atceļam kāzas

Manā skatījumā, es vairs nevarētu palikt kopā ar cilvēku, kas būtu pārdomājis un vairs negribētu mani precēt.. tas būtu pārāk aizvainojoši. Un nejau nu bez iemesla tāds lēmums...:'-(

ai, nezinu, kāds ir šis gadījums. Neviens, izņemot viņus pašus nezina.
Meitenei pašai jāsaprot attiecību dziļums un kvalitāte. Ne vienmēr kāzas ir vienīgais rādījums laimīgai kopdzīvei, labai ģimenei ar bērniem, mīlestībai, uzticībai, utt.
Saku pēc pieredzes. Es ar savu vīrieti esam labs pierādījums tam, ka nevaram saņemties apprecēties, jo negribas to ņemšanos ar organizēšanu. Stresa pietiek arī ikdienā, noņemšanās ar citām ļoti svarīgām organizēšanas lietām. Tātad - arī tādi cilvēki ir. Bet tas nenozīmē, ka mīl mazāk. Svarīga ir atklātība un sapratne par šīm lietām. Sākumā to var uztvert ļoti saasināti (apvainošanās, ka mani nenovērtē, "manis dēļ" negrib kko darīt, neesmu gana svarīga un citi bulšiti). Bet ar laiku un tādu vērojumu no malas jāsaprot, vai ir arī citas - svarīgākas - kvalitātes jūsu attiecībās kā gredzens pirkstā? Ja jā, varbūt esi gatava kādu laiku dzīvot tāpat? Varbūt neiespringt par dokumentiem, uzvārdu, gredzenu, utt, ja esat laimīgi tāpat?
Man ir izveidojušās citas kvalitātes. Un, kad būs mazāk stresa, moš arī tos papīrus nokārtosim. Neesmu tāpēc daudz nelaimīgāka. Ņemot vērā, ka pastāv arī laulības ar daudz sliktākām attiecībām kā laimīgas ne-llaulību savienības.
Meitenei pašai jāanalizē, jāsaprot. Tikai nevajag strebt karstu :)

Vaiiii, cik nepatīkami :-/ Tieši tāpēc es uzskatu, ka tai ir jābūt vīrieša iniciatīvai, ir jābūt tam bildinājumam. Manuprāt, tas ir tas skaistākais tajā visā, ka vīrietis apliecina, ka esi viņa īstā, kā viņš ar mirdzumu acīs gatavojas kāzām un sauc par topošo sieviņu. Es laikam jau pašā sākumā būtu sapratusi, ka kaut kas nav, ja cilvēks klusē, kāzu plānošanā neiesaistās un galu galā nelido kopā ar tevi 10 metrus virs zemes tajā skaistajā pirmskāzu periodā. Ehh, nu turies. Tavā vietā attiecības izbeigtu.

Es neuzskatu, ka bildinājums ir TIK svarīgs, bet svarīgi ir atklāti izrunāt - ko katrs no jums vēlas, kā iedomājies.

Es arī zinu veiksmīgas laulības, kur bildinājums nav bijis, bet abi kāzas ir sarunājuši un viss ir forši. Manuprāt, arī autores gadījumā, bildinājums neko daudz nemainītu... Problēma jau ir tur, ka vīrietis neuzskata par vajadzīgu runāt. Atcelt kāzas viņš varēja arī tad, ja būtu bildinājis. Vispār bezgala tizla un skumja situācija. Es, šādā gadījumā, attiecības turpināt nevarētu. Justos pārāk piečakarēta, lai ar to cilvēku vēl būvētu kopīgu nākotni(t)

Atcelt kāzas var arī dienu pirms kāzām! :D
Neko nevar paredzēt. Es vispār kopš bildinājumu par kāzām nerunāju baigi daudz. Gaidīju,kad iesniegsim iesniegumus un tad domās. man paveicies,ka tiešām cilvēks uz to iet no sirds. pats organizē. liekas reizēm,ka vairāk nekā es.
es arī nesaprotu tos cilvēkus, kas uzreiz jau pēc bildinājuma skrien un lec kur pagadās. mēnesis nav pagājis no bildinājuma un jau skrien uz zagsu, viesnu namu, fotogrāfu meklē.
es kaut kā to mierīgi uztveru.

