Negribu iepazīties ar drauga māti

bet attiecībās, kas ilgst ļoti mazu laiku uzspiest man svešu bērnu nav forši. un nē, bērns nav jāatstāj mājās, bet nav arī katrām varītēm visur jāstiepj līdz.

Viņa tev bāž to bērnu virsū? Kur tavuprāt to bērnu likt, ja ne mājās, ne ciemos? Varbūt tad tai radiniecei pašai neierasties? :-/

es domāju, ka tev jāsper solītis pretim un jāiepazīstās ar drauga mammu.
ja viņa tevi neatzīst, neizturas draudzīgi un labi, tā būs viņas izvēle. tik pat labi viņas izvēle var būt palikt neitrālai vai sadraudzēties ar tevi, tikai jādod iespēja.
atsakoties iepazīties, tu viņu nedaudz stum ārā no drauga dzīves un tas nav pareizi, īpaši, ja redzi ar šo vīrieti nākotni.

pirmaja reize ej tikties bez maza .. paskatisies kas un ka un tad jau redzes!

Zoyya, neiepazīstoties nebūs iespējas jums abām iepatikties viena otrai un satuvināties..

+ Tas nu gan ir skaidrs!

booboo Nu jā, mēs jau nezinām to situāciju, tā kā laikam muļķīgi būtu Tevi nosodīt.

Varbūt tiešām pirmajā tikšanās reizē bez bērniņa aizbraukt, lai nav šoks māmuļai. :-D

Te, manuprāt, vispār jāskatās pēc situācijas. Vai autore ir draugam izteikusi vēlmi beidzot iepazīties arī ar viņa vecākiem? Kāpēc gan drauga mātei vajadzētu izrādīt kaut kādu interesi, vaicāt kā klājas utt., ja viņai autore ir pilnīgi svešs, nepazīstams cilvēks? Tādā gadījumā ir pilnīgi saprotama mātes nevēlēšanās arī skatīties bildes - kāpēc viņai vajadzētu justies ieinteresētai, ja viņa, pieaudzis cilvēks būdams, redz, ka dēla draudzenei nemaz negribas ar viņu pat iepazīties.
Atbildot uz jautājumu - nu nekas slikts jau nenotiks, ja arī nekad ar viņu neiepazīsies, tikai tādā gadījumā nevajag gaidīt no drauga mātes nez kādu interesi vai draudzīgu attieksmi, ja viņa nekad mūžā Tevi pat satikusi nav.

Persephon jā, bija skarbi! Pat pirms autore aprakstīja situāciju domāju, ka tā nevar izteikties ("jau paspējusi izšķirties un bērnu sagādāt") Pfff.... Nezini Tu situāciju! Un tad vēl "piedošanu, es tā domāju". Ja vajag atvainoties uzreiz pēc uzrakstītā, tad varbūt labāk nemaz nerakstīt, ne?

Ceru, ka šis Tev nedaudz lika apdomāt, ka nevar cilvēkus uzreiz tiesāt

Meitai drīz būs gandrīz 4, tēvs pirms 2.5 gadiem cieta avārijā

jā, viņa man bāž to bērnu virsū, jo es negribu visur doties ar svešu bērnu. un nē es negribu, lai vienmēr uz manu māju tiktu ņemts bērns, kas sagāž visu un izvanda un rausta kaķi. un jā es ļoti labi saprotu, ka tādi ir bērni, tāpēc neko nesaku. bet iekšēji neesmu apmierināta, jo nē tas nav viņas bērns un manu radinieku. visiem nepatīk sveši bērni, to derētu saprast. tāpat kā bērnam ir tēvs un māte, vecmāmiņa, tante un krustmāte. bet karam jau savas domas :)

ar to es gribēju autorei ieteikt saprast arī māti, ne visi tik viegli pieņem svešus cilvēkus, ir jāaprod. tas nebūt nenozīmē, ka ko sliktu vēl vai kkā tā.

jā, viņa man bāž to bērnu virsū, jo es negribu visur doties ar svešu bērnu. un nē es negribu, lai vienmēr uz manu māju tiktu ņemts bērns, kas sagāž visu un izvanda un rausta kaķi. un jā es ļoti labi saprotu, ka tādi ir bērni, tāpēc neko nesaku. bet iekšēji neesmu apmierināta, jo nē tas nav viņas bērns un manu radinieku. visiem nepatīk sveši bērni, to derētu saprast. tāpat kā bērnam ir tēvs un māte, vecmāmiņa, tante un krustmāte. bet karam jau savas domas

