Draugs daudz strādā un strādā sieviešu kolektīvā

Es te neko negribēju komentēt, bet komentēt atļaušos savas domas izteikt:

1) Darbu ''krogā'' pret santehniķa amatu? Bez mazākās domāšanas izvēlos pirmo variantu!
2) Pirms darba sākšanas vienmēr jābūt parakstītam līgumam kurā atrunāts darba laiks (normālais, summētais vai gabaldarbs). Šajā gadījumā summētais.
3) Tas nozīmē, ka jāstrādā mēnesī noteiktā norma + ja priekšniece dod var arī virsstundas. Bet Max stundu skaits nedēļā ir 55 (ja vien nav gabaldarbs). Par virsstundām jāmaksā dubultā.
4) Tātad nekādīgi nesanāk, ka strādā bez pārtraukuma!
5) Sieviešu kolektīvs? Man darbā ir 90% kolēģes sievietes. Un?
6) Secinājumi: Es pats tik garas stundas nestrādātu, bet ja pats spēj pavilkt un maksā normāli, tad labs darbs.
Reāli viņam, ja nestrādā virsstundas vajag strādāt kādas 3-4 dienas nedēļā, tāpēc neredzu problēmu atrast brīvo laiku ko pavadīt kopā.

Vispār paradoksāli. Daudzas te vaid, ka nestrādā vīrieši, bet te cik var saprast kārtīgs džeks, strādā pelna (tātad tiks kautkas arī priekš tevis), bet nav labi :D

Un vēl kad iedomājos, ka viņs flirtē ar tām kolēğēm, tad vispār traka palieku. 100 punkti, ka viņš tā dara, veikalā ar pārdevējām tekoši koķetē. Es zinu, ka viņš, esot attiecībās neko sliktu nedarīs. Baidos, ka dikti sapazīsies ar kādu no taam kolegem un izveidos speeciigu emocionalu saikni, no tā ļoti baidos. Taa dzivee notiek, to loti labi zinu. Un protams, tas darba laiks. :'-(

Nu un kurš tad teicis, ka tā nebūs? Te taču nerunā neviens par apmaksām. Arī virsstundām nebūtu jābūt uzreiz tajā mēnesī, tas var būt 3 mēnešu griezumā. Līgumi taču ir dažādi, parasti jau krogos nav 24/7, ir kāda garāka maiņa un tad jau vairāk brīvs un tā.

Nu nestrādās viņš nepārtraukti caurām dienām, bez brīvdienām vispār.

Man jau šķiet, ka te problēma nav tik daudz pašā darbā kā tajā, ka kolēģes sievietes un čalim nav laika darba laikā ar SMS rakstīties un zvanīties, tāpēc arī jaunkundze ārdās.

Singa, pārāk greizsirdīga šobrīd esi. Izrunā šo ar draugu, bet pati sevi novērtē augstāk un saproti, ka tu šobrīd tikai fantazē to flirtu. Tas ir tavas bailes, kas aug domās. Vai tādām ir pamats? Attiecībās uzticība taču ir ļoti svarīga tomēr. Varbūt tiešām par maz esiet kopā un sākas paranoja, bet tad jāatrisina šis, vai ar biezāku saziņu vai tml.

Un par darbu - tur jau vīrieša lēmums un mērķi, mēs neviena nezinām, kāpēc šāda izvēle, kāpēc ne profesija.

Pamataa remontee majas un dziivoklus, peec tam tiek galaa ar santehniku, zinu, ka tur maksaaja labi. Vinam rokas ir zelta veertas, bet vins kartiigu viiriesu darbu nomaina pret netiraam traku kaudzeem un salaatu griesanu. Pfff, tur tak nav vispar nekads potencials, vienkarsi riebj!

Tu esi ļoti nepārliecināta par sevi. Un tā ir lielākā problēma. Ja viņš gribētu, tad pamestu jau tagad.

