Daudzos gadījumos tā ir nauda vai tēva trūkums, bet ne visos.
Arī es esmu tikusies ar 20 gadus vecāku vīrieti, šķita iesākumā dīvaini visi tie sabiedrības acu vīpsni, bet ar laiku pieradu.
Mēs tikāmies tikai draudzīgi, ja tā var teikt, mani vienmēr aizrāva sarunas ar viņu, burtiski - minūtes kā stundas, tik daudz tēmu par ko parunāt, tik daudz dzīvesgudru lietu, ko uzzināt.
Laikam visvairāk mani aizrāva tas, kā viņš māk apieties ar sievieti, runāt ar sievieti, cienīt sievieti, ne tā kā mūsu jaunie bāleliņi.
Elementāras lietas, sākot no cieņpilnas komunikācijas, manu vēlmju cienīšanas (ne reizi nebija kaut kādi divdomīgi gājieni), turpinot ar durvju atvēršanu un palaišanu pa priekšu - VIENMĒR, vienalga, auto, māja, veikals, jebkur, mājas solis - jāieskrūvē skrūve - viņš klāt, klab veļasmašīna - viņš klāt, tas pats attiecināms uz nesamām somām, mantām, ne jau tas, ka man būtu grūti to visu izdarīt, bet tie uzskati, ka sievietei - jaunai meitenei, tas nav jādara. Zvans no manis kaut nakts vidū - vienmēr pacels klausuli un palīdzēs kā vien spēs. Garām skrienot redz, ka es sabēdājusies, uzreiz apvaicājas, kas noticis vai nevajag palīdzību, nomierina, un jau pēc pārstundām atskan zvans, lai nāku lejā, ilgas kafijošanas stundas, līdz sirsniņa izkratīta no manas puses un arī no viņa puses utt.. tā varētu turpināt vēl ilgi...
Jā, finansiāli viņš bija nodrošināts, bet ne centu no viņa neesmu ne ņēmusi, ne prasījusi, arī par ēdienreizēm spītējos pretī un maksāju pati, vienīgais laikam bija puķes un smaržas dz.d., jo nu ne bija variantu nepieņemt :-D :-)
Tagad gan ir nedaudz citādi, jo viņam uzradās sieviete, turpinājām tikties tā pat, bet tad es atskārtu, ka viņa sieviete to var nesaprast (jo ja tā nebūtu es, tad es arī nesaprastu) un tā arī notika, neskaitāmas greizsirdības scēnas, kaut mēs tikai runājāmies, smējāmies... lielākā tuvība bija apskāviens uz atvadām.... tagad tiekamies retāk, pēc manas iniciatīvas, lai neprovocētu jauno draudzeni, bet šīs tikšanās reizes tā pat iznāk reizi nedēļā/divās un ievelkas garās stundās, tāpat kā agrāk...
Neredzu viņu kā savu tēvu (man ar savu tēti ir superduper attiecības visu dzīvi), kā arī neredzu viņu kā savu mīļoto vīrieti, bet redzu viņu, kā dvēseļu radinieku, lai arī cik jokaini tas nešķistu.... :-)