Intelektuālās rotaļas

Vesture ir visam pamats. Religikai, filozofija, literatura,maksla , politika un etc, ja zin vesturi pareja iebraukjt vieglak. Sac ar vieglako, skaties vesturiskas filmas.

Karlis lielais
https://kino.1tv.ru/serials/velikaja

so piemeram pasai paliks interesanti un saksi iedzilinaties. Ta man pazitama vestures skolotaja palidz ieintereset skolniekus vestyre. Uz vasaru sadod ko skatities...un ir ta interese,;-) Ja bus aizraujosi rita iemtisu vel vairakas filmas,

Un ja krustvardu un zviedru miklas. Erdits atri tas atrisina. Ar laiku iemacisies.;-) skaties dokumentalos kanalus vairak.

Un ja par LV maz to vesturisko filmu, tur tev pasai jamacas, ari citi sikaki fakti...bet tas velak. Jo daudzi nezxin elementars lietas, to var velak kad bus zinasanas pamaciies padzilinati.

Man ir tā, ka, katru reizi, kad sāku lasīt Rīgas laiku, gribas lasīt vēl un vēl, un vēl... raksti ir tik labi, ka vienmēr mani ieinteresē uzzināt vairāk par konkrēto cilvēku.

Ja man tagad būtu jāsāk lasīt, es lasītu Bībeli, sengrieķu mītus, pēcāk klasisko literatūru, pa reizei to atšķaidot ar 20.gadsimta šedevriem.

Konkrētus nosaukumus minēt neredzu jēgu: buries cauri anotācijām, dodies meditatīvā pastaigā pa grāmatnīcām un ienirsti literatūrā.

Un par kulturu runajot iesaku sakuma iepazities ar Latviajs kulturas vesturi. Filmam, aktieriem, muziku un etc. lai nav ta ka dikti inteligents un aogarots bet ne vella nezin par Latviju gadriz,lets iespaids.



Lai nav ta ka tev paludz nosaukt Lilitas Berzinas vai Cilinska labaks konolomas un tu boli acis...un zini tikai ASV kino. Ari musu dokumentalakas laabakas filmas erditos cilveks zinas un bus redzejis. ;-)

Savukart par vesturi runajot, daudzas gramatas , politika, sarunas, ikdiena un etc, ja nezinasi vesturi pareja nevaresi iebaraukt isti... tikai ta leti diletantiski muldet.

Neiespējamā misija. Labāk turpini tēlot gudru, nekā centies tāda kļūt! Pretējā gadījumā var notikt sāpīga izgāšanās. :-)

Klau tu super intelektualais aizver muti! Atradies te Nobela premiajs laureats zin!


Autore ir jauna un loti labi ka jauta un interesejas. Daziem veciem te tik pip...un piz... prata plikas!(e):-P

Es tomēr uzskatu, ka jāsāk noteikti ar vēstures izzināšanu. Pirmkārt, jau 20. gadsimta. Tas attiecas gan uz literatūru, gan kino, īpaši jau Latvijā.
Kā ļoti interesantus varu ieteikt vēsturisko romānus vai autobiogrāfijas. Tā, piemēram, ieskatu karā vieglā formā caur daiļliteratūru sniegs Remarks, tomēr ne katram der visas viņa grāmatas. No latviešiem kā izcilus šo žanru darbus varu minēt arī A. Grīna "Dvēseļu puteni" (šim gan būs nepieciešama patiesa interese par karu), kā arī V. Belševicas "Billi". Lieliska pludmales lasāmviela - M. Zālītes "Pieci pirksti".
Svarīgi ir nošķirt informācijas avotus, ja vēlās izglītoties. Piemēram, "Rīgas sargi" ir aizliegtajā sarakstā, ja tajā atainoto uztver nopietni. Tā pat būtiski šķirot cenzūru, propagandu un ideoloģiju vēsturē, piemēram, pētot Ulmaņlaikus, Auksto karu un 20. gadsimtu kopumā (pie šī nevaru nepieminēt Dž. Orvelu).
Ja interesē varu ieteikt arī kādu vispārīgu daiļliteratūru. ;)
P.S. Biogrāfiskās filmas ir (l)(l)!!

