1 gads - kritiskais punkts attiecībās??

Kas tās par krīzēm? :-D Viena gada krīze, 3 gadu, 7 gadu....kad nākamās?:-DVisa dzīve vienās krīzēs? Bez - nevar?

Visa dzīve vienās krīzēs? Bez - nevar?

Reti kad pāri ir tik harmoniski un viens otru saprot ka nav neviena krīze. Tās krīzes arī ir dažādas, citiem skaļas, bet citiem ļoti klusas un nemanāmas.

Man jau liekas ka visi stridas. Nav tadu perfekto attiecibu. Galvenais irspet atrast kompromisu visa ko dara.

Man jau liekas ka visi stridas. Nav tadu perfekto attiecibu. Galvenais irspet atrast kompromisu visa ko dara.

laikam nepiekritīšu. pēdējā laikā kaut kā bieži dzirdu un lasu, ka visiem krīzes, visi strīdas, un nevaru saprast - par ko jūs strīdaties?? es personīgi neatceros, kad man attiecībās pēdējo reizi bijis strīds vai kādas domstarpības.

Bullet uzrakstīja manas domas... es domāju, ka strīdi un kašķi nav kaut kādu mistisko gadskaitļu krīžu dēļ.. bet gan tam ir kāds bazāls iemesls.. piemēram, problēmas darbā, veselības sarežģījumi.. vai varbūt mīlestības noplakšana.. nereti cilvēkam pienāk brīdis, kad saprot.. nē.. šīs attiecības nav tas, ko es vēlos un tad otrs sāk kaitināt, krist uz nerviem.. parādās kašķi ..

Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi saprast, kāpēc attiecībās notiek tā.. kā tas notiek un domāt par risinājumu :)

Krīzes ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Domāt, ka no tām iespējams izvairīties pilnībā, ir visai naivi. Jautājums nav VAI dzīvē pienāks krīze, bet KAD tā pienāks, un kā ar to spēsim tikt galā. Citreiz tām ir ārēji iemesli kā finansiālā nestabilitāte, nelaimes gadījumi, smagas slimības, tuva cilvēka zaudējums, citreiz krīze var piezagties pavisam nemanāmi, cilvēkam sākot pārvērtēt savu dzīvi un prioritātes, un saprotot, ka nepieciešamas izmaiņas. Tā būtu tipiskā pusmūža krīze, piemēram.
Kā jau teicu, arī es nedaudz smīkņāju par visām šīm attiecību krīzēm, par ko tā patīk rakstīt sieviešu žurnāliem. Domāju, ka mēs pārāk mētājamies ar vārdu krīze. Piemēram tas, ko apraksta diskusijas autore ir veselīga, jauna attiecību stadija, kas ir pilnīgi nepieciešama, lai pāris nonāktu jaunā attiecību un intimitātes līmenī.
MJ, kronēju tevi par diplomātijas karalieni, pavisam nopietni! Tev vienmēr ir tik labi ieteikumi ka nestrēbt karstu un atrast kompromisu! (l)

Piemēram tas, ko apraksta diskusijas autore ir veselīga, jauna attiecību stadija, kas ir pilnīgi nepieciešama, lai pāris nonāktu jaunā attiecību un intimitātes līmenī.

Kaut kā apšaubu šādas stadijas nepieciešamību.. vismaz man tagadējās attiecībās nav iezagušās tādas domas:

varbūt es negribu viņu laist vaļā tikai tāpēc, ka man ir bail, ka neatradīšu nevienu citu...

MJ, kronēju tevi par diplomātijas karalieni, pavisam nopietni! Tev vienmēr ir tik labi ieteikumi ka nestrēbt karstu un atrast kompromisu!

Paldies. To pašu varu teikt par taviem komentāriem. :)

Paldies, meitenes. Saprotu, ka vajag izrunāties, rast kompromisus un gan jau viss būs labi. Paspēt aizskriet prom jau vienmēr var paspēt. Un pēc tam to smagi nožēlot.
Mums vēl noteikti lielu lomu spēlē tas, ka ātri sākām dzīvot kopā, pēc 3 mēnešu satikšanās perioda.

Tas ir normāli ka ir kašķi kaut par sīkumiem, jo parādas katram savs rakstus, sakumā piekāpjamies viens pie otra, ar gadiem kopā dzīvošanu parādam savus untumus! (l)

Kas tās par krīzēm? Viena gada krīze, 3 gadu, 7 gadu....kad nākamās?Visa dzīve vienās krīzēs? Bez - nevar?

Ne jau te forumā kāds izdomā kad būs krīzes un kad nē.
Tas ir psihologu viedoklis, secināts no izjukušām attiecībām un šķirtam laulībām.

Krīzes vai attiecību problēmas, vairāk vai mazāk ir visiem (ne visi par tām stāsta)
Tad nu var redzēt cik pāri spēj tikt tam pāri dzīvot tālāk.

Domāju ka katra krīze kaut ko iemāca un liek daudz ko saprast.

