Darbs vs bizness

Ja ir laba ideja un zināšanas, kā to pārdot - uz priekšu!
Ja vajag biznesu, tāpēc, ka vajag - labāk nē. Ja bizness ir tirgot ībeja lupatas, cakināt DIY krellītes, vārīt ziepes vai atvērt kārtējo tulkošanas biroju - labāk nē.

Ja ir stipri nervi, pacietība un izturība, tad var arī nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Plusi ir "sava nodarbošanās" ja tā ir arī sirdslieta.
Ja paveicās, var nodrošināt pārtikušu, interesantu dzīvi.
Mīnusi ir kredītsaistības, izvairīšanās no nodokļiem, nepārtraukta cīņa par tirgu,
Kā arī darbinieki, kuri uzskata ka sēdi uz naudas maisa un negribi viņiem labi maksāt.
Un pat labākie darbinieki var pamest tevi un aiziet ar visām zināšanām pie konkurenta.
Dzīve biznesā 24/365, bez atvaļinājuma un smadzeņu atpūtas.

Nu tu jau dedz par to savu biznesu, tā kā tev tas vienkārši jādara, ja jau pirksti tā niez. Man tādas aizdomas, ka citādi tu nejutīsies īsti laimīga. :)
Lielākā daļa cilvēku, kas šeit komentē saka pilnīgu taisnību par riskiem un darba apjomu. Jackie, Freya un Dionysus viedoklī tiešām vajadzētu ieklausīties, šķiet, ka viņi te ir vienīgie ar reālu pieredzi no sava uzņēmuma, nevis vienkārši nodarbojas ar wishful thinking pēc "veiksmes stāstu" lasīšanas vietējā presē. :-)

Man ir tikai pašnodarbinātā statuss un sava mikrofirma (bet par laimi, ne LV - te birokratija un nodokļi tik maziem uzņēmumiem kā manējais ir krietni vienkāršāka) un esmu diezgan apmierināta, jo man ir arī pastāvīgs pusslodzes darbs tam blakus un pati regulēju sava darba apjomu. Taču jā - ir tukšie mēneši, ar to jārēķinās.

Esmu vairākkārt domājusi par šo lietu.. Vairāk nostājos optimistu pusē, zinu dažādus veiksmīgus gadījumus, kad lieta aiziet.. protams, ir nepieciešams ielikt visā pūliņus, bet jebkurš darbs prasa centību, manuprāt..

Mana pirmā biznesa ideja ļoti labi aizgāja, es pat nobrīnījos, jo nebija ne problēmu, nekā, tikai stabila peļņa. Un sākumā peļņa bija nu ļooooti laba, es pat nebiju aizdomājusies, ka varētu kādreiz atgriezties algotā darbā. Bet pēc pirmā gada kaut kas notika un visi rādītāji aizgāja uz leju. Principā zinu, kas notika, bet es to nevarēju nekā kontrolēt, tas nebija no manis atkarīgs. Bija mēneši, kad es nespēju nopelnīt pat 100 eur.(t) Man sākās tāda kā depresija, man likās, ka esmu bezcerīgs cilvēks un rokas man aug no nepareizās vietas. Gribēju atmest visam ar roku un vnk iet strādāt algotu darbu. Kaut arī tas nav tas, ko dzīvē vēlos darīt.
Un vienā brīdi man iešāvās prātā cita biznesa ideja, izpētīju visu, ko varēju par šo nozari un sapratu, ka IR jāmēģina! Šobrīd abi ar vīru viņu attīstam. Grūtību ir ļoti daudz un process iet lēnāk nekā cerēts, bet šonedēļ sapratām, ka esam uz pareizā ceļa! :) Liels pluss otrajai biznesa idejai ir tāds, ka tajā nav jāiegulda TIK daudz naudas kā pirmajā variantā... Bet man liels atbalsts ir vīrs, kurš pelna labi. Ja nebūtu viņa, tad es nemaz nevarētu tā eksperimentēt ar šīm biznesa idejām.:-/

Jā, darbs ir 24/7, atslēgties nespēj, brīvdienās,ceļojumos čeko e-pastus, jo TAS IR TAVS un viss no Tevis atkarīgs. Svarīgi, lai Tava ģimene un otrā puse to saprot un pieņem.
Tas ir grūti, bet es redzu vairāk plusus nekā mīnusus savam biznesam.

Manaa nodarbee visgruutaakais moments ir cilveeku vadiishana. Katram savas ambiicijas, raksturs, stipraas, vaajaas puses. Visu laiku jaamanipulee un it kaa jaaspeelee ar viniem, "jaalauzh" pa savam, jo savaadaak vini lauziis tevi(t). Tas viss panem daudz nervu un rada emocionaalo spriedzi. Katru dienu kaut kaada jauna situaacija, kas shkiet neatrisinaama, bet no kuras izeja ir jaatrod. Laikam jau tas viss ir arii pluss, jo noruuda, dod pieredzi risinaat probleemas). Vieniigi mani tirda jautaajums-vai sievietei tas vispaar ir veseliigi?!