Spocīgi notikumi

Nāā... Tik ļoti man tie spoki nekārojas, lai Statoil strādātu. :D

tad drīkst jautāt kur tu strādā ?

Inga88- A man likas ka esi traka :-/

Jā, esmu traka. :D
Un strādāju... Lielākoties nestrādāju. :D

Nopirkt biletes uz kubu, nezinot kur tāda ir nav trakuma pazīme bet stulbuma.

Kā tad tu nopelni naudu iztikai? Jeb draudzene uztur?

Mana nauda. Cik stulbi gribu, tik stulbi tērēju. :)

Par to neviens nestrīdas,ja tā ir tikai tevis pašas nopelnīta :-)

Kā jau teicu, pati pelnu un pati arī tērēju.
Kas tā tev par paranoju, ka kādam obligāti jādzīvo uz kāda cita rēķina?

Pirms aizmigšanas izlasīju Pekas pieredzi, vēlāk nespēju par to nedomāt. Tā arī ar domām par spokiem aizmigu. Tik mīļi, ka cietās, neko neteica, lai māsiņu pasargātu. :)

Kapos spokiem tiešām nav ko darīt. Pēc loģikas - jūs kā spoks ietu uz savu kapavietu vai savām mājām? Protams, ka uz mājām.

Paceļu! :-D

Peka, Brrrr..(t):-O Bet tiešām interesanti.:-O

Pēc loģikas - jūs kā spoks ietu uz savu kapavietu vai savām mājām? Protams, ka uz mājām.

Es jau labprātāk neietu vispār nekur.:-D

Pirmaja gada kad satikos ar savu puisi viņš darba guva traumu mugura. Taja nakti paliku pie viņa viņa vecmammas maja. Ka jau svesa vieta miegs tads nekads un te pekšņi kads saķer manu roku un vairakas reizes parauj. Sajuta neomoliga. Tik pec tam uzzinaju ka taja maja spociņš dzivo.

Zinu vienu mazu puisīti,kurš mazs būdams mājās sarunājās ar kādu,viņs pastāstija to ko zināja par savu sarunbiedru,pēc ta ko viņs stāstija,šķiet,ka runāja par mājas bijušo saimnieku,kurš bija miris.

Tajā mājā ļoti bieži bija dīvaini trokšņi,kuri nevareja but ta pat vien.

Man ir viens gadijums no pamatskolas,atceroties šad tad par to pasmejamies,lai gan tobrīd smieklīgi nebija.
Es stāstīšu kā no malas,lai gan pati to piedzīvoju un zinu,kas tur notika,un lai gan pāris meitenes mani te zin,negribu tikt atpazīta:D
Skolas kojās meitenes izdomāja izsaukt pīķa dāmu,visu izdarijušas aizgāja kkur,skolotāja citām meitenēm palūdza aiziet sakārtot to istabu,jo meitenes nekārtību atstāja.Aizejot pie durvīm meitenes nevarēja saņemties ieiet istabiņā,smejoties un kliedzot vēra vaļā durvis un bēga aiz stūra.Tad nu beidzot nomierinājās un lēnām gājām pie durvīm beidzot saņemoties ieiet,viena no meitenēm ver vaļā durvis un tajā pašā brīdī cita meitene ta kā nedaudz pacēlās(pēc viņas teiktā,sajūta,ka flīze uz kuras viņa stāvēja pacēlās uz augšu),viņa pārbijas un ļoti raudot aizskrēja uz klasi,pārējas meitenes redzēja ka pec tam flīze griezās...atceros,ka mums pēc tam bija jaiet pie ētikas skolotājas,kura mums stāstija,ka varbūt kāds kukainis bija zem flīzes,bijam mazas,bet nu ....izklausās varbūt pēc lielām muļķībām,bet toreiz tâs sajūtas nebija foršas.