Stulbākais, ko jums kāds ir teicis?

bāc, nu kā šis komentārs nonāca te? :D

Reiz man dzimšanas dienā pateica:"Tu tagad esi par gadu tuvāk nāvei."Njaaa

it kā nāvei tie termiņi būtu tik konkrēti.. ;-)
mani attāla paziņa līdzīgi apsveica facebookā, it kā apsveikums, bet norādīja, ka es kļūstu veca. atbildēju ar repliku, ja tas bija domāts apsveikums, tad varēja pacensties bez apvainojuma. bet nu viņa turpināja komentēt ar savu ideju, ka man jājūtās slikti, jo kļūstu vecāka. rezultātā izdzēsu viņu :D
starp citu, tā bija mana 20. vai 21. dzimene

Kāpēc tu esi tik klusa?

Bļin, nu, zini, pēc tāda jautājuma maģiski palikšu runātīga, kādu atbildi vispār uzdodot šādu jautājumu var sagaidīt? :D

man viena kaulaina un plakana meitene teica, ka man vajag nomest pāris kg, kaut arī tā esmu perfektā formā. tā noprotu, ka skauž.

"Kaut tev nekad nebūtu bērnu!" noteikti ir visdebīlākais, ko jebkad esmu dzirdējusi savā virzienā.

Ooo jaaa, man arī kādreiz bieži to jautāja, kāpēc tik maz runāju utt...to pārsvarā teica puiši. Tagad esmu nedaudz atvērusies, bet tas nedraudzīgums no manas puses nav pazudis.

Ikdienā matus taisnoju, tāpēc vienreiz izdomāju iečirkot. Nu tik perfektas lokas sanāca. Aizeju pie mammas, a šī saka : Ko tu tikko pamodusies, ka tāda izpūrusi? :D

saruna ar sportotaju gym .. man stasta- es tos protainus nedishu .. es atbildu - skumji bus gruti iztikt bez galas, piena produktiem, paksaugiem, zivim , olaam un vel daudziem produktiem, juutu tev lidzi :-D

Nenāk prātā nekas no pēdējā laika stulbībām, bet joprojām atceros, kā mani bērnībā nosauca par puiku. Divreiz!
Vienreiz es biju aizdevusies pirkt bārbiju. Bija ziema un man mugurā bija tumši zila puiciska pufaika un melna cepure. Un divas bizītes. No aizmugures laikam tiešām izskatījos pēc puišeļa. Pārdevēja pienāca pie manis un laipnā balsī pajautāja: "Puisīt, ko tu vēlies?"
Es konkrēti apvainojos, uzmetu lūpu, pateicu, ka neko negribu un pinkšķēdama aizgāju mājās.
Un līdzīgi gadījās dažus gadus vēlāk, kad mamma mani aizveda pie friziere, un frizētavā, kuru parasti apmeklējām, bija sākusi strādāt praktikante. Man nogrieza īsu zēngalviņu. Vienkārši tāpat, ņēma un nogrieza. Jutos kā muļke. Tūlīt pēc tam man bija jādodas uz matemātikas olimpiādi. Jutos tik tizli, ka gāju negribīgi un nesteidzoties. Protams nokavēju. Iegāju telpā un skolotāja man teica: "Puisīt, tur ir viena brīva vieta." Tas sagrāva manas pašapziņas paliekas.

Stulbākais laikam bija, kad tantiņa pa telefonu teica, ka es nevarot atļauties īrēt viņas dzīvokli pa 70 latiem mēnesī, jo man ir tikai 22 gadi, lai gan es toreiz jau pelnīju 600-700 latus uz rokas. Noliku telefonu, pēc 2 dienām atradu ideālu dzīvokli.

