Dubultvārdi vecos laikos bija īpaši situēto privilēģija. Tie rada asociācijas ar kaut ko dižciltīgu, tāpēc tas tagad ir liels trends pat tajās valstīs, kur divu vārdu došana nav bijusi tradīcija.
Es gan ieteiktu padomāt, kā tas latviskais vārds tomēr izklausīsies vismaz angliski. Lai kā tas nepatiktu pastalniekiem-patriotiem, mēs dzīvojam plašā, globālā pasaulē, un ļoti iespējams, ka mazulim pieaugot viņš kontaktēsies ar cilvēkiem no visas pasaules.
Man ir tradicionāls, latvisks vārds, un no personiskās pieredzes saku, ka ir ļoti kaitinoši, ka neviens ārzemnieks nespēj izrunāt manu vārdu kaut cik normāli, bieži nereaģēju, kad mani sauc kaut kādā dīvainā, izkropļotā mana vārda versijā. Šādas problēmas sākas jau ar tik ierastiem meiteņu vārdiem kā Līga, Dace, Zane, utml., nerunāsim par jau ierosināto Dārtu - ok, pirmā asociācija šautriņmešana, darts, vēl nav tik traki, bet rīmējas taču ar farts. :-D
Nav jau iespējams paredzēt bērna dzīves ceļu un pieskaņoties visām pasaules valodām, bet nedaudz aizdomāties par vārda internacionālo skanējumu nenāk par skādi.