Bail no bildinājuma

Undiya nu re, jums ir savādāk, viņš pelna naudu, bet tu esi mājās un vari izdarīt visus mājas darbus, ja mums būtu tāda pati situācija, es taču ar neliktu draugam pēc darba mazgāt traukus un gludināt kreklus, mums vienkārši ir labi kā ir šobrīd - abi pelnām un abi mājās visu kopā darām, taču tās apkārtējo runas - tas tak nav vīrieša darbs - mani vienkārši nomāc :-|

Draugs taču Tevi nav izlēmis precēt tāpēc, ka apnicis viņam gludināt kreklus (cerams:-D).. tā kā.. take it easy ;)

bonie, ar smaidu bija jālasa. :-P
Man drīzāk lika aizdomāties tas izteikums, ja tu nebūtu zinājusi, tad pateiktu puisim nē.

Zomzom skaidrs :D nē, ne tāpēc es pārdomāju, ka tagad zinu ka nav man vienai obligāti jāmazgā krekli :D, vienkārši pēc tam kad uzzināju par bildinājumu, mani pārņēma panika, un pateicoties šai diskusijai, es sāku domāt, kāpēc es tieši baidos, un kā izrādās - no stereotipiem un apkārtējo spiediena, kam galīgi nav sakara ar manām jūtām pret draugu:-)

Man arī pēc pusgada dzīvošanas kopā būtu kauns iziet sabiedrībā ar vīrieti, kuram krekls nemazgāts/negludināts.

:D OK, iemest veļasmašīnā var. Bet neuzskatu, ka man jāgludina vīrieša krekli. Viņš tomēr nav mazs bērns. Ja viņš ir negludinātā kreklā, tad kaunēties var tikai viņš pats, nevis es. Vispār nesaprotu šito vīriešu aptekalēšanu. Tā viņi izlaižas un rodas tā suga "vīrietis interjera priekšmets dīvānā".

Kā sieviete negrib precēties, uzreiz tiek padarīta par psihoterapeita klientu. Njā, un kurš tad te dzīvo stereotipos ...

Jautājums autorei - vai šajā laikā vispār esat pārrunājuši kāzu būšanu un ģimenes veidošanu? Tu zini viņa nostāju un viņš ir dzirdējis Tavējo, ka negribi uzņemties sievas pienākumus?

grecia, tas bija domāts tā, ka psihoterapeits varētu izskaidrot, kas "lācītim vēderā", jo izskatās, ka autore pati nesaprata, kas notika. Apdomājās, paanalizēja un sāka saprast!
Mūsu ģimenē drēbes gandrīz vispār netiek gludinātas - ja nu galīgi nevar negludināt, tikai tad. Ja vīrietim būtu jāvalkā krekli ar apkaklīti, viņš noteikti pats tos gludinātu.

Bet neuzskatu, ka man jāgludina vīrieša krekli. Viņš tomēr nav mazs bērns.

Es ikdienā vispār negludinu drēbes - siltas no žāvētāja uzreiz saloku un pa plauktiem vai uz pakaramajiem. Saburzītās drēbēs gan nestaigāju un, ja kaut kas izskatās slikti, tad to arī gludinu - gan savas, gan vīrieša. Zinot savu vīrieti, tad viņš mierīgi no mājas varētu kādreiz izskriet arī saburzīts, netīrām kurpēm, nospalvotām biksēm.. es jūtos līdzatbildīga pakontrolēt to kādā paskatā viņš no mājas iziet. Negribu citiem dot iemeslu tarkšķiem par to kāda es slinka, mājās sēžot, ka vīrietim pat kreklu nevīžoju izgludināt.
Citām ir grūti - tās arī nedara. Man nav un es varu izdarīt. Katram savs modelis. Manā modelī es justos diezgan debīli, ja sauktu: "Hey, gludeklis uzsila, nāc gludini savu kreklu!" :D

Es nemēģinu teikt, ka visām sievām/draudzenēm ir teciņus vīrietim nopakaļ jāskrien, bet, ja tas tā nav pirms laulībām, tad nebūs arī pēc. Es brīnos tieši par to tumsonību, ka kļūstot par sievu tev pēkšņi ir kaut kādi mistiskie pieānkumi. Arī bērns nav pienākums.(t)

Es brīnos tieši par to tumsonību, ka kļūstot par sievu tev pēkšņi ir kaut kādi mistiskie pieānkumi

Nu, tas gan. Varētu padomāt, ka apprecoties pāris nonāk 19. gadsimtā un uzreiz jāsāk strikti ievērot tradicionālās dzimumu lomas.

ak, šie stereotipi :)
esmu precējusies.
- veļu mazgājam kopīgi, pēcē tam to abi arī sagludinām;
- vīra kreklus gludina tas, kuram vairāk laika, arī manas būzītes. Bieži tas ir vīrs;
- ēst taisām abi
- māju tīrām abi
- traukus mazgā vīrs
hmm.... viss atkarīgs no tā, kāds ir jūsu attiecības. Kāzas šajā ziņā izmainīja to, ka vīrs dara vairāk :)