Un, ja viiņas bērns tā darīs tad tevi tas pēkšņi netraucēs? Varbūt pastāsti tai radiniecei - vismaz zinās tavas domas un varēs izvēlēties, vai vēlas ar tādu cilvēku kā tu vispār kontaktēties... ;-)

raven nu žēl , ka nespēj plašāk domāt un saprast, ka jā ir cilvēki, kam nepatīk sveši bērni?! nu un kas par to? tāpēc es būtu sliktāks cilvēks? vai darītu tam bērnam pāri? jau pieminēju, ka to paturu sevī un nekādi neizrādu bērnam. pamato, kāpēc ar mani nevajadzētu kontaktēties, tikai tāpēc, ka es domāju un jūtos savādāk?

Zoyya, ja vecāki jautā, kad brauksiet iepazīties, tad nevar teikt, ka neliekas ne zinis. Tev būs jāsper tas pirmais solis un labāk atlaid to situāciju ar bildi. Tas nav rādītājs, Tu tur nebija klāt un nezini, kādos apstākļos un kāpēc tas bija pateikts. Tagad Tu un Tavs bērniņš viņiem tiešām esat gandrīz vai sveši cilvēki, un cilvēki ir dažādi, dažiem ir grūti pieņemt jaunus cilvēkus savā tuvāko lokā. Ir jāpaiet laikam un jāsatuvinās pakāpeniski, tajā skaitā arī braucot ciemos un uzņemot pie sevis ciemos. Tāpat arī nevajag pārdzīvot, ja viņi sākumā ir atturīgāki, noteikti nevajag uzreiz salīdzināt ar saviem vecākiem. Nevajag uzreiz to atturību uztvert kā sliktu attieksmi, viņi vienkārši jūs vēl nepazīst.

labāk atlaid to situāciju ar bildi. Tas nav rādītājs, Tu tur nebija klāt un nezini, kādos apstākļos un kāpēc tas bija pateikts

+1. Un kas tas vispār par jautājumu, vai var neiepazīties? Ja vēlies nākotni ar šo vīrieti, tad nāksies. Jo pašlaik abās pusēs sēž kazas.

Kā pati rakstīji- vecvecākus mazajai nemeklē. Tad varbūt risinājums ir apciemot 2vatā ar draugu un mazo atstāt mājās? Attiecīgi, tad jau pamazām redzēs kā veidojas attiecības un, ja viss būs ok, tad arī meitiņu ātri pieņems.

Nelasīju komentārus,bet varu sadalīties ar savu pieredzi. Es savai mammai biju "bērns no iepriekšējām attiecībām." Pieņēma mani gan jaunais tētis, gan viņa vecāki, gan māsas ar ģimenēm. No sākuma vecāki esot bijuši nedaudz skeptiski, bet tas ātri pārgājis. Esmu uzaugusi ar domu,ka tēta vecāki ir mani īstie vecvecāki un reti aizdomājos,ka puse no radiem nemaz neskaitās mani īstie radi. Ar to visu gribēju pateikt, lai Tu dod iespēju sava mīļotā vīrieša ģimenei iepazīt Tevi un Tavu meitiņu! :) un ceru, ka jums viss būs tik pat pozitīvi kā manā gadījumā :)

pamato, kāpēc ar mani nevajadzētu kontaktēties, tikai tāpēc, ka es domāju un jūtos savādāk?

Ja tev pašai tas ir tik nepatīkami, tad vai tad tev nebūs labāk, ja nenāksies atrasties šī bērna sabiedrībā? Turēt visu iekšā nav veselīgi ;-) Vai tiešām, ja šis nepaklausīgais bērns būtu viņas miesīgais, tas situāciju uzlabotu - tevi tā uzvedība nešķistu tik kaitinoša?

ir redzams, ka nevari pamatot savu viedokli, tik izrādi, ka nespēj pieņemt citu cilvēku viedokli un sajūtas. nav tagad runa par to, būtu vai nebūtu utt. atbildēju uz konkrētu diskusiju, ka jāpaskatās arī no otras puses un jāļauj cilvēkam ar to aprast, ne visi viegli aprod ar svešiniekiem.