Jā, tā ir, iepriekšējais draugs sadragāja manu pašapziņu un, lai arī pagājus ilgs laiks, ļoti grūti to atgūt un ne tikai personiskajā dzivē, bet arī darbā. Visam savas sekas!:-/

Maksā varbūt labi, bet darbs ir grūts, vienmuļš (ja vien nestrādā jautrā kompānijā) + uz vecumu būs problēmas ar muguru/elpceļiem (ja nelieto aizsarg-masku, jo tādus darbus darot ir daudz putekļi un tamlīdzīgi). + kur tu šajā darbā redzi izaugsmi? Cita lieta, ja strādātu celtniecībā un paralēli mācītos par arhitektu.
Es nesaku, ka šis darbs ir labs, bet no potenciālā viedokļa/veselības ir labāks variants.

Šo es rakstu, jo man pašam ļoti nepatīk, ka mūsdienās dala vīriešu/sieviešu darbus. Laiki mainās, jāiet līdzi.

Kā te minēja tava problēma nav viņa darbs, bet gan nespēja uzticēties otram cilvēkam. Ja viņš tevi mīl (dzīvojat kopā?), tad viņš nelaidīs pa kreisi. Ja nemīl, tad nenoturēsi pat ja strādātu 100% veču kompānijā.

Pareizi ir, vaino tik visus citus! Bijušais vainīgs, ka tev zema pašapziņa, esošais, ka atradis darbu, kas tev nepatīk, viņa priekšniece, ka viņam nav laika priekš tevis, kā arī kolēģes, kas kārdina uz koķetēriju un tāpēc tev, nabadzītei, ir slikti! Un mēs arī smejamies un tev nepiekrītam! Ļauna, ļauna pasaule!

Jā, galvenokārt nepatīk, ka strādā strap sievietēm un tikai pēc tam nepatīk tas darba laiks. Viņš saka, ka es uzvedos kā maza meitene, jo pārmetu viņam, bet tajā pašā laikā zina, ka man ir problēmas ar uzticēšanos un greizsirdību. Viņam ir labas valodu zināšanas, tiesības un labas saskarsmes prasmes. Esmu teiksu, lai pameklē darbu par ağentu vai tamlīdzīgi, bet viņs tik loti ir ieciklējies uz šo, pilnīgi reizēm liekas, ka pa spīti tur strādā. Ja būtu svarīga, vai tad nemēğinātu rast kompromisu? Pats neļāva man strādāt bārā, es paklausīju, bet kad es kaut ko saku, tad viss pie pakaļas, vienmēr dara kā pats grib!

Ja būs oficiāls ilgtermiņa līgums, tad ar tādu stundu apjomu būs maiņu grafiks. Tātad būs vairākas brīvas dienas nedēļā.
Tevī nedrošību rada nevis jaunais darbs, bet viņa koķetērija sabiedrībā. Kas viņam bija ar attiecībām pirms tevis? Ja 101 romāns, tad gan jau arī jūsējam nebūs ilgs mūžs.

NordicBelle, tieši tā :-D Visi pret mani ir sazvērējušies

5 dienas jau vēl nekas, es saprastu ka divas nedēļas no vietas tā rukātu..
Bet ja jau viņam nav laika pat ar tevi runāt ( nu pusdienas laiks tak kaut kāds ir..), tad iespējams viņš saka, ka tik ilgi ir darbā, lai ar tevi nav jākontaktējas biežāk? Ok gan jau tie tikai mani suņa murgi.. gan jau viņš strādā bez mites

bet viņs tik loti ir ieciklējies uz šo, pilnīgi reizēm liekas, ka pa spīti tur strādā. Ja būtu svarīga, vai tad nemēğinātu rast kompromisu?

Nē. Man attiecībās ir pretēja situācija-vīrs ir greizsirdīgs.
Un es Tava puiša vietā Tevis dēļ no darba arī prom neietu un varbūt arī par spīti paliktu tur. Un ne tāpēc, ka jūtu nebūtu, bet tāpēc, ka, ja sāks otram ļaut sevi dancināt šādos jautājumos tikai greizsirdības dēļ, tad kas būs tālāk? Turklāt piekrišana tādām prasībām no otra, manuprāt, nozīmētu to, ka tam cilvēkam ir bijusi taisnība un greizsirdībai ir bijis pamats.

