Atā nevainībai

Es, starp citu, no 16, 17, 18 gadiem nožēloju tikai to, ka nedarīju to biežāk. Un vispār, ka nedarīju to biežāk, kamēr biju brīva.

Es esmu par gulēšanu, kad ir kaut cik nopietni dzīves apstākļi (kopdzīve, kopīga saimniecība, finansiālā neatkarība no vecākiem, pietiekoši lielas zināšanas gan par kontracepciju, gan par savu ķermeni)un piemērots vecums pieaugušas dzīves grūtībām. Es zinu, ka šobrīd ir populārs sex sexa dēļ tīņu vecumā, bet esmu no vecās paaudzes, kas uzskata, ka sievieti tas absolūti nedaiļo. Un kā reiz nevainības saglabāšana ļoti motivē vīriešus rīkoties kā vīrietim pienāktos.

Un vēl viena piebilde... Sex tiešām garšīgs ir nevis 16 gados, bet tad, kad ķermenis ir sasniedzis maksimālo briedumu. Tāpēc jāties kā teusīšiem jau protams var un lepoties ar to arī, bet tā kvalitāte ir pasūdīga.

Man škiet, ka tas ir tikai normāls sava ķermeņa un sevis izzināšanas, iepazīšanas process. Un nekā "netīra", "nešķīsta" tajā visā nav. Un arī ar to kvalitāti ir tā, ka practice makes perfect. Arī apzinīgā vecumā sākums būs diezgan neveikls.
Bet nu katram savs.

uzskatu, ka ar dzimumdzīvi nevajadzētu steigties. Puiši tādā vecumā bieži vien vāc trofejas un pieredzi..

neuzskatu, ka seksam jābūt obligāti pēc kāzām utt, bet vismaz..ja gadās uztaisīt trešo, lai nav šoks (jāčīkst draudzenēm/puisim nauda abortam).

Orgasms, ja nāks, tad nāks arī pēc 25 gadu nogaidīšanas ;)

Inga, es arī nesaku, ka tas ir netīrs vai nešķīsts. Esmu pieaudzis cilvēks ar divien bērniem un varu atļauties teikt, ka nav kur steigties 16 gados. Labāk vēlāk, nekā agrāk. ;-)

Nu gan jau meiene izdomās un sajutīs, kā viņai pareizāk.

Nē, es tik tiešām nedomāju ka pirmais seksa partneris ar kuru biju kopā, būs mana visa mūža lielā mīlestība un nevienu citu pēc tam negribēšu. Tajā brīdī protams par ko tādu nemaz nedomāju, tad vienkārši viss bija ļoti skaisti un labi, tā man patīk to laiku arī atcerēties. Nebija nekas pārāk ātri, uzspiesti un nepatīkami, tieši otrādi, abi nogaidījām līdz sajutām ka ir laiks, tas ir plus savā ziņā ja iet runa ka abi partneri ir nevainīgi, tad neviens nekur pārāk nesteidzas.
Tas ka attiecības var izjukt ir ne tikai iespējams jauniešiem 16 gadu vecumā, bet jebkurā vecumā, neatkarīgi no tā cik mēs pareizi cenšamies dzīvot.

Arī 16 gados var būt partneris uz vairākiem gadiem, attiecības ar savu naivo jaunības piegaršu, nevis tikai ņemšanās pa palagiem no rīta līdz vakaram (lai gan velns, tas arī ir feini). Nav arī obligāti jābūt vairākiem partneriem, nenopietnām cerībām uz attieībām utt.

Galu galā, katram cilvēkam ir sava pieredze un sava taisnība, bet ir jāsaprot ka viens plāns nederēs visiem, tāpēc katrs cilvēks ir jāvērtē atsevišķi.

Nav viena pareiza viedokļa un nav nekāds noteikts vecums, kad vajadzētu uzsākt dzimumdzīvi - kādam tie būs 16 gadi, kādam 24 gadi. Tāpat kā strīdēties, kurš auglis garšīgāks ir muļķīgi. :-)

Tāpat kā strīdēties, kurš auglis garšīgāks ir muļķīgi.

BANĀNI! :D :D :D

Visādi var būt, tas gan, bet es runāju par vislielāko iespējamību (kuras var arī nebūt, protams). Un tāpat tas ir mans subjektīvais viedoklis. Man bija puisis no 14 gadiem, jā, sexu gribējās, bet kaut kā reāli pat prātā nenāca to tik tiešām darīt... Un tāpat 16, 17, 18 gados. Man "gribējās" un "darīt" nekad neatradās kopā, jo es baudīju jaunību - tusiņus, bezrūpību, mammas lutināšanu, mācības, stāšanos universitātē, jaunas iemīlēšanās un jaunas attiecības, cukurotos vakarus ar pastaigām un grūtībām atvadīties. Nenāca ne prātā domas par kopdzīvi un pieaugušo ikdienu. Pat MR katru vasaru bija kā kaut kāds lāsts, jo nevarēja laist ar kompāniju uz jūru...
Nespēju iztēloties savu tā laika ikdienu ar sexu, uztraukumu par kontracepciju, naudas dīkšanu no vecākiem kontracepcijai, uztraukumu par iespējamo grūtniecību, ginekologa obligātos apmeklējumus utt. Tik daudz problēmu pilnīgi lieki! Tieši tāpēc jaunieši ielaiž venēriskās slimības, aizmirst izmantot kontracepciju, paļaujas uz kaisli nedomājot par sekām, melo vecākiem, slapstās nez kādos stūros, lai darīto TO, tad atkal streso par iespējamo grūtniecību un visbeidzot.. puisis ņem un pamet (piemēram) un meitenei morālās paģiras gadiem, jo bija pārāk piesieta vīrietim. Jo? Nelaikā tas viss. Nu nedomā jaunieši ar galvu!

