspiest, kā ir jādara, kad, cik gados utt. Līdz ar to esmu sapratusi tikai vienu, ir svarīgi, ko vēlos tieši es, nevis mana draudzene, mamma vai kāds random cilvēks, kurš manā dzīvē vispār nekādu lomu nespēlē

Kur tu redzi problēmu? Introverts ir introverts, tā nav nekāda problēma. Uz pasaules fona mums nav jāizceļas - ir jāskatās pēc proporcijām. Bet, ja tev ir kauns par to, kas esi, lūk, tā ir problēma

Problēma ir tur ka letiņi ir rupji. Ar Ziemeļvalstīm sakara nav. Esi bijusi Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā? Tur cilvēki nav tik īgni, nīgri un neiecietīgi, kādi LV. Un tieši pēc proporcijām es saku, ka LV uz pasaules fona neizceļas.

Tā rupjība ir mūsu pēcpadomju mantojums un attiecas ne tikai uz latviešiem, bet uz Latvijas iedzīvotājiem kopumā. Bet es par īgnajiem ģīmjiem domāju burtiskā nozīmē - ka nesmaidām svešiniekiem.

Liktens Vēstnesis- Paldies vecīt, tev arī novēlu to labāko;-) Man ir 3 cilvēki, kurus varu saukt par draugiem,bet 1 no tiem tagad dzīvo ārzemēs un parejos 2 nesatieku tik bieži cik vēlētos.
Futbols man ir milakais sporta veids. Patik gan uzspēlēt, gan sekoju līdzi tagad Eiropas Čempionātam :-)
Es dzive tads neesmu, vienkarsi nogursti meginot normala, draudziga , pozitiva toni diskutet, bet tapat atradis pie ka piesieties vai nepiekrist un par to meginat ko indīgu pateikt. Bet es to protams nenemu galvā.
Zinu ka seit ir ari sakarigas lietotajas, bet tadu te ir loti maz un vinjas te tik biezi neuzturas un nav tas aktivakas komentetajas.

Un paldies vēlreiz tev :-)
Tev ari visu to labāko novēlu, sasniedz visus mērkus, kurus esi uzstādijis un esi laimīgs ;)
Prieks ka saja čūsku midzenī ir paradijies ari kads sakarigs lietotājs :-)

Paldies, ņem to labāko;-)

Par futbolu ieminējos tāpēc, ja tev nebūtu kompānijas ar ko spēlēt, savesto ar vajadzīgajiem kontaktiem. Bet tā laikam ir. Veiksmi!

Es dzive tads neesmu, vienkarsi nogursti meginot normala, draudziga , pozitiva toni diskutet, bet tapat atradis pie ka piesieties vai nepiekrist un par to meginat ko indīgu pateikt.

Šo gan atļaušos mazliet pakomentēt. Šis nav vienīgais forums kur uzturos. Pārējos pamatā džeki tikai ir. Jā, tur man arī daudzos jautājumos nesapas viedoklis, lai gan piemēram vienā forumā man ar vienu cilvēku nesapas viedoklis lielākajā daļā jautājumu, bet nacionālajos esam domubrāļi.
Bet tur tikai pa retam gadās, kad pretējus viedokļu paudējus noliek gar zemi, lamā.
Tādā ziņā man bija šoks šajā forumā...laikam biju par daudz pretējo dzimumu idealizējis:-D
Bet laikam jau viss loģiski. Starp mums pierast domstarpības risināt ar dūres palīdzību, bet sievietes iemanījušās ar vārdiem.

Liktens Vēstnesis- Šajā forumā ja tu atlausies domāt pilnīgi savadak ka lielaka dalja lietotaju te doma, tad tevi vai nu uzskatis par trolli vai meginas nolamat visos iespejamajos veidos. :-D Mums chaliem tā nav un mes viens otru +- saprotam. Te lieliskk var redzet ko nozime "sieviesu kolektivs" :-D

Laikam gan:-D

Varbūt te ir kāda psiholoģijas studente varētu man sniegt labu atbildi.

