Esam kopā jau no pusaudžu gadiem, man tolaik bija 17, kad sākām satikties, kopā dzīvojam 6 gadus. Par tiem sievas pienākumiem, nodrošināt, lai vīra krekli vienmēr ir izgludināti, vīrs paēdis utt., man laikam vienkārši nākas redzēt kā mana mamma ēd nost brāļa sievu, par to ka nevīžīga sieva, vīram krekla apkaklīte ne tā iegludināta utt :-D , bet šobrīd neesot precētiem, neviens man neko nevar pārmest, laikam sāku saprast, ka vienkārši baidos no apkārtējo spiediena, veciem stereotipiem un vispār pati vairs nezinu no kā :-D . Draudzenei gan laikam jāsaka paldies, ka pateica, jo, ja jautājums nāktu kā pārsteigums, visticamāk, ka es pateiktu nē, vai kaut ko stulbu, bet tagad man ir laiks izanalizēt savas sajūtas.
479