Tu gadījumā visu savā dzīvē nedari vīrieša dēļ? (s) |-)

Nu, re! Kaut vai viena vienīga ieteikumu tēma ...
Vēsture un vēsturiskas filmas :-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D
Priekš augsti intelektuālām cosmo būtnēm ierosinu tēmu "Vai vēsture ir pati subjektīvākā no humanitārajām disciplīnām vai ir kāda cita - vēl subjektīvāka?"
Vai tik nav tā, ka katra jauna vara pārraksta vēsturi tā, kā tai izdevīgāk? Un faktoloģiskais pamatojums visam vienmēr tiek atrasts? :-D:-D:-D
Bet ko nu es? Intelekts taču vienmēr augstskolu diplomos tiek mērīts! :-D:-D:-D
Ak, jā, - un noskatītajās vēsturiskajās filmās! :-D:-D:-D

Man ir tā, ka, katru reizi, kad sāku lasīt Rīgas laiku, gribas lasīt vēl un vēl, un vēl... raksti ir tik labi, ka vienmēr mani ieinteresē uzzināt vairāk par konkrēto cilvēku.

Pilnīgi piekrītu! Ļoti interesants žurnāls, kurā atrodami raksti par dažādām tēmām, intervijas ar ļoti interesantām personībām. Ja man vajadzētu ar kaut ko sākt, lai papildinātu savas zināšanas dažādās jomās, tad es sāktu tieši ar šo žurnālu.
Protams, vēl var sākt lasīt kaut ko no literatūras klasikas. Tas nekad nenāk par ļaunu. Bet arī - ar noteikumu, ka grāmata patiešām Tevi interesē. Ja sižets nešķiet saistošs, tad ar to vien, ka būsi izmocījusi to grāmatu no vāka līdz vākam būs par maz. Ir forši pilnveidot savas zināšanas dažādās jomās, taču dari to tā, lai pašai ir interesanti, citādi nekas labs tur nesanāks. :)

Zigfrīd, tieši tāpēc par vēsturi vajag interesēties no dažādiem resursiem, lai saliktu maksimāli daudz dažādus puzles gabaliņus kopā un iegūtu maksimāli patiesu ideju par to, kā un kas, un kādēļ norisinājās.

Bez sēdēšanas arhīvos nekas te neiznāks.
Tēma Nr. 1. Latvijas okupācija (?) 1940.
Viena puse saka, ka bija ... Un pamato. It kā viss loģiski ... :-D
Otra puse - ka nebija ... Paklausies argumentāciju - arī viss saskan un ir loģiski ... Un tad uz skatuves parādās jautājums nevis par intelektu, bet - par ticību vienam vai otram ... Bet reliģiskie disputi, kā zināms, ir visneproduktīvākie ... :-D
Un tieši tā ir ar lieeeeelāko daļu visa pārējā, ko sauc par vēsturi. Citās humanitārajās disciplīnās ir līdzīgi, tikai tas viss ir ne tik izteikti un tiek nosaukts visādos skaistos vārdos. :-D

... un ierindas reņģēdājs tik iekaļ citu izdomātas frāzes un visādus mītus, iemācās tos pareizajā vietā un laikā piesaukt, ... un intelektuāļa statuss ir iegūts! Uz to balstās, starp citu, visa mūsu un rietumu izglītības sistēma ar visiem smalkajiem diplomiem un amatu regālijām. :-D

Nu, tas Zigīša komentārs Nr.2 vēl tā - diskusijas vērts, bet trešajā parādās plānā galdiņa urbējs-izgudrotājs :-D

Un Nr.4 to tikai pasvītro! :-D
P.S. Rozā putniņ, es pameklēšu kādas grāmatas un ielikšu, bet iesaku apmeklēt openculture.com

Es ņemtu priekšā eksistenciālisma literatūru. Stepes Vilku, Nepanesamo esības vieglumu, Delevoja kundzi, Sartra Nelabumu.
Un Kaningemu. Viņš lasās tik viegli un ir tik bagātīgs vienlaikus.

"Stikla pērlīšu spēle" ir ļoti labs ieteikums! Kamī "Dumpīgais cilvēks", Eko "Fuko svārsts" un kaut kas no Borhesa. No klasiskās klasikas "Dekamerons", "Muļķības slavinājums", kāds Platona dialogs ("Valsts" vai "Dzīres"), "Džeina Eira", kāds Tomasa Peina darbs un Džona Stjuarta Milla "Par brīvību".
Tas tā, sākumam! ;-)