Par sarunāšanu - manā tuvāko radu lokā tieši tā arī dara, par bildināšanu ir stāstījušas tikai 2 draudzenes (turklāt gredzens bija tikai 1 no viņām), parējie man zināmie pāri kaut kā vienakrši sarunāja bez pompoziem "vīrietis uzņemas vadību un dāvā gredzenu" aktiem (nē, man nav enkas pret vīrieša badības uzņemšanos, esmu preto pompizitāti). Ja mans puisis iztiektos, ka nākamruden varētu precēties -> es teiktu jā un piedāvātu 3. oktobri -. viņš teiktu, ka datums labs, zin es arī plānotu kažas 3. oktobrī u7zskot, ka tā ir bijusi savstarpēja vienbošanās. Un ja es būtu tik drosmōiga, ka pati iniciētu sarunu par kāzām - nu arī tad es plānotu tajā 3. oktobrī kāzas. Jo arī mani vecāki, tāpat kā bizy, nebija saderināti, bet aprecējas un nodzīvoja kopā burtiski līdz nāve viņus šķīra (un tas bija gandrīz vairāk kā 35 gadus).
Bet ja par pamtēmu - ja mani uzmestu tik svarīgā ajutājumā, die zvai spētu otrma vairs uzticēties. un bez uzticēšanās vismaz man nav attiecību.

Viņš negrib tevi vai negrib lielas kāzas?
Varbūt viņš vienkārši vēlas divatā salaulāties.

Ai, cik nesmuki. Draugs baigi ilgi novilka, lidz sadusojas pateikt to, ko doma. Drosi vien jau taisniba vinam ir, kazas planot vel nevajadzetu. Neesat vel gatavi, ja vinam ir sadas problemas izteikties. Atrisiniet komunikacijas problemu un tad ar jaunu sparu kerieties pie kazu planosanas.

Problēmas sakne jau nav bildinājumā vai tā neesamībā, probēma ir tajā, ka pāris nav spējis komunicēt sava starpā par būtībā pašu svarīgāko jautājumu viņu attiecībās.
Ja ABIEM bildinājums neliekas svarīgs - viss ir ideāli, tāpat kā ja ABIEM liekas, ka var dzīvot kopā neprecoties. Problēmas rodas tad, ja pāra domas šajos būtiskajos jautajumos atšķiras. Šis var būt arī dealbreaker attiecībās.
Nenovirzam diskusiju pavisam no siedēm, kā tajā nesenajā diskusijā ar nosaukumu bildinājums.
Bildinājuma +/- un mīnusu apspriešana labāk iederētos tur, jo ne par to bija autores jautājums, bet par iespējamo attiecību turpinājumu. :-)

Es pievienošos to meiteņu pulciņam, kas sākumā kāzas "sarunāja". Mēs runājām par lietām ko gribam un ko nē. Te gan jāatzīmē, ka mani pēcāk arī bildināja, pēc tam sākās nopietnā plānošana.

Par situāciju - mums rados bija tāda situācija, kad māsīcas džeks pats visiem radiem jubilejās stāstīja, ka nākamvasar tā kā precēsies, un visiem būs jānāk uz kāzām. Abu jaunie vecāki laimīgi, ka kāzas, jaunie tādi saderīgi utt. Bildinājuma nebija, abi it kā bija sarunājuši. Māsīca sāka plānot, un tad vienā brīdī es uzzināju, ka kāzu nebūs, jo viņš nejūtas gatavs. Ģimenes sievietes runāja, ka laikam saprata to atbildību un ka X nav īstā viņam.

Ko darīt - ja esi ar mieru palikt ar vīrieti, kurš tevi negrib, tad neko var nemainīt, bet es laikam pārtrauktu attiecības.

Es arī zinu veiksmīgas laulības, kur bildinājums nav bijis, bet abi kāzas ir sarunājuši un viss ir forši.

