Es gan priecājos, ka Latvijā nevar atrast darbiniekus, šis varbūt piespiedīs darba devējus kaut ko mainīt. Jo runa nav par to, cilvēks saņem 380 vai 2000 eiro. Runa ir par to, kāda ir dzīves dārdzība attiecīgajā reģionā vismaz minimālo vajadzīgu nosegšanai. Āfrikā cilvēks varbūt būtu pārbagāts ar 380 eiro, bet Dānijā ar 2000 varbūt knapi savilktu galus.
Savā laikā mierīgi būtu gājusi visādos brīvprātīgajos darbos un praksēs pa profesijas jomu (patiesībā joprojām arī savos 30), tik problēma tā, ka par dzīvošanu, ēšanu, pieklājīgu izskatu ir jāmaksā. Nu nevarēju no minimālās neko iekrāt.