Ko tālāk?!

Vajag noteikti ar kādu uzticamu cilvēku parunāt, visas bailes, bažas, uztraukumus izrunāt. Ja ir izlemts paturēt bērniņu, tad operāciju atcelt, protams.
Nav mums visām tādas mīlās māmiņas, kas dos padomu. Nu neko darīt, ir jau sava dzīve, ģimene, laime.. Gan jau viss būs labi(l)
Tad tikai kārtīgi, izdomā, apdomā kā dzīve turpmāk mainīsies un gaidi mazo vai mazos:-)

Ja esi pilngadīga (un tā kā tev ir divi bērni, tad esi), tad jau mātes viedoklim ir mazs viedoklis, ja esi ar vīru (cerams, ka laulātais draugs nav vienkārši partneris), abi šo bērnu( s) gribat, spējat to finansiāli paveikt, tad netaisi abortu.
Bet ja situācija nav stabila, nav vīra, nav labu attiecību ar vīru, nav vīra vēlmes šim bērnam, nav naudas, tad diez ko jautri nebūs vienai palikt ar 3 vai 4 bērniem.
Es neesmu pretiniece abortam, manuprāt, ja domā, ka nespēsi nodrošināt labus garīgus un materiālus apstākļus bērnam, tad nevajag paturēt, ja domā, ka varēsi - tad vajag.

Vīrs abortu nevēlas taču saprotam ka līdz ar to būs reāli daudz problēmu un vairăk materiālu. Domājam aiziet pie mācītāja...

Man kaut kā baigi iekrita acīs, ka stāstot par šo situāciju, kas īstenībā attiecas tikai uz Tevi un Tavu vīru, Tu uzreiz piemini savu mammu, teju puse no situācijas apraksta ir par mammu...Kāpēc? Ļoti svarīgi, ko mamma par to teiks? Vai pastāv šaubas par to, vai vīrs būs blakus un tad atliek tikai mamma?

Griez to nabassaiti ar māti nost. Tev ir nepieciešama atbalsta persona, un viņa tāda (spriežot pēc tava teksta) nav. Ja iekšējā sajūta ir pret abortu, tad noteikti netaisi, jo mūžam sev to nepiedosi. Nabadzībā nedzīvosiet; daudzbērnu ģimenēm pabalsti lielāki, paši arī esat gudri pieauguši, strādīgi cilvēki (vai ne?), un tiksiet galā.

Man jau laikam vairāk žēl par to, ka bērni tiek uzskatīti kā objekti, kuri tērēs materiālās vērtības...:-/ Es nesaku, ka jādzemdē 1000 bērni un nedrīkst sūdzēties par to, ka maz naudas un nevar nodrošināt visu, bet nu, ja jau ir pieteikušies vai pietiecies bērniņš, tad nu vienīgais arguments - būs grūti materiāli - šķiet briesmīgs. Varbūt tas ir tikai pirmais šoks un tavas domas mainīsies, negribētos domāt, ka ir pareizi gaidīt bērniņu ar domām, ka tā būs problēma un vairāk jau materiāla.

Ģimenes dzīvi tu veido no sevis ,savā dzīves biedra un savām atvasēm. Uzskatu ka dvīnīši ir Dieva dāvana un tas ir skaisti.
Parunā ar kādu ,bet ne ar savu mammu ,jo viņa neko pozitīvu nepateiks.
Es vēl pie pilna prāta saprotu ka ar māti labas attiecības, bet viņai par manām problēmām ir šāda attieksme "Nu bet protams tas jau bija paredzami, varēja labāk ,ka jau vienmēr u.t.t." Tāpēc es izvērtētu ko viņai teikt un neteikt. Iesaku tev to pašu.

Bērni nav kā objekts, bet, ja ir jau 2, ir bažas, kā to visu pavilks, jo tomēr 3 vai 4 bērni nav nekāda joka lieta - visiem jāēd, jābūt apģērbties, gribas visus palaist uz ekskursijām, nodrošināt visu nepieciešamo.

bet ko tad seksoji, ja bērnus īsti negribi, gribi ????????????????

Jo nekad negadās. Arī izsargājoties var notikt čē pē, un bērns var pieteikties !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Ko darīt? nu to pašu ko ar tiem tagadējiem diviem. Neesi jau pirmo reizi stāvoklī un saproti taču, kas tevi gaida nākotnē.
A mamma.. nu neko, kā ir tā jādzīvo.

Autorei laikam tad dzīvē citu prieku nav, kā to atrast tikai seksojot.:-O:-|:-)

Sanāk, ka nedrīkst nodarboties ar seksu, jo ir iespēja, ka kaut kas noies greizi un paliks stāvoklī negribot?? (t)

Autorei laikam tad dzīvē citu prieku nav, kā to atrast tikai seksojot

:D :D :D dienas stulbākais joks

Apple_pie - laikam vispār vienkārši nevar seksot un vispār jākaunas, ja tas dara prieku :D

Atdod man (t)

Es atvainojos, bet tāpēc pasaulē dzimst tik liels skaits kropļu.

Nezinu kam būtu jānotiek, lai es kādreiz veiktu abortu. Īpaši pēc viena bērna, kurš man ir pats mīļākais pasaulē. Bērnus pagaidām negribu, bet zinu, ja sanāks, tad dzemdēšu. Nesaprotu kā diviem dzīvību var dot, bet trešajam vēlēties atņemt.
Ja neesat alkoholiķi, narkomāni vai slinki un bez darba, tad neredzu iemeslu kāpēc divi veseli cilvēki nevarētu tikt galā ar vēl vienu bērnu?! Ok, ja divi, tad savādāk, bet tik un tā pabalsti ir lielāki un tie paši rati, gultiņas sanāks par to naudu jums.

Kāpēc tu vispār domā, ka varētu būt divi?

Vispār kopš man ir bērns esmu sapratusi, cik maz viņam, pirmkārt, vajag. Otrkārt ik pa laikam redzu - te gultiņu atdod, te ratiņus, te drēbītes. Nu, bāc.. ja apstākļi spiež, tad bērns taču nepaliks pliks un nabags.
Man vidējās izmaksas mazā pirmajos 3 mēnešos bija kādi 50+ euro mēnesī. Mana mamma vairāk kaķiem tērē. Un vēlāk - ir tak vecākā māsa vai brālis. Saudzējiet apģērbu, nemetiet ārā, saglabājiet mazākajam kaut ko. Gan jau pēc tam varēsiet atļauties klāt nopirkt arī ko jaunu, lai nav tā, ka viss tikai brāļa vai māsas panēsāts.
Es uzskatu - ja grib, tad var. Īpaši, ja tu neesi viena!

A varbūt negrib. Vai drīkst pārmest? Es domāju, ka nē.

Nē, nav jau jāpārmet. Ja godīgi man baigi nospļauties kā cits savu dzīvi sabojā. Es nedomāju, ka to pēc tam ir tik viegli aizmirst, pārdzīvot. Vēljovairāk, ja vīrs negrib, lai taisa abortu. Ka tik viens otru pēc tam nenograuž par šo joku! :)