Sākšu visu stāstu no sākuma... :'-( Pirms kāda laika sāku strādāt par mājskolotāju pie turīga vīrieša, pasniedzu stundas viņa audžumeitai. Ar laiku mēs ar šo vīrieti satuvinājāmies, mūsu starpā izveidojās draudzība. Man parādījās romantiskas jūtas pret viņu, taču neizrādīju tās, jo biju viņa padotā, un tas šķita nepareizi, kā arī man bija radies iespaids, ka viņš ir sācis veidot attiecības ar citu sievieti. Tomēr viss izvērtās savādāk, viņš atzinās man mīlestībā un bildināja mani. Es biju neaprakstāmi laimīga, plānojām kāzas, kopīgu nākotni... Taču kāzu dienā, gandrīz vai jāvārdu sakot, uzzināju, ka viņš jau ir precējies! Viņš pats situāciju skaidroja tā, ka vispār neesot gribējis to sievieti precēt, tēvs licis to darīt, apprecējies, bet sievai kādu laiku pēc kāzām parādījušies psiholoģiskas dabas traucējumi, kas izpostījuši jebkādas attiecības viņu starpā. Viņš neesot gribējis viņu ieslodzīt trakonamā, tāpēc viņa visus šos gadus, nevienam citam nezinot, mitinās viņa mājas bēniņos. Ja godīgi, ne īpaši ticu šim stāstam... :-/ Tad viņš piedāvāja man kļūt par viņa mīļāko un pārcelties ar viņu kopā uz citu valsti, turpināt dzīvi tur. Protams, ka uz ko tādu neparakstīšos, jo gribu būt sieva, nevis mīļākā. Paķēru maku ar dokumentiem un bankas karti, un devos prom no viņa mājas. Gribēju doties uz Rīgu, atrast citu darbu, sākt jaunu dzīvi, taču maku nejauši aizmirsu autobusā. Un tagad esmu pilnīgi viena, bez naudas, bez dokumentiem, bez pajumtes, man ir līdzi tikai telefons, man nav neviena radinieka, neviena drauga. Lūdzu palīdziet, ko lai tagad iesāku? :'-(