Vari man uzrakstīt, ja vēlies ;)

Neuzskatu, ka justies labi vienatnē, ir kas slikts, tāpat arī neuzskatu, ka cilvēks nespēj iztikt bez komunikācijas ar citiem cilvēkiem. Ja vien ir atrasta sava komforta zona un pats cilvēks tajā jūtas apmierināts un laimīgs, tad tā nav nekāda problēma.
Es pati agrāk biju sabiedrības dvēsele. Ikdienā satikos ar daudz un dažādiem cilvēkiem, brīvo laiku pavadīju draugu kompānijās un, šķiet, nespēju nevienu dienu pavadīt neizejot no mājām. Nezinu kurā brīdī un kāpēc viss pēkšņi mainījās. Iespējams, es gluži vienkārši iemācījos ļoti labi justies arī esot viena. Nu jau aptuveni 2 gadus tā arī dzīvoju. Ar cilvēkiem (t.i. kolēģiem, paziņām) kontaktējos un neesmu noslēgta, taču ikdienā izvēlos laiku pavadīt viena. Jau doma vien par to, ka vajadzētu doties uz kādu ballīti vai šķirties no savas ikdienas rutīnas, mani dara dziļi nelaimīgu. Nekaunos atzīt to, ka man nav draugu. Laiks mainījis prioritātes un skatījumu uz to, kas ir īsta draudzība un kas ne. Iespējams, ir grūti atrast cilvēkus ar kuriem būtu kopīgs skatījums uz dzīvi. Iespējams, gluži vienkārši esmu tik ļoti pieradusi pie savas mazās pasaulītes, ka vairs nevēlos nevienu tajā ielaist iekšā. Vai tas man sagādā problēmas? Nē. Esmu tiešām laimīga mirkļos, kad esmu viena, kad visu savu laiku un enerģiju varu sniegt saviem hobijiem. Nekaunos viena aiziet uz bāru, pasēdēt parkā un palasīt grāmatu, nekaunos viena iet pastaigās, jo tieši savā sabiedrībā jūtos viskomfortablāk, ērtāk un labāk. Tāpēc varu teikt tikai vienu - ja pati jūties apmierināta ar savu dzīvi un ērti jūties arī bez citiem cilvēkiem sev apkārt, tad kas par to, ko saka citi! Svarīgi ir tikai tas, kā jūties Tu pati. Tas arī viss. :)

Zelta vārdi Ophelia! :-)

Rvis, ;-)

Nekaunos viena aiziet uz bāru, pasēdēt parkā un palasīt grāmatu, nekaunos viena iet pastaigās, jo tieši savā sabiedrībā jūtos viskomfortablāk, ērtāk un labāk. Tāpēc varu teikt tikai vienu - ja pati jūties apmierināta ar savu dzīvi un ērti jūties arī bez citiem cilvēkiem sev apkārt, tad kas par to, ko saka citi! Svarīgi ir tikai tas, kā jūties Tu pati. Tas arī viss.

++


Ja sagribas cilvēku sabiedrību, aizeju pastaigāt pa veikaliem, lai saprastu, ka manas četras sienas un noslēgtā pasaulīte man tomēr vislabāk tīk. :-D
Nespēju izturēt nepārtrauktu komunikāciju ar kādu. Un nekādas draudzības neveidoju, jo, ja man ar otru cilvēku vēlme parunāties vai kaut kur aiziet uzrodas reizi pāris mēnešos, tad šis cilvēks noteikti apvainosies un to nesapratīs. Neinteresē man čomošanās. Un jūtos ļoti labi. Katram savs.

RRL, man ir tieši tāpat. Savu daļu komunikācijas es atrodu pārpildītos tirdzniecības centros vai pilsētas centrā. Tad arī saprotu, ka mana mazā pasaulīte ir kā maza, klusa saliņa uz kuras jūtos vislabāk, visdrošāk un visforšāk.
Ir cilvēki ar kuriem ikdienā kontaktējos, bet tā kā nedzīvojam vienā valstī, komunikācija notiek caur internetu un tas, šķiet, manā gadījumā ir vislabākais variants. Man daudz vieglāk ir ar otru runāt rakstiski, kad mani, tā teikt, aizsargā datora ekrāns un attālums. Ironiski, ka ar cilvēku varu tērzēt stundām ilgi sarakstes veidā, bet satiekoties atkal sastopos ar savu kluso, kautrīgo, iekšējo es. Tā iemesla dēļ reālu draudzību neveidoju, gaidot, ka varbūt reiz dzīvē sastapšu kādu cilvēku, kurš būs tik līdzīgs man, ka spēsim saprasties arī tad, ja abiem gribēsies mazliet paklusēt. :)