+++

Manuprāt, nevajadzētu cilvēkam sarežģīt dzīvi ar dažādiem nosacījumiem tikai tāpēc, ka tā daļa sabiedrības uzskata par pareizāku.. Ne jau visiem dzīves scenāris norit kā Sex & the city filmā :)

Protams, ja tas bildinājums ir ļoti, ļoti svarīgs, tad vīrieti arī uzreiz vajag informēt, kolīdz parādās ''kāzu runas'' :)

Protams, šajā gadījumā vīrieša svārstīšanās ir briesmīga.. Kaut gan es vispirms noskaidrotu iemeslu, kāpēc viņš ir pārdomājis. Varbūt ir parādījušās problēmas ar naudu un kāzu pasākumu šobrīd īsti nevar pavilkt, kāds tuvinieks smagi saslimis utt. Tad ir vērts nestrebt karstu un nogaidīt.

Tiesa.. ja vīrietis vienkārši šaubās par šādu lēmumu..jēgu no mūsu savienības.. es pat nezinātu, vai ir vērts turpināt..

Man pašai bija svarīgs bildinājums, jo tā bija zīme, ka vīrietis gatavs kāzām. Bet nekas traks neliekas sarunāšana, kāpēc gan ne, ja abiem ir ērti.

Šajā situācija ir dīvaini tas, ka it kā viss sarunāts un jau tiek plānots, bet beigās vīrietis nav gatavs, izskatās, ka pietrūkusi komunikācija abiem par šo jautājumu un nebija klusām vienai kaut kas jāplāno.

Bet nu ja es būtu jau sākusi gatavoties kāzām un vīrietis pateiktu, ka nav gatavs, tad es šķirtos, jo būtu pārāk sāpināta, aizvainota, jo tad kāpēc kaut ko vīrietis uzsāka, ja nebija gatavs, tad iepriekš bija jāpasēž un pašam jāpadomā, nevis sievietei jādod liekas cerības. Tā vilšanās ir briesmīga, tāpēc pat nezinu kas vīrietim būtu jādara, lai pēc šāda gadījuma spētu mani paturēt attiecībās. Nu ļoti jācenšas, bet neizskatās, ka viņš ir gatavs ar tevi kopā dzīvot visu mūžu. Skumji, ka tā sanācis..

Mēs arī sarunājām un bildinājums nebija nez kāds no zila gaisa nokritis pārsteigums. Bet tā taču nav šeit problēma! Problēma ir tā, ka čalis noraustījās - un labi, ka pateica tagad, nevis kad jau stāvējāt pie altāra. Acīmredzot viņš nav gatavs uzņemties šādu atbildību un saistības - vai kādreiz būs? To nu neviens pateikt nevar. Ja tu esi ar to mierā, tad turpini attiecības, bet nedomāju, ka daudzi pāri spēj pārvarēt šādu, zināmā mērā, nodevību.

man šķiet, ja vīrities tiešām grib precēties, tad arī būs gatavs stresam un pārējam, tad iedomājies, ko viņš teiks, ja jūs bērnu plānotu, kad paliksi stāvoklī, tad pēķšņi viņš arī stresam nebūs gatavs? traki nu!!

Milzu kāzas nav obligātas, tas ir veids, kā citi nopelna uz naivu, sasapņojušos sieviešu rēķina, kam svarīgākais ir pārspēt draudzenes, māsas, māsīcas kāzas, nevis fakts, ka savu dzīvi savieno ar mīloto cilvēku.
No stresiem kāzās var izvairīties organizējot pasākumu sev, nevis radiem un paziņām. Tas nenozīmē, ka kāds nevēlas uzņemties atbildību par bērniem un to audzināšanu ;-)

Protams, šajā gadījumā vīrieša svārstīšanās ir briesmīga.. Kaut gan es vispirms noskaidrotu iemeslu, kāpēc viņš ir pārdomājis. Varbūt ir parādījušās problēmas ar naudu un kāzu pasākumu šobrīd īsti nevar pavilkt, kāds tuvinieks smagi saslimis utt. Tad ir vērts nestrebt karstu un nogaidīt.

Tiesa.. ja vīrietis vienkārši šaubās par šādu lēmumu..jēgu no mūsu savienības.. es pat nezinātu, vai ir vērts turpināt..

