Esmu vecmodīga šajā jautājumā. Uzskatu, ka sexam cilvēks ir gatavs tikai tad, kad ir gatavs arī bērnam (nerunāju par finansiālo pusi, bet fizisko un emocionālo). Jo neviena kontracepcija nepasargā 100% un sačakarēt sev veselību ar abortu jau 16 gados?... Neliekas diez ko forša perspektīve. Plusā vēl - mūžīgais uztraukums "ka tik neesmu stāvoklī!", tad vēl var sākties visādi iekaismi pa sieviešu līniju, jo nu "vārti būs vaļā" un vīrieša loceklis nav nekāda sterilā manta (pēc dzimumdzīves uzsākšanas, man, piem., parādījās pāris sūdzības, kuru izskaidrojums bija tieši tāds). Nu... Vai tiešām tas ir tik ļoti nepieciešams 16 gados? Nu tak baudi jaunību!!! Bezrūpību un vieglumu, bez atbildības nastas. Tici man, jaukos mirkļus ar randiņiem, skūpstiem un rocņās staigāšanu atcerēsies daudz labprātāk kā pirmo sexuālo pieredzi pēc kuras nekas vairs nebūs kā agrāk.
Jā, un mātei ir tiesības tevi dzīt no mājas, jo jēga dzīvot zem viena jumta ar pieaugušu cilvēku, kurš ir gatavs veidot atsevišķu ģimeni?...