Prieks par Džamalu. Par Krievijas reakciju nebrīnos (un šaubos, vai vispār kāds brīnās).
Tagad klausos tieši Ukrainas dziesmu - kaut kas tur ir.. tur nav mākslīgi dizainēta melodija, drīzāk mūzika, kas radīta sajūtu līmenī - un man liekas, ka šādas dziesmas ir tieši jāizceļ. Nevis datorgrafika no pirmās līdz pēdējai sekundei, bet gan emocijas, ideja, pārdzīvojums, vēstījums.
Priecātos, ja Krievija konkursā vairs vispār nepiedalītos - ja reiz šādi pēc konkursa nabadziņiem ir jāpārdzīvo. Lai kā kāds gribētu, bet nu nevar nodalīt šo pasākumu no politikas. Un Krievija ir valsts, kura karam nekad oficiāli punktu nav pielikusi, tādēļ vispasaules simpātijas gaidīt ir muļķīgi.