Sveikas dāmas! :)
Vai esat saskārušās ar vīriešiem, kuri ir tā teikt darbaholiķi? Vai tādus vispār ir iespējas pieradināt pie attiecībām? Kam ir jābūt gatavai?
Šobrīd man ir attiecības sākuma posmā ar vienu ļoti izteiktu šī vīriešu tipa pārstāvi. Mīļš un kaislīgs viņš ir bezgala, taču strādā ļooti daudz, dažreiz pat ap pusnakti atgriežas mājās. Strādā visu laiku, nedēļā ir parasti 1 vai 2 brīvas dienas. Pēc sarunas uzzināju, ka nekad nav precējies un nav bērnu. Tas protams ir forši, jo man tehniski būtu visas iespējas kļūt pirmajai :-D bet nākotnes perspektīvā vai tas vispār ietilpst viņa dzīves plānā?????? :-/ Ilgākās attiecības viņam bija 8 gadus!!!!!, pēdējās uz pusi mazāk. Tas ir ļoti daudz!!!! Gan jau vēl bija dažus gadus ilgas. Bet nu kā tā var būt, ka 8 gadus nodzīvoja bez ģimenes, bez laullībām?
Vīrietim ir starp 40 un 50 gadiem (konkrētu ciparu nesaukšu...) Naudas ir pat ļoti pietiekami un es viņam ieteiktu strādāt mazāk (viņš pats sev priekšnieks). Bet nav man protams tādu tiesību tagad teikt viņam - ko tu strādā tik daudz, varbūt var mazāk. Arī negribas jautāt, kāpēc nav bērnu un ne reizi nav precējies. Iekšēji tā varbūt viņam ir sāpīga tēma, vai vēl viņam liksies ka es spiežu uz bērniem, kāzām starp mums.