Bail no bildinājuma

ak, šie stereotipi :)
esmu precējusies.
- veļu mazgājam kopīgi, pēcē tam to abi arī sagludinām;
- vīra kreklus gludina tas, kuram vairāk laika, arī manas būzītes. Bieži tas ir vīrs;
- ēst taisām abi
- māju tīrām abi
- traukus mazgā vīrs
hmm.... viss atkarīgs no tā, kāds ir jūsu attiecības. Kāzas šajā ziņā izmainīja to, ka vīrs dara vairāk :)

Es brīnos tieši par to tumsonību, ka kļūstot par sievu tev pēkšņi ir kaut kādi mistiskie pieānkumi

Nu, tas gan. Varētu padomāt, ka apprecoties pāris nonāk 19. gadsimtā un uzreiz jāsāk strikti ievērot tradicionālās dzimumu lomas.

Bet neuzskatu, ka man jāgludina vīrieša krekli. Viņš tomēr nav mazs bērns.

Es ikdienā vispār negludinu drēbes - siltas no žāvētāja uzreiz saloku un pa plauktiem vai uz pakaramajiem. Saburzītās drēbēs gan nestaigāju un, ja kaut kas izskatās slikti, tad to arī gludinu - gan savas, gan vīrieša. Zinot savu vīrieti, tad viņš mierīgi no mājas varētu kādreiz izskriet arī saburzīts, netīrām kurpēm, nospalvotām biksēm.. es jūtos līdzatbildīga pakontrolēt to kādā paskatā viņš no mājas iziet. Negribu citiem dot iemeslu tarkšķiem par to kāda es slinka, mājās sēžot, ka vīrietim pat kreklu nevīžoju izgludināt.
Citām ir grūti - tās arī nedara. Man nav un es varu izdarīt. Katram savs modelis. Manā modelī es justos diezgan debīli, ja sauktu: "Hey, gludeklis uzsila, nāc gludini savu kreklu!" :D

Es nemēģinu teikt, ka visām sievām/draudzenēm ir teciņus vīrietim nopakaļ jāskrien, bet, ja tas tā nav pirms laulībām, tad nebūs arī pēc. Es brīnos tieši par to tumsonību, ka kļūstot par sievu tev pēkšņi ir kaut kādi mistiskie pieānkumi. Arī bērns nav pienākums.(t)

grecia, tas bija domāts tā, ka psihoterapeits varētu izskaidrot, kas "lācītim vēderā", jo izskatās, ka autore pati nesaprata, kas notika. Apdomājās, paanalizēja un sāka saprast!
Mūsu ģimenē drēbes gandrīz vispār netiek gludinātas - ja nu galīgi nevar negludināt, tikai tad. Ja vīrietim būtu jāvalkā krekli ar apkaklīti, viņš noteikti pats tos gludinātu.

Kā sieviete negrib precēties, uzreiz tiek padarīta par psihoterapeita klientu. Njā, un kurš tad te dzīvo stereotipos ...

Jautājums autorei - vai šajā laikā vispār esat pārrunājuši kāzu būšanu un ģimenes veidošanu? Tu zini viņa nostāju un viņš ir dzirdējis Tavējo, ka negribi uzņemties sievas pienākumus?

Man arī pēc pusgada dzīvošanas kopā būtu kauns iziet sabiedrībā ar vīrieti, kuram krekls nemazgāts/negludināts.

:D OK, iemest veļasmašīnā var. Bet neuzskatu, ka man jāgludina vīrieša krekli. Viņš tomēr nav mazs bērns. Ja viņš ir negludinātā kreklā, tad kaunēties var tikai viņš pats, nevis es. Vispār nesaprotu šito vīriešu aptekalēšanu. Tā viņi izlaižas un rodas tā suga "vīrietis interjera priekšmets dīvānā".

Zomzom skaidrs :D nē, ne tāpēc es pārdomāju, ka tagad zinu ka nav man vienai obligāti jāmazgā krekli :D, vienkārši pēc tam kad uzzināju par bildinājumu, mani pārņēma panika, un pateicoties šai diskusijai, es sāku domāt, kāpēc es tieši baidos, un kā izrādās - no stereotipiem un apkārtējo spiediena, kam galīgi nav sakara ar manām jūtām pret draugu:-)

bonie, ar smaidu bija jālasa. :-P
Man drīzāk lika aizdomāties tas izteikums, ja tu nebūtu zinājusi, tad pateiktu puisim nē.

Draugs taču Tevi nav izlēmis precēt tāpēc, ka apnicis viņam gludināt kreklus (cerams:-D).. tā kā.. take it easy ;)

Undiya nu re, jums ir savādāk, viņš pelna naudu, bet tu esi mājās un vari izdarīt visus mājas darbus, ja mums būtu tāda pati situācija, es taču ar neliktu draugam pēc darba mazgāt traukus un gludināt kreklus, mums vienkārši ir labi kā ir šobrīd - abi pelnām un abi mājās visu kopā darām, taču tās apkārtējo runas - tas tak nav vīrieša darbs - mani vienkārši nomāc :-|

Tad sanāk ka arī tavu draugu māte slikti audzinājusi, ja jau viņš pats nemazgā drēbes un to dari Tu?

