Attiecības ar alkoholiķu ģimenē augušu nu jau pieaugušu cilv.

:-(

Mēs nevienu cilvēku nesatiekam tāpat vien, katrs sniedz mums mācību.

Jā. Uzskatu ka katrs "pievelk" tādus cilvēkus, kādus apzināti vai neapzināti vēlās. Arī darbā, pati esmu pozitīva, un manā nodaļā/spārnā kolēģi ir forši, pozitīvi, tāpat arī draugi. Negatīvie, pesimistiskie paši kaut kā atkrīt. :-)
Runājot par tēmas virsrakstu, neuzskatu, ka visi, kas auguši nelabvelīgos apstākļos ir tādi paši :-) katra situācija ir individuāla

Cilvēks pievelk sev līdzīgas vibrācijas cilvēkus. ja Ray ir pozitīva, tad apkārt arī pievilksies pozitīvie.

Runājot par tēmas virsrakstu, neuzskatu, ka visi, kas auguši nelabvelīgos apstākļos ir tādi paši

+++

Iedvesmai:
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/12.05.2016-but-latvietim.-zviedrija.-piedzimt-nav-liktenis..id71931/

Ray, tur jau tā lieta, ka esmu mūžīgais optimists, daudz smaidu palīdzu, domāju pozitīvi, tiecos uz saviem mērķiem. Bet līdzās man vienmēr ir smagi ja tā var teikt cilvēki. Draudzene tika ārā no tā visa, patiesībā abas draudzenes un viss ir jauki , lidz manā dzīvē ienāk jauns cilvēks ar līdzīgām problēmām. :/ runājot par tēmas virsrakstu, cilvēks ir viens no pozitīvākajiem un visādi citādi foršākajiem. Problēma ir mazliet citāda, tāpēc gribētos privāti aprunāties ar kādu.

Vari uzrakstīt ja vēlies :-)

Šoreiz Vairāk saistīts ar cilvēka zemo pašvērtējumu un sevis vainošanu pie visa, utt.

Es būšu skarba, bet tev nav jābūt visām pudelēm par korķi un visi jāglābj. Mums katram paziņu lokā ir gan depresīvi, gan zemu pašapziņu apveltīti cilvēki. Atšķiras tikai, cik ļoti tu viņus padari par savu projektu, pieradini un mēģini glābt. Jo, tas, ka tev tā "visu laiku gadās" nav nekas nejaušs vai gluži otrādi liktenīgs un pārpasaulīgs, bet tava rakstura iezīmju izpausme.

Nelabvēlīgi apstākļi var būt dažādi, ne tikai alkoholisms. Piemēram, manā ģimenē nekad nav lietots alkohols, tomēr attiecības ar māti neveidojās īpaši labvēlīgas citu apstākļu dēļ. Savukārt sekas, dzīvojot tādos apstākļos, var arī būt dažādas. Daudz ko nosaka arī raksturs un iedzimtais intelekts, ja tā var teikt. Uzskatu, ka esmu tikusi galā samēra labi, lai gan gan draugs, gan es pati redzu, ka sekas psiholoģiskā plānā ir palikušas...tai skaitā zems pašvērtējums un sevis vainošana it visā.
Ja tevi interesē aprunāties PM, tad droši.

Bijušajam tēvs ir alkoholiķis, puisim, ar ko tagad kaut ko bīdu arī ģīmenē ir problēmas alkoholu... Ironiski, bet mana mamma stāstīja, ka pirms vairākām paaudzēm kādā mana radiniece strādāja bārā/krogā un viņa bieži vien kādu piedzirdīja un tagad ir tāda kā karma, ka man rados bieži vien sievietēm gadās saiet ar ... :D Ja vēlies, vari uzrakstīt :)

Un runājot par to, ka tavā dzīvē bieži nākas saskarties ar depresīviem cilvēkiem, es ļoti labi saprotu, jo pašai pazīstami daudz cilvēki ar šādām problēmām. Bet nu man nav iebildumi arī palīdzēt. :)

paldies NordicBelle par viedokli. Es nebāžos it nekur, tie cilvēki paši atrod un turas pie manis. Un nav tā, ka es izjūtu žēlumu un gribu but par varoni.. Vienkārši tā sanāk un parasti tās vecās sāpes izlien kad kādu laiku tā draudzība jau ir. Arī šoreiz. Vairāk kā gadu viss bija labi un nekas neliecināja ka bar nonākt līdz kam tādam. Varbūt es neredzu, varbūt cilvēki sākumā slēpj to patieso būtību. Un nevienā gadījumā neuzskatu ka būtu
Prātīgi uzreiz izmest to cilvēku no savas dzīves.