Jā šobrīd kārojās tāds iezaļgans banāns. :-D

Galvenais saprast, ka mani vārdi nav pārmetums vai uzstājība. Vnk padoms, vnk pieredze, vnk pārdomas. Katram pašam galva uz pleciem. Es, manuprāt, kā reiz iesaku to vieglāko ceļu un izvēli.

Neons Nu man piemēram tā nebija ka visu laiku jaunībā gribējās, man tā doma ka baigi gribās nebija pat tieši pirms tā paša procesa, tas vienkārši notika pašplūsmā, brīvi, nepiespiesti.

Tavā gadījumā iespējams ka tu vienkārši nesatiki tiešām tā saucamo īsto tajā vecumā un dēļ tā arī tu nogaidīji līdz tas īstais atnāca drusku vēlāk, kas arī ir ļoti jauki :)
Un tas ka saku īstais, nenozīmē īsto un vienīgo, bet gan īsto cilvēku tam dzīves posmam, jo mums dzīvē var būt vairāki īstie, nevis tikai viens.

Atceroties to laiku, mēs visi bijām jaunā skolā ienākuši, tur tad arī tās simpātijas sita augstu vilni, bet tajā pašā laikā vismaz man zināmo cilvēku starpā kuri tur mācijās, nebija tā ka visi baigi pliki seksotu, daudzi lielākoties tieši pievērsās attiecību modelim. Daži izšķīrās ļoti ātri, daži nodzīvojās kopā visu skolas laiku un vel drusciņ pēc tam, bet citi man pazīstami ir vel tagad kopā un tur nevelk uz šķiršanos drīzumā arī.

MJ, ar īsto tam nebija sakara. Vnk apzinājos to visu čakaru un man to negribējās piedzīvot. Negribēju vnk kādam tik ļoti piederēt, jo manos plānos bija kāzas kaut kad tālā nākotnē, kad pienāktu laiks, līdz tam - negribēju atbildību, negribēju tik tālu iet un pieļaut kļūdas vai, nedod Dievs, palikt stāvoklī. Varēju nākt un iet, kad vēlos, ar ko vēlos un kur vēlos, nejūtot nekādus sirdsapziņas pārmetumus, un neklausoties baumās vai sarunās par mani, jo tādu nebija. Nevienam "nedevu" un līdz ar to uzskatīju, ka no manis neko nevar pieprasīt. Attiecībās, kuras uz to brīdi man bija, galvenās bija pavisam citas lietas un sarunas. Nebiju nekāda paklausīgā garlaicīgā mūķene, vnk bija principi un robežas. Nu... Vispār pat grūti to tā pareizi izskaidrot. Un nav arī vajadzības.

Es arī nekur nesteidzos, neskrienu pakaļ citam, kuram jau bijis sekss, vienkārši, ja būs situācija, kad viss aizies tik tālu, tad uzskatu, ka, jā, būšu tam gatava. Tas ir tāpat, kā viens aprecēsies 18 gados, cits 30. Es nesaku, ka man ir taisnība un ka kādreiz to nenožēlosu, bet, manuprat, katram ir tads vecums, kad gribas būt ar otru cilvēku vel tuvāk, un šis vecums nekad nebūs priekš visām meitenēm viens. Kaut kā tā, man liekas;-)

Es centos sevi atcerēties tajā vecumā... Man bija tik daudz aktivitātes, kurās iesaistījos, ka attiecības/vīrieši sevišķi galvā nesēdēja. Es zinu, ka visi nav pēc vienas auklas mērāmi..tomēr jocīgi, ka tīņi tik ļoti vēlas kāpt iekšā pieaugušo lietās..
Saprotu, ko ar saviem komentāriem vēlējās pateikt Neons :-)

Manuprāt, dzimumattiecībās daudzveidīga pieredze (ar to domāju daudz partnerus) vairāk cilvēku samaitā nekā attīsta :-)

Nu labi, jāsaka, ka es arī tajā laikā ar to neaizrāvos, ka baigi gribētu to darīt, bija citas lietas galvā, bet... man arī nebija puiša :-D:-D

Palasīju visu diskusiju uz ātru aci un viss ko varu ieteikt autorei - neesi tik ļoti pārliecināta, ka prezervatīvs tevi pasargās no grūtniecības. Mums ar draugu pēdējā laikā sanāca slīdzinoši bieži, ka prezervatīvs vienkārši pārplīsa. Tāpēc sāku izmantot arī citu kontracepcijas metodi.
Jā, tā noteikti ir mazāka varbūtība, taču pārliecinājos, ka nemaz jau tik droši nav.

Par tavu izvēli gan neko neteikšu, jo pašai pirmā reize bija 16 gados un es ne par ko nenožēloju. Bija neveikli, bet tas jau tikai normāli. Tikai nepazaudē galvu tajā procesā, lai beigās nesanāk bēdīgi. ;)