+ + +

Varbūt viņš vēlas vienkārši klusas kāzas ar pašiem tuvākajiem, bez - mičošanām, tiltiem utml.
Ja vispār negrib un vienkārši "nav gatavs", tad jau laikam viss ir skaidrs, un diezvai kādreiz būs, vismaz ar Tevi. Jā tā, es laikam šķirtos, jo man svarīgi, ka vīrietis atbild par saviem vārdiem, ka uz viņu var paļauties, ne runā vienu, bet dara kaut ko citu. Kā tad vispār var ar viņu rēķināties arī citās lietās...

Vajag runāt, lai saprastu, vai viņš negrib lielas, dārgas kāzas vai vispār precēties ar Tevi. Ja otrais variants, tad attiecības neturpinātu. Varbūt, ka viņš nevēlas kāzu ballīti, bet pašas precības atbalsta. Bet ko mums te zīlēt - jārunā!

Bet vīrietis ir pārdomājis. Kaut arī redzēja mēnešiem ilgi,ka meklēju, domāju viskaut ko.

Tu viņu neiesaistīji plānošanā? Nepiedāvāji? Ja viņš atteicās, kāds bija iemesls? Tam jau vajadzēja tev likt aizdomāties par viņa vēlmi precēties.

Pati regulāri ar viņu par šo tēmu runāju- viņš klusēja.
Tad nu pati izvilku no viņa, ka viņš nav pārliecināts..

Kā tieši tas izpaudās - tu regulāri viņam prasīji, vai viņš ir pārliecināts par lēmumu precēties?

Tad nu pati izvilku no viņa, ka viņš nav pārliecināts...varbūt, kaut kad gribēšot precēties. bet ne tagad.

Ja runa būtu tikai par kāzu stresu, viņš pateiktu: mīļā, varbūt nerīkojam balli, bet salaulājamies privātā ceremonijā? Bet, ja viņš tā nesaka, bet gan nogriež ar nazi, ka tagad negrib precēties - tas ir pavisam kas cits. Galu galā kāzu formāts nav galvenais. Galvenais ir laulības noslēgšana kā tāda. Es laikam arī šķirtos.

.... mēs, sievietes, bieži vien saklausām to, ko vēlamies dzirdēt.
Gribam skaistu un romantisku bildinājumu, kaut kādā dzīves situācijā it kā starp citu paprasām vīrietim - vai Tu vēlētos kautkad ar mani apprecēties? Vīrietis vēlas, bet patiešām "kaut kad". Un, tā kā mīl savu meiteni, pasaka, jā, protams. Sieviete saklausa - viņš GRIB mani precēt! Bet vīrietis patiesībā teica "es neiebilstu pret kāzām nākotnē".
Tālāk sākās tincināšana: kā Tu domā, vai tas varētu notikt jau šogad (nākamgad)? Vīrietis, lai ātrāk tiktu no šāda temata vaļā un neaizskartu sievietes jūtas, saka - jā, varbūt jā, ja būs piemēroti apstākļi.
Sieviete saklausa: Viņš GRIB manini precēt jau ŠOGAD!
Kad beidzot vīrietis saņemsas pateikt, ka nē, tā īsti tik konkrēti nebija donājis, tad sākas otrā fāze: es viņam neko nenozīmēju, viņš mani uzmeta, nevaru vairs viņam dzīvē nekad uzticēties, viņš nekad negribēs mani precēt, utt utjp.
Komunikācijas problēma. Jaunu pāru attiecību "akmens" - bez pieredzes, ar karsta strēbšanu, nepieauguši un maksimālisti.
Vajag mierīgāk. Neiespringt. Nesaredžģīt. bet viegli jau teikt, grūti izdarīt, kad emocijas sit augstu vilni. :) Daudz ko saprot tikai "pēc gadiem", tā tantes runā :D

Šī aizbildināšanās ar lieko stresu, papildus darbiem un lieko izrādīšanos.... Mīļā meitene, Tu domā ar galvu līdz? Tu neesi viņa dzīves sieviete.

Tiesi ta! Vispar nesaprotu ka ko tadu var piedot? Es taja pat vakara butu ar cemodanu prom. Viriesu pasaule daudz, un atradisies tads kas tevi novertes.

ka var turpinat kopdzivi? Precet negrib jo neesi ta verta, bet gulet, est tevis gatavotu edienu, dzibot tevis uzkopta maja, un vilkt tevis mazgatas un gludinats drebes gan grib! Erti vecis iekartojies.