Mīļā autore, viss, ko tu esi uzrakstījusi, ir tikai tas ka, pirmkārt PATI negribi tikties ar drauga māti un ka "es domāju", "baidos, ka", "man liekas" ka "es viņa mātei nepatīku". Jūs ne vārda neesat pārmijušas savā starpā, bet tu esi uzvērpusi tādu problēmu pilnīgi no zila gaisa.
Kā tu vari plānot nākotni ar šo vīrieti, pat neiepazīstoties ar viņa ģimeni?:-/ Nu kā? Tas nav pārmetums no manas puses, es vienkārši nesaprotu.
Ka jau meitenes teica, izrādi iniciatīvu, beidzot iepazīsties ar drauga māti, dod laiku jūsu attiecībām attīstīties, parādi, ka tava attieksme pret viņas dēlu ir mīlestības pilna un ar tālejošiem plāniem, un, ja tad rodas problēmas, tad skrien sūdzēties forumā par vīramāti-vellamāti!
Pagaidām tu tikai meklē attaisnojumus, lai nedarītu to, ko pašai negribas un centies vainu novelt uz viņa māti, par kuru visopār neko nezini, tikai dēmonizē viņu savā nodabā.

Es nezinu, man nebūtu iebildumu, ne pret vīrieti ar bērnu, ne pret znotu vai vedeklu ar bērnu. Sievietei nevajadzētu būt problēmām pueņemt svešu bērnu. Kāpēc?

Persephon jā, bija skarbi! Pat pirms autore aprakstīja situāciju domāju, ka tā nevar izteikties ("jau paspējusi izšķirties un bērnu sagādāt") Pfff.... Nezini Tu situāciju! Un tad vēl "piedošanu, es tā domāju". Ja vajag atvainoties uzreiz pēc uzrakstītā, tad varbūt labāk nemaz nerakstīt, ne?

Ceru, ka šis Tev nedaudz lika apdomāt, ka nevar cilvēkus uzreiz tiesāt

Pilnīgi piekrītu. Fuj, fuj. Ne kripatiņas līdzcietības vai līdzjūtības. Un pat, ja pameta, nu un? Nekas šajā dzīvē nav, kā saka for granted. Arī mīlošs draugs un vīrs. Šī lietotāja, manuprāt, vispār ir ļoti pamanāma ar savu paštaisnumu un pārākuma apziņu pret pārējiem.

Mēs kad sagājām kopā ar vīru, man arī bija bērns. Pirmo pus gadu vai pat gadu ar viņa vecākiem netikāmies, biju jauna un muļķe, visi zināja ka man ir bērns. Mamma un audžu tēvs pieņēma mani un bērnu, ja nemaldos pirmā mamma atbrauca ciemos pie mums. Par brāļiem un māsām vīra arī varu teikt tikai to labāko, visi pieņēma un bērns tiek pieņemts kā vīra. Vienīgi no vīra radinieku vienas ģimenes ir dažādi teksti izskanējuši. Tas man liekas viss jocīgākais, jo ja vecāki un tuvākie radi ir pieņēmuši, tad kāda starpība ir pārējiem. Bet nu gan jau šis jautājums sakārtosies.
Ko varbūt ieteiktu, neņem galvā par to bildi un neesi lepna, ir kādi svētki brauc ar draugu kopā un iepazīsti jaunos radiniekus. Varbūt tīri sakarīgi cilvēki:-D
Varbūt viņa mamma ar atturas nedaudz no visa, jo ja jau dzīvo kopā un esi par lepnu ka nevari aizbraukt, tad kapēc viņai izrādīt interesi par Tevi.
Nopērc kas viņai garšo un tēvam , ņem ziedus un laid ciemos.

Mani nepieņēma ne tēva māsa, ne viņas bērni. Vienu reizi visus tik redzēju.
Un mātes brālis arī mani nav pieņēmis.
Esmu īstā radiniece viņiem.
Tie tāda tipa cilvēki ir un tur neko nevar padarīt.
Bet, lai jau viņi vārās savās sulās!!!:-D:-D:-D
Pret mani ļoti labi izturas vīramāte. Neko sliktu nevaru teikt.