Ja vajag, tad viņš pats arī to var izdarīt, bet pa cik es dzīvoju mājās, bet viņš pelna naudu, tad man nešķiet, ka viņam tas būtu jādara pašam. Vēl pie tam viņa mamma, nu, tiešām nepukotos, ka es dēlēnam ne tā drēbes mazgāju/gludinu. :D
Mana omīte šitā pat visu laiku noliek savu vedeklu par to, ka viņas "kopjamo" dēlu ne tā aprūpē. Tad man patīk pastrīdēties. :D

Zomzom nu gan pateici.
Ja lasītu uzmanīgāk, tad saprastu ka gan gludinu, gan mazgāju drēbes, nevajag pataisīt mani tagad par nevīžu, ja uzskatu, ka tas nav jādara man vienai!

bieži nācies dzirdēt frāzes citās ģimenēs - "Ak, vai tad tas nebūtu sievai jādara?"

Nav ko lohos klausīties. Paši ar dzīvi neapmierināti, tapēc bāžas citiem virsū ar saviem stereotipiem.
Tā vienkārši ir tāda suga - pat ja visi krekli būs perfekti izgludināti, bērni sadzemdēti utt., tāpat atradīs par ko piezīmes izteikt, jo problēma jau nav "sievas pienākumos", bet gan tajā, ka vai nu viņiem šī sieviete nepatīk un gribas iedzelt, vai pašiem ar pašapziņu sūdīgi un tā viņi to paceļ. Tjip - "redz kā es savam vīram visu daru, bet viņa ne. es tāpēc esmu labāka sieva un vispār labāka par viņu. yeay!" un uz mirklīti pašapziņa augšā, poh par to, ka karjera 0/vīram mīļākā/jebkuras citas problēmas, kas to pašapziņu pazemināja.

Ja jūs ar puisi/vīru abi ar darbu sadalījumu esat apmierināti, tad tas arī ir pareizais modelis un nevienam citam gar to nav daļas.

ja jautājums nāktu kā pārsteigums, visticamāk, ka es pateiktu nē

Nabaga puisis.

man likāt domāt, izdomāt, pārdomāt

Pārdomāji, jo tomēr varēsi turpināt negludināt un nemazgāt drēbes? Kaut gan par to jau pārmet jau tagad, kaut vai arī nav iemesla. Kas tad mainīsies. :D
Tas viss nedaudz ar ironiju jālasa, bet tik un tā.

Bonie, tavi vecāki ir cita paaudze ar stereotipisku domāšau.Tagad katrs pāris izvèlas sev atbilstošo modeli, tā lai abi laimīgi attiecībās. Nevis sieva rukā un pēc tam viena gatavo un šrubē un vsp pārvēršas par darba zirgu,kuru pēc tam krāpj un neiekāro, jo viņa ir pārgurusi un uzkārusies ar visiem darbiem.

Un nez vai pēc kāzām uzreiz ir jāmaina jūsu ierastais darbu sadalījums un citas sadzīviskas lietas. Vajag pārstāt koncentrēties ko citi domā,un ko saka.

Paldies, meitenes, jūs man likāt domāt, izdomāt, pārdomāt (l)

Līdz šim darbus darām kopīgi, abi strādājam, kam sanāk laiks, tas dara ikdienas darbus, nav tā, ka visus mājasdarbus daru es, un es arī neuzskatu, ka man vienai viss būtu jādara, bet apkārt ir tik daudz cilvēku, tai skaitā arī mani vecāki, kas uzskata ka šie darbi ir sievas pienākumi.

Ne taviem vecākiem ar tevi un tavu draugu dzīvot. Vienmēr būs kāds, kas bāzīs citu dzīvēs savu degunu, no tā neizbēgt. Jāsaprot tikai ko ņemt vērā un ko laist gar ausi.. Ja ar visu tiekat galā, tad, tiešām, beidz satraukties! ;-)

Aha, nu, protams. Vīrieša pienākums iet uz darbu, sievietes pienākumi - iet uz darbu un darīt visu pārējo, jo vīrietim taču jāatpūšas pēc smagas darba dienas! (t)

Es domāju, ka nevajag iespringt par to, ko domā citi par jūsu ģimenes darbu/pienākumu sadali.

Manuprāt, kopdzīves padarīšana pirms kāzām mūsdienās ir krietni papostījusi to robežu kas ir/nav sievas pienākums..

Tas būtu ļoti dīvaini, ja pāris nodzīvo kopā, piemēram, 4 gadus... tad apprecas un tad pēkšņi nu sieva sāk gludināt kreklus, mazgāt grīdu, ko iepriekš nebija darījusi.. :D

Undiya

Vienalga vai es esmu, vai neesmu sieva, bet es tās drēbes mazgāju un skapī krāmēju.

Māte arī tev labā, jo izaudzinājusi tādu dēlu, kurš pats visticamāk nemaz nejēdz savu apkaklīti izgludināt.

Tad sanāk ka arī tavu draugu māte slikti audzinājusi, ja jau viņš pats nemazgā drēbes un to dari Tu?

Nav bijis tā, ka draugs staigātu netīrās drēbēs, viņš pats māk gan izmazgāt, gan sagludināt drēbes, bet bieži nācies dzirdēt frāzes citās ģimenēs - "Ak, vai tad tas nebūtu sievai jādara?"

Līdz šim darbus darām kopīgi, abi strādājam, kam sanāk laiks, tas dara ikdienas darbus, nav tā, ka visus mājasdarbus daru es, un es arī neuzskatu, ka man vienai viss būtu jādara, bet apkārt ir tik daudz cilvēku, tai skaitā arī mani vecāki, kas uzskata ka šie darbi ir sievas pienākumi.