Vai Latvijā valda nabadzība?

Es teiktu , ka Latvija ir pieticiga dzive un loti nevienlidziga sabiedriba. Vidusmers ir vismazak parstavets, kaut ari nekadu lielo bagatnieku vairuma jau mums ari nav...

Esmu bijusi Latinamerikas nabadzigakajas valstis un tur nu tiesam valda nabadziba, jo cilveki dzivo budas un kastes varda tiesa nozime un vienigais pelnas avots ir pardotie banani. Attiecigi ari galvaspilsetas nav ne tuvu tadas ka Riga. Drizak ka Latgales dzils, nabadzigs miestins lielaka platiba.
Lidzigi ir ari Afrikas valstis, kur cilveki pilsetas lielakaja laukuma ir nosnurkusi un basam kajam. Un noskrandusi berni basam kajam prasa naudu visiem arzemniekiem. Luk, ta ir visistaka nabadziba.
Ar iznemumiem laukos varbut, bet Latvija par laimi neko tadu ikdiena neredz. Ja, ir jaskaita centi un jadoma par izdzivosanu, bet ta nav acimredzama, postosa nabadziba.
Ja nekas tads nav pasu acim redzets, tad viegli blaut, ka Latvija visi nabagi... Jo tiesa, ka latviesiem smalki restorani, zimolu mantas, atvalinajums St. Tropeza vai St.Moritza nav passaprotamas lietas. Bet ari tas neraksturo vidusslani, lai ka te kadam liktos. Rietumeiropa 70% cilveku tapat skaita, ekonome un rekina lidzi, lai izdzivotu. Tiesi tapat ka Latvija.

Nabadzība mums ir. Tālāk būs tikai sliktāk. Viendienīšu ekonomikā nekā labāka būt nevar. Katrs grib uz Grieķiju aizbraukt šodien, bet par priekšdienām nedomā.
Problēmas sakne ir tajā, ka cilvēkam jau bērnībā neiemāca ilgtermiņa domāšanu. Padomju laikā viņa nebija nepieciešama - savienība noteica plānu, visi gāja uz kolhoziem un pildīja. Zināja, ka darbs būs, alga būs, pensija būs. Kā jādomā pašiem, tā kritiskajai masai iet vāji un sīčiem iemācīts tas pats. Te visu pavasari diskusijas par to, kur iet studēt, bet tur nav nekāda ilgtermiņa plāna. Divu tipu diskusijas: "ko es varēšu darīt, ja kļūšu par filologu?" /Ko Tu tur lien, ja pats nezini, ko tā profesija dara? Ā, nu ja, vispārizglītojošo programmu kkā nobumbulēji, tad jāiet kur var tikt, jo kā ta nestudēs?/ un otrs variants :"Par ko jūs strādājat, cik tur maksās?" /Kāda, b*in, starpība, kādas algas ir šodien? Tas ir maināms lielums, abos virzienos. Ja ies mācīties, kur šodien labi maksā, jārēķinās, ka vecākie kursi tieši tāpēc pa lielam tur mācās un līdz laikam, kad pabeigs programmu, būs tāda specu pārprodukcija tēmā, ka vai nu baigais talants, vai blats, vai Maximas kase un "Maisiņš vaig?"/ Izglītība jāizvēlas pēc tā, kas padodas un tā, kam no tā, kas padodas nākotnē reāli būs pieprasījums, izņemot gadījumus, kam pofig dzīvot zem tilta, ka tikai darīt to, ko iedomājies. Tā iegūst "darbaspēku", kas ir vāji kvalificēts, bet algu pieprasa kā labākajiem profiem. A par ko? Jau tagad jāiedod visu gatavu, kādu labāku nākotni tas tirliņu bars uzbūvēs? Uz ko paši esam spējīgi, tas mums arī ir.

Jaa, Latvija ir nabadziga valsts. Nesamerigie nodokli attieciba pret algu, bezdarbnieku skaits, algas, aizbrauceju pieaaugums, razotnu aizklapesana taa vieta citusudu iepirksana, pensijas un taa varetu turpinat un turpinat. Nezinu cik ilgi to visu vares nogruzt uz jaunas valsts statusu un krieviem, bet ar taadu saimmiekosanu un klanisanos Eiropas dizajiem , nabadziba tik ies vairuma. Musu prioritates sobrid ir apmacit tos kas aizsargas no teroristiem, kurus pasi ievedam.

mūsu vecīši, vismaz 80, ja ne visi 90 procenti no tiem, varētu plānot uz vella paraušanu, bet par savu pensiju uz Grieķiju aizbraukt nevar un nevarēs.

