Labs vakars tām, kurām tas labs!
Esmu pienācīgi sveicinājusi vasaru, pavadot siltos vakarus mājīgās terasēs, pļāpājot par patīkamo un nebūtisko un malkojot ledusaukstu mohito.
Šobrīd pakaļa ir piedegusi pamatīgi. Piektdien eksāmens, taču apgūt nepieciešamo līdz tam nav iespējams - ni un ni. Varu, protams, iet un muldēt pa tukšo, taču pasniedzēja ir vieda sieviete, sapratīs, no kuras puses slinkuma vējelis pūš. Atzīme un gurdinieces goda saglabāšana svarīga.
Man jautājums būtu tāds: vai esat kādreiz melojušas mācībspēkam, ka esat saslimušas, kaut patiesībā pie vainas ir robi zināšanās? Šobrīd dzeru ašpadsmito kafiju un savā samaitātajā prātā vizualizēju (un audualizēju, ja vien tāds vārds jau ir izdomāts), kā rīt zvanu pasniedzējai un grūši pūšu klausulē pekstiņus par vasaras karstumā uzbrukušu drudzi. Vai karma man atriebsies, uzsūtot masaliņas un cūku gripu?
P.S. Kā pašas esat rīkojušās situācijās, kad akadēmiskās pašcieņas tepiķītis no kājapakšas slīd laukā?
P.P.S. Varbūt kāda vēlas aukstu mohito?!
1821