Esmu dzirdējusi pietiekami daudz stulbu tekstu savā virzienā, bet šis visspilgtāk palicis atmiņā.
Pēc kāda maznozīmīga strīdiņa ar savu toreiz labāko draudzeni, viņa man ''uz atvadām'' pateica - kad tev būs 30 gadi un tu nomirsi, es stāvēšu pie tava kapa un smiešos par tevi.. (t)
Tad vēl bieži ir nācies dzirdēt - ''aizej uzēd kaut ko'' , ''njā, kāds burgers tev netraucētu'' u.c. līdzīgus tekstiņus.
Pats labākais ir tas, ka tad, kad gāju pamatskolā, man klasē viena apaļīga meitene visiem centās ieskaidrot, ka man ir anoreksija.. :D Man arī katru dienu teica ''aizej paēd''. Kad kāds man pajautāja, vai es vispār kaut ko ēdu, un viņa bija tuvumā, šī apalīte vienmēr pasteidzās pirmā ar atbildi ''jā, viņa pārtiek no svaiga gaisa un ūdens''. :D Vēlāk gan atklājās, ka šī meitene pati ikdienā ēd pēc iespējas mazāk, turklāt visu apēsto izvemj ārā. Nezinu, vai viņa centās justies labāk, mēģinot aizvainot mani, varbūt viņai vienkārši skauda, es nezinu.. :-/ Jāpiebilst, ka, kaut gan mans svars ir zemāks, nekā manam augumam vajadzētu, neesmu kaulaina, lai mani par anoreksiķi sauktu.. :-|

Brīdī, kad bijušais draugs iegādājās brilles, viņa māsas vīrs pateica - beidzot Tu redzēsi kā viņa (tas ir es) izskatos patiesībā.
Tas bija ļoti nepatīkami.

"Kāpēc tu esi tik gara?" Nu kamoon, it kā tā būtu mana izvēle. Ilgu laiku atbildēju "tāpēc, ka bērnībā daudz vitamīnus ēdu." Nu kur tik stulbi var prasīt!(t)

Laikam nekad neko stulbu neesmu dzirdējusi. Ne to, ka ļoti tieva, ne to, ka resna, neko tādu.
Vienreiz gan smieklīgi bija, ka man klasesbiedrs, kurš ir rižs ar blondām skropstām un uzacīm pateica, ka man nevar redzēt apakšējās skropstas, pārāk īsas esot, tas tāds laikam vienīgais stulbums, kas nāk prātā :D

Inga, riktīgi sasmējos par Tevi :-D

Nenāk prātā nekas no pēdējā laika stulbībām, bet joprojām atceros, kā mani bērnībā nosauca par puiku.

+++ :-D

Pati gan atceros vienu reizi, bet māte stāstīja, ka uz ielas nāca klāt tantiņas un izteica komplimentus: "Vai kāds jums skaists puisītis, būtu garāki mati, nu gluži kā meitenīte izskatītos!" :-D

Jā, vēl viens gadījums bija tāds, ka bijušā drauga radiniece man pie galda kapusvētkos pajautāja, vai es esmu stāvoklī, ja nedzeru alkoholu? Viņasprāt tas bija pašsaprotami, ka visi visur tādās sanākšanās piedzerās. Viņa pat savai padsmitgadīgajai meitiņai mājās jauca kokteiļus. Tā ģimene bija ķerta, paldies Dievam, ka man tagad ir mierīga dzīve un blakus cilvēks ar skaidru prātu (l)

Pa 'nopietno' nekas nenāk prātā, bet .. ir viena smieklīga un radoša pick - up line palikusi atmiņā. A la - mans loceklis ir miris, vai es, lūdzu, varētu to apbedīt Tevī ?

.. ja padomā - tad senāk bieži nācās dzirdēt galīgi nepamatotus aizspriedumus par manu ēdienu izvēli (bez gaļas), kas - principā - ir debīli. Kkas - man sāksies anēmija, jo dzelzs trūkst u.t.t. stilā. Ātri gan vien viņiem, pieklājīgā manieŗē, aizvēru mutītes un - galu galā - izskatoties labāk par pašiem tekstiņu autoriem, so, kuram tad īsti taisnība attiecinot uz manu 'diētu' .. :D
Vēl esmu saukta par 'netīro hipiju' jaunībā uzskatu dēļ :D Man gan tas šķiet kā kompliments.

Jā, par to, ka esmu veģetāriete, arī ir nācies dzirdēt visādus stulbus tekstiņus..

Kad nometu lieko svaru, man bija jāklausās - tūdaļ Tev zobi izbirs :D Pa šiem gadiem pagaidām turas mani brašuļi :D