Tava neuzticēšanās un greizsirdība ir Tava problēma, pie kuras viņš nav vainojams, jo vairāk mēģināsi likt viņam pielāgoties saviem tarakāniem, jo vairāk viņš saskatīs šīs situācijas neglīto pusi un attālināsies.

Es esmu tikai par to, ka jāšķiras. Reāli čalim būs daudz vieglāka dzīve un nervus neviens neēdīs.
Es vispār nesaprotu to, kā var tā kontrolēt otru cilvēku? Viņam nepatīk sava specialitāte, viņš izvēlas citu darbu, kurš iet pie sirds, bet nē. Draudzenei, redz, nepatīk. Lai iet strādāt to darbu, kurš savukārt riebjas viņam. Kolektīvā sievietes? Pasarg dievs! Lai iet zāģēt mežā kokus un sarunājas ar briežiem, jo jaunās darba kolēģes, visticamāk, slepus plāno kā savaņģot Tavu vīrieti.
Labi, es te varbūt pārspīlēju, bet man tiešām nav saprotams kā vīrieši iztur tādas draudzenes un sievas, kuras savas greizsirdības dēļ ēd to nabaga vīrieti tā, ka beigu beigās tiešām viņam nervi neiztur. Te pat nav brīnums, ka ir laimīgs visu dienu pavadīt darbā.

P.S. Ja man būtu tāda situācija, es tieši priecātos par to, ka vīrietis atradis darbu, kurš patīk. + vēl aizietu uz to bāru un, kokteili malkojot, iepazītos ar viņa jaunajām kolēģēm. Jo lielāka drāma, jo, diemžēl, bēdīgāks iznākums.

Darba laiks tizls, bet to atsver jau minētās brīvās dienas, ko rada šāds darba laiks. Neliekas normāli tā cepties par to, ka sieviešu kolektīvs. Tā itkā visas uzreiz mestos Tavam draugam virsū. Smieklīgi.

Es gan nevaru piekrist, ka meitenei nav nekāda daļa gar to, kur un cik daudz draugs/vīrs strādā.
Protams, ka visi esam pieauguši cilvēki un paši izlemjam, kur/ko/kā/kad darīt vai nedarīt, bet es vienmēr visas svarīgās lietas izrunāju ar vīru, uzklausu viņa domas, reizēm ņemu tās vērā, tāpat arī viņš. Mans vīrs savā ziņā ir darbaholiķis un savā ziņā to arī varu saprast, jo viņš strādā sev (vada savu uzņēmumu), bet tāpat reizēm atgādinu viņam, ja viņš ir pārāk iekarsis darbā un vienojamies par kādu kopīgu brīvdienu, ko pavadīsim kopā.

Vārdusakot, svarīgākais ir runāt, runāt un vēlreiz runāt. Spēt izrunāt visu, kas svarīgs attiecībām.

Nu vispār vīrs ir vīrs un draugs ir draugs! Vīrs tomēr kaut kā nopietnāk liekas un jau labs laiks ir nodzīvots un precēts ar domu uz mūžu..

Te savukārt ir nepilnu gadu ilgušas attiecības un tas ir draugs.. Ja man būtu iespēja strādātt sev netīkamu darbu tikai dēļ drauga ar kuru kopā esmu nepilnu gadu un vēl nav tā teikt 100% skaidrs un nākotni domājams uz to laiku arī tik nopietni neplāno tad es izvēlētos sev tīkamo..
Jo ja mans būs paliks pie manis ja nē tad aizies arī bez tāda iemesla kā darbs.. (protams saprāta robežās.. nejau piemēram ok es eju par striptīzdejotāju strādāt un tev jāpieņem bet SAPRĀTA ROBEŽĀS!