Neesi jau Tu tik glupa, kā centies izlikties. Runa ir par to, ka mums plānošanai un uzkrāšanai jāpievēršas šodien, ja vien nevēlamies tātas pašas vecumdienas kā mūsdienu pensionāriem. Kas attiecas uz Tevis iepriekš pausto -slinkums meklēt!

Piekrītu Ophelia viedoklim.
Paziņai bija problēmas ar celi, sākās pēkšņi, ne gadu atpakaļ, bija lielas sāpes, saņēma nosūtījumu uz valsts magn.rezonansi ... pēc 6 mēnešiem. Protams, par maksu gāja, jo, ciešot sāpes, gaidīt tik ilgi ir nereāli.
Un vislaik uzsvērt savu materiālo nodrošinātību ir tukša lielība ;-)

Es uzsveru to, ka šajā

Tu uzsver pati savus izdomājumus, jo pirms tu iejaucies sarunā ar savām fantāzijām, mēs atsaucāmies uz dārgām valsts neapmaksātām operācijām un medikamentiem smagu slimību gadījumos, kas rezultējas pāragrā nāvē. Un tu sāki dirst, ka vislabākais variants ir pagaidīt 3 nedēļas un aiziet pie ģimenes ārsta, kurš maksā nieka 4 eiro. Tagad dzīvošana ķipa skaitās bagāto ekstra, kā tīģergarneles un māja Jūrmalā.

Tūlīt sniegšu savu nenovērtējamo un neatkārtojamo pienesumu šai diskusijai, iemetot kādu linku uz kuponiem. A ja nu kādam noder.
Es uzsveru to, ka šajā diskusijā tiek pozicionēts, ka tad, ja cilvēks nevar atļauties lietu X, tad viņš ir nabags, lai gan tīri objektīvi skatoties, šī lieta X ir ekstra. Tas vien, ka cilvēks nevar atļauties maksas ārstus vai tīģergarneles, manās acīs viņu par nabagu nepadara, nevajag pārspīlēt. Tie, kas dzīvo 50m2 dzīvokļos, nevis trīsstāvīgās Jūrmalas villās arī ir nabagi?

Nez vai ir adekvāti ārstu, kurš 12 gadus studējis, bet strādā valsts darbā, salīdzināt ar miskastēm.

Es nesalīdzinu ārstus ar miskastēm, bet saku, ka tas, ka tu dari 1 lietu, ko dara arī nabagi, nenozīmē, ka nabadzība nav problēma vai arī ka nabagiem īstenībā ir baigās priekšrocības.

Tavs pienesums šai diskusijai ir 0, tikai tups humblebrag par to, ka vari katru mēnesi visiem uzsaukt biļetes par simtnieku, pelni 4 ciparu algu, un cosmo skaities nabadzīga. WTF? Man tevi pažēlot?

Un man zobartse ir poliklinika viena no letakajam dakteritem Riga, friziere ar sava sen un ari loti leta, tapat gela nagu meistare lai ari strada vecriga nem tikia 15 euro. Nu cosmo standartiem pilnigi nesmuki leti terini.

tad es ari, un vel trakak vispar aptieka neesmu bijusi gadus 15 vismaz, un arstus neapmekleju. Tikai reizi gada gimenes arstu kartoju sanitaro. Laikam ar mani vispar traki.:-D

Es pēc cosmo standartiem esmu nabadzīga, jo neapmeklēju festivālus un neeju pie maksas ārstiem. :-D :-D :-D

Nu, nu Latvijas profesionālie darbinieki. Lielakā daļa offisa dāmas sēž FB, Cosmo un Draugos vai klačo pa telefonu.

Uzskatu, ka arī tiem, kam nav tā paveicies, kuri nav tik apdāvināti, kā Ophelia teica, tāpat būtu jāsaņem adekvāts atalgojums, lai varētu nomaksāt, paēst, lai pietiktu ārstiem.