Paldies pārējām meitenēm, pagaidām PM Ray. :)

Hmm, īsti nesapratu jautājumu, bet esmu bijusi attiecībās ar cilvēku, kam vecāki ir alkoholiķi. Tēvs kodējies, māte turpina to darīt jau n-to reizi. Viņam pašam morāli grūti tajos brīžos, kad ģimenes alko iet pāri visām robežām.
Un tad no otras puses - pats jau arī neko nedarīja lietas labā, priekš sevis. Tieši otrādāk - ballītes patika, arī līdz tādam mēram, ka jāsāk ārdīties, kas arī bija tas, kāpēc neesam kopā. Ok, tur vēl daži sīkumi. Līdz ar to nometu visu uz to, ka intelektuāla nesaderība :-D pacēlu asti un aizgāju.
Varbūt, ja ko līdzīgu redzi savā stāstā - vari droši uzrakstīt ;-)

Es arī piekrītu, ka pati vien pievelc tādus cilvēkus. Es, piem., turos pa gabalu no depresīviem, dzīves gauduļiem. Neuzklausu, rociņu neturu, uz pleca paraudāt neļauju, nezvanu un neinteresējos. Protams, normas robežās ir nācies uzklausīt kādu skumjāku stāstu, bet šoreiz jau runa ir nevis par to, ka kādam uznāk melnā strīpa, bet par tādiem, kuri visu laiku dzīvo tikai melnajā strīpā un acīmredzami to savā ziņā ar mūžīgu čīkstēšanu izbauda... Tādus "atšuju" ar savu neieinteresētību un vienaldzību.

Tas, ka pēc gada kaut kas tāds uzpeld, nozīmē tikai to, ka tie cilvēki tad uzskata jūsu attiecības par pietiekami intīmām, lai atklātu tev savas rētas. Tas nenozīmē, ka tev vajag viņus definēt caur pagātnes pārdzīvojumiem un uzspiest zīmogu vai mesties glābt un labot. Lielākā daļa no mums ir gājuši cauri kaut kādiem sū, bet tas nenozīmē, ka mēs esam upuri. Pat ja kādā grūtākā brīdī tā sāpe atkal izlien virspusē.

A par konkrēta tipa cilvēkiem - ticu, ka mēs pievelkam konkrēta tipa cilvēkus tikai tik daudz, cik atļaujam pašas.

Es, piem., turos pa gabalu no depresīviem, dzīves gauduļiem. Neuzklausu, rociņu neturu, uz pleca paraudāt neļauju, nezvanu un neinteresējos. Protams, normas robežās ir nācies uzklausīt kādu skumjāku stāstu, bet šoreiz jau runa ir nevis par to, ka kādam uznāk melnā strīpa, bet par tādiem, kuri visu laiku dzīvo tikai melnajā strīpā un acīmredzami to savā ziņā ar mūžīgu čīkstēšanu izbauda...

Piekrītu NordicBelle , ka atgādini drusku tādu, kas maucas visām pudelēm par korķi. Kā jau minēju -pievelkam tik daudz, cik atļaujam. Ja tev nav pretenziju auklēties 24/7 - auklējies.

Runājot par tēmas virsrakstu, neuzskatu, ka visi, kas auguši nelabvelīgos apstākļos ir tādi paši katra situācija ir individuāla

+++

Zinu tādu cilvēku.. kas negrimst depresijā.. un apņēmības ziņā no šīs personas varētu tikai mācīties :)

Un vai jūs ticat, ka pievelkat kādus konkrēta tipa cilvēkus savā dzīvē?

Man apkārt vienmēr ir bijuši ļoti dažādi cilvēki.. tiesa.. es tomēr pievēršu uzmanību, kādi viņi ir.. jo ir noteikti tipi, no kuriem ļoti izvairos. Viņi nav slikti cilvēki, bet... es ar tādiem nejūtos labi :)

Abi ar draugu esam no alkoholiķu ģimenēm.Un?Smagāka bērnība kādu nenovēli nevienam, bet dzīvi esam. :-)

Taisnība, es pati uzskatu, ka esmu neveiksminiece pa dzīvi un kaut kā riņķī apkārt man ir cilvēki ar līdzīgiem dzīves stāstiem. Manam bijušajam draugam tētis dzēra, bērnībā no ģimenes aizgāja, nodzērās un nosala. Negribu ieslīgt sīkumos, bet šim cilvēkam arī kopumā dzīve nebija no tām vieglākajām. Nu nebija viegli ar viņu, cilvēks pārlieku jūtīgs. Neko nesakot varēja vienatnē iztirzāt mūsu attiecības un pieņemt vienpersonīgus lēmumus, iedomas uztaisīt par patiesību, bet jau nākamajā brīdī biju pasulēlabākā sieviete. Bija tāds - gribu - negribu - vajag - nevajag- variants.Ja tagad spētu pagriest laiku atpakaļ es nekad nebūtu neko sākusi ar šo iekšēji sagrauto un sāpināto cilvēku. Tādi cilvēki ir pārāk nocietinājuši savas sirdis, es pat nezinu, viņi nerunā, ieņem galvā to kā nav. Problēmas neresina, tās rodas, jo nerunā. Nu grūti ar tādiem cilvēkiem. Es šajās attiecībās ieliku sirdi un dvēseli, kopumā tiku ļoti sāpināta. Es uzskatu, ka tomēr ir ļoti jāskatās uz attiecībām, kādas bijušas ģimenē, jo tas ir no svara tam kāds ir cilvēks. Galu galā mēs dzīvojam vienreiz, nezuskatu, ka mums jāmaitā savas dzīves glābjot citus. Principā jau viss nav viennozīmīgi. Ir vajadzīgs liels darbs, lai izkārpītos no pagātnes "mēsliem". Ja cilvēki to nedara, tad pilnvērtīgas attiecības īsti nesanāk ar tādiem.