Nu jā, vienīgi mums tie kašķi nav tikai par sīkumiem (kā piemēram, ka nevar nomazgāt aiz sevis traukus), bet par tādām nopietnākām lietām. Un tie vairs nav untumi, bet gan otra rakstura iezīmju nesaprašana un pārmešana par to.

sakumā piekāpjamies viens pie otra, ar gadiem kopā dzīvošanu parādam savus untumus!

es laikam esmu jocīga, bet, man šķiet, ka ir tieši pretēji :D ar gadiem viens otram pielāgojas un pieslīpējas, un visi kašķi pazūd un nogludinās (l)

es laikam esmu jocīga, bet, man šķiet, ka ir tieši pretēji ar gadiem viens otram pielāgojas un pieslīpējas, un visi kašķi pazūd un nogludinās

Es arī esmu jocīga :D Savus raksturus jau uzreiz parādījām, untumus un visas citas lietas, lai zinam, ar ko ir darīšana :D Man šķiet, ka ar katru gadu attiecības uzlabojas, jo viens otru jau esam labi iepazinuši, tad negribās vairs kašķēties un spītēties, bet vairāk mēģinam pieslīpēties, lai ikdiena būtu patīkama abiem, nevis paietu muļķīgos strīdos.

Piekrītu Cormeum.
Es tādus "krīze tur, krīze te - aj, tad jau mūs piemeklējusi izlavētā 3 gadu krīze!" nesaprotu.
Strīdi ir visiem,lielāki, mazāki - tas ir skaidrs, bet vai tā ir krīze? Krīze attiecībās tagad laikam ir tāda pati modes lieta, kā depresija - pie vienkārša ne-garastāvokļa, jo tagad taču visiem ir "depresija".
Ja ir kašķi, strīdi par sadzīviskām lietām - viss ir izrunājams un atrisināms. It sevišķi šīs diskusijas sakarā...

Katrā pārī ir kašķi, tam es ticu, bet vai katru strīdu var saukt par krīzi attiecībās?! Krīze man asociējas ar kaut ko tiešām dramatisku, nevis asu viedokļu apmaiņu (strīdiem).
Mūsu attiecībās krīzes nebija ne pēc 1 gada kopā būšanas, ne pēc 3 gadu.. tad jāgaida kas būs pēc 7 gadu kopā būšanas :-/ :-D

ar gadiem viens otram pielāgojas un pieslīpējas, un visi kašķi pazūd un nogludinās

+++
Tieši manas domas.
Ja attiecības, laulība ir 10+ gadus ilga - par ko vēl kašķēties? Par bērnu audzināšanu? Tā jau nav krīze. Tas cilvēks jau ir "atkosts " un liela daļa stiķu, niķu jau ir izlīdušu no būra. :-D

es laikam esmu jocīga, bet, man šķiet, ka ir tieši pretēji ar gadiem viens otram pielāgojas un pieslīpējas, un visi kašķi pazūd un nogludinās

Nu tev varbūt tā nav, bet citiem ir tā ka sākumā ir rozā brillēs, pēc tam tās saplīst un ieraugi realitāti un pakašķējies un pēc tam tikai pielāgojies.

Katrā pārī ir kašķi, tam es ticu, bet vai katru strīdu var saukt par krīzi attiecībās?! Krīze man asociējas ar kaut ko tiešām dramatisku, nevis asu viedokļu apmaiņu (strīdiem).

Es krīzi uztveru tā ka tie strīdi un negācijas ir aizgājušas tik tālu ka ir jau prātā domas par šķiršanos. Vai arī kad cilvēks tiešām pie sevis sāk just tadu negatīvu auru ka grib mukt prom.

Un tās gadu krīses ir tā pa jokam vairāk, varbūt pat lai savā ziņā mierinātu ka neesi vienīgā tāda kam tādas ir. Ir ievērots ka cilvēkiem ir zemapziņā konkrēti standarti pēc kuriem vadās un ja konkrētā laikā šīs vajadzības netiek realizētas, tad pēc tam to neesamība sāk kaitēt attiecībām jo tās nevirzās uz priekšu.

Ja attiecības, laulība ir 10+ gadus ilga - par ko vēl kašķēties? Par bērnu audzināšanu? Tā jau nav krīze. Tas cilvēks jau ir "atkosts " un liela daļa stiķu, niķu jau ir izlīdušu no būra.

Arī pēc 10 gadiem bieži vien daudz kas neiet gludi.
Jā daudzie sīkumainie kašķi un strīdi vairs nenotiek, bet uzpeld arī citas lietas kas agrāk nebija aktuālas.
Daudziem smaga krīze ir tad kad bērni jau lieli un aiziet savās dzīvēs, tad vairs nespēj sadzīvot divi vien.
Šķiet ka tas ir laiks kad varētu veltīt laiku viens otram, bet abi turējās kopā tikai bērnu dēļ.

visi kašķējas...arī mums uznāk, bet ātri izrunājam. Un par rutīnu runājot, jāpamaina kaut kas ikdienā...Bet atceries ka nebūs jau visu kopdzīvi viss rožaini!