Tu, gadījumā, tos apdāvinātos nesajauci ar tiem neapdāvinātajiem? Tiem pēdējiem bieži pietiek ar nekaunību.

Latvija trukst profesionalu darbinieku

Netrūkst. Viņus, vienkārši, nepieņem darbā, jo viņi neliekuļo tā kā tie, kas neko neprot.

Uzskatu, ka arī tiem, kam nav tā paveicies, kuri nav tik apdāvināti, kā Ophelia teica, tāpat būtu jāsaņem adekvāts atalgojums, lai varētu nomaksāt, paēst, lai pietiktu ārstiem. Var arī redzēt atšķirību, piemēram, starp kasieriem šeit un rietumvalstīs, tur visi būs laipnāki, smaidīgāki, jo viņi nav dzīves noguruši no tā, ka nevar apkuri samaksāt.

Bet te jau iepriekš teica - Eiropas kontekstā mēs esam nabagi, bet pasaules mērogā pārtikuši, jo tā arī ir, ja salīdzinām ar valstīm, kur tiešam tīrs ūdens malks ir bagātība. Bet, ja reiz esam iestājušies ES, tad ir jāskatās tajā virzienā, nevis Āfrikas mazo valstiņu virzienā.

Akūtos gadījumos ir ātrā palīdzība.
Manai mammai pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijušas 2 plānotas operācijas, nevienu negaidīja ilgāk par pusotru mēnesi, abas bija par valsts līdzekļiem. Akūtas operācijas (apendicīts, utt.) taisa uzreiz, bet, runājot par plānotajām, nereti cilvēki ir paši vainīgi, piem. gadiem sāp kāja, bet neko nedara, kad vairs galīgi nevar paiet, izdomā iet pie ārsta. Operāciju par savu naudu var taisīt uzreiz, uz bezmaksas operāciju jāgaida gadiem, un tad sākas vaimanas par to, ka "man nav naudiņas". A kur tu pirms gada biji? Tā jau ir tā 1.lpp pieminētā gara nabadzība.

Ārsti paliek ārsti un viņi dara savu darbu kā māk, cits godam, cits mazāk, bet nauda kuru samaksā, nav obligāti noteicošais ārsta kvalitātei.

Valsts atmaksātais ir labs, ja vien veselība ļauj gaidīt. Citam mēnesis, citam 2-3 mēneši, citam pat pus gads un vairāk jo lūk rindā jāstāv. Ja veselība ļauj gaidīt, tad protams ka problēmu nav, bet bieži vien esam spiesti gaidīt, jo atļauties ātrak, vienkārši nespējam.

Manuprāt, nav relevanti pie nabadzības pieskaitīt nespēju atļauties maksas ārstus. Nabadzība ir nespēja sagrabināt 1.42 EUR valsts (daļēji) apmaksātam ģimenes ārstam un 4.27 EUR speciālistam. Privātie maksas ārsti ir ekstra. Un kāpēc tie būtu jāapmeklē? Pie labiem ārstiem ir rindas un gari pieraksti, gan maksas, gan bezmaksas. Ja gribas šodien un bez rindas, un vēl gripas sezonā, tā vai tā tiksi pie ne pārāk forša ārsta.

Bet tikpat labi var gadīties saskarties ar ārstu, kas par 4,27 EUR nepatīkami pārsteigs.. :)
Netrūkst arī speciālistu, kas sēž gan poliklīnikās.. gan arī privātpraksēs :)

Vai tu gadījumā arī neizvēlies ēst no miskastēm?

Nez vai ir adekvāti ārstu, kurš 12 gadus studējis, bet strādā valsts darbā, salīdzināt ar miskastēm. :-)
Nu tāda diemžēl ir mana pieredze, ka aizeju pie ārsta, samaksāju 35 EUR par vizīti, bet tur man uzstāda nepareizas diagnozes, nepamatoti sūta operēties, vai arī apskates vietā lasa morāles par ticību dievam.
Es vispār nesaprotu, kur ir cepiens par valsts apmaksātās medicīnas kvalitāti, mēs, protams, varam diskutēt, vai 4,27 EUR par apmeklējumu ir daudz vai maz, vai gultas vieta slimnīcā maksā daudz vai maz, bet ar kvalitāti, manuprāt, viss ir vislabākajā kārtībā. Te akmeņus varētu mest privāto ārstu dārziņā.