Mans bijušais vispār nebija sasniedzams, kad aizgāja uz stundiņu. Tagad jau liekas smieklīgi, bet nu tas pārdzīvoju, jo nu ir bijušas vairākas reizes, kad mums ir plāni, bet atbrauc draugi, bet nu plānus mūsu neatceļ viņš un saka, ka tikai uz stundiņu izies. Paiet stundiņa, divas... Nav. Aizsūtu sms, nav atbildes vispār. Uzzvanu - nomet. Bet kaut kā dīvaini, ka citām meitenēm i atbildēt, i zvanīt tajā laikā varēja. Tad nu sākumā cēlu skandālus, viņš pat dzerot mani neatpazina, kad gāju garām viņam veikalam. Viņa draugi gan mani redzēja, bet neies jau biojāt labo laiku. Protams, kad bijušais atjēdzās, tad skraidīja man pakaļ pa visu veikalu. Teica, ka ies uz māām, tik uz wc aizies fiksi... Atnāca 4 no rīta.
Man vienkārši vienā brīdī palika pohuj, palika vieglāk. Ne es zvanījos, neko. Darīju savas lietas, attaisīju vīna pudeli un viss. Lai dara, ko grib. Tāpat jau nav krancis, ko sētā pie ķēdes pieliks. Ja būs gājējs, tad būs.