Bērns

Ir tādi, kam bērns/zīdainis nav šķērslis, bet konkrētajam vīrietim tu neinteresē pietiekami, lai uzņemtos rūpēs par tavu un sveša vīrieša bērnu.

Neinteresē un nevēlas bēnus, ir jau bērni no iepriekšējām attiecībām/laulības, nevar būt bērnu. Iemesli ir daudz.

Vēl viena versija bez minētajām, ir tāda, kas balstīta cilvēku instinktos.
Sievietēm patīk bagāti vīrieši, lai būtu, kas nodrošina, ģimeni, vīriešiem patīk lielas krūtis, jo tas netieši norāda uz to, ka būs laba mamma-barotāja utt. Vīrietis instinktīvi sievieti ar bērnu uztver kā aizņemtu, kādam citam tēviņam piederošu, līdz ar to nav interesanta.

Protams, mūsdienu sabiedrība ir tiktāl attīstījusies, ka saprot, ka arī ar mazām krūtīm var pabarot bērnu un, ka, lai nodrošinātu ģimeni, nav vajadzīgi miljoni, jo bērnam patiesībā neko daudz nevajag. Līdz ar to, jo augstāk attīstīts vīrieša intelekts, jo drīzāk viņš būs spējīgs uzņemties rūpes arī par cita vīrieša bērnu (protams, ja pirmkārt, ir love pret sievieti).

Negrib būt attiecībās,kur bērna tēvs ir regulārs kadrs (jo kopīgs bērns,tātad komunicēt vajag),negrib uzņemties atbildību par svešu bērnu,audzināt svešu (bieži no tā sanāk skandāli).Variantu ir nereāli daudz.

Es arī nekad negribētu vīrieti ar bērnu, kaut pašai 2 bērni. Nežēlīgi, bet tāda nu esmu. Negribētu audzināt vēl svešu bērnu, kuru vīrietis uztaisījis jūtu uzplūdos citai. Esmu greizsirdīga.
Bet, varbūt es tikai tā domāju, jo man ir savs vīrietis, ar kuru esmu kopā un, kuru mīlu.

Ļoti individuāli, katram savi iemesli. Bet, manuprāt, tas ne vienmēr parāda, ka vīrietis nav gatavs bērnam vai nevēlas bērnu. Ir situācijas, kad vīrietis vēlētos bērnu, bet pilnībā savu, nevis sveša vīrieša radītu.
Bet es gribu teikt, ka bērns nekad nebūs galvenais iemesls neveidot attiecības. Galvenais iemesls būs tāds, ka vīrietis sievietē nav pietiekami ieinteresēts, nav pietiekami spēcīga saikne un jūtas, patikšana. Ja viss sajūtu un nodomu ziņā būtu skaisti, tad bērns visdrīzāk neko nemainītu.

Tāpēc, ka bieži sievietes ar bērnu meklē vīrieti, kas uzņemsies rūpes, gādību un atbildību ne tikai par viņu, bet arī par bērnu. Daudzi to nevēlas, nav gatavi un tas ir respektējami.

es arī negribētu attiecības ar vīrieti, kuram ir bērns.
ja viņš dzīvo kopā ar bērnu, tad mainās viss dzīvesveids.. un es tādu negribu (vai gribu, bet tikai ar SAVU bērnu). ja viņš nedzīvo kopā ar bērnu, tad man nav cieņas pret viņu kā pret vīrieti, kur nu vēl potenciālu vīru/bērnu tēvu.. vīrietis, kas spējīgs pamest savu ģimeni.. nu nē.
bet galvenais iemesls ir tas, ka man pašai nav bērnu un kad būs, gribu, lai arī vīrietim tas viss ar mani ir pirmoreiz.

Tālis, bet tik daudzas sievietes izvēlas vīrieti kuram ir bērni kaut kur, labi ja viņš rūpējas (materiāli + fiziski tiekās), bet ir jau tādi kad nerūpējas nemaz, tur gan nekādi nesaprotu ar kuru vietu jaunā draudzene domā izvēloties jau acīmredzamu kretīnu, jo pamest un nerūpēties par savu bērnu ir viszemiskākais kas var būt.

Villionota +
reizēm šķiet, ka sievietes ir priecīgākas par vīrieti, kuram ir bērni, bet par kuriem viņš nerūpējas, nekā rūpējas un maksā alimentus

Tāpēc, ka vīrietim konkrētā sieviete nepatīk.
Ir ļoti daudz vīriešu, kuri uzņemas rūpes par svešiem bērniem, apprecoties ar sievieti. Viss atkarīgs no sievietes.

Šarlote_
Tas ir dabiski, jo jaunā sieviete negrib dalīties ar vīrieša resursiem-laiku un naudu-ar citas sievietes bērniem.

Šķiet visai loģiski, ka vīrietis negrib, lai viņa jaunajās attiecībās pa vidu maļās kaut kāds sveš bērns. Normāli būtu, ka kādu laiku tiekās, divi vieni un tad piesakās bērns, nevis tikko iepazina sievieti un tur jau bērns, nevari būt spontānts, nevari kaut kur aizbraukt ar to sievieti atpūsties, jo visur līdzi nāk piekabe. Vīrietis ir spiests rēķināties ar svešam bērna vēlmēm, vajadzībām un iegribām.
Es arī negribētu vīrieti ar bērnu, labi, ja tas bērns dzīvo ar māti un viņi pa retam tiekas, tad vēl neko, bet ka bērns pie vīrieša dzīvo, noteikti nē.

bērnam patiesībā neko daudz nevajag

Ja vien nav kaut kādas, pat nelielas, veselības problēmas. Ja vajag logopēdu, valsts apmaksā 10 vizītes, pārējās maksā ap 15-20 eiro gabalā. Ja vajag masāžas, baseinu (teksim, muguras problēmas, muskļu tonusa problēmas, dajebkas), tad arī pēc 10 valsts apmaksātajām nodarbībām ieslēdzas cenrādis. Ja ir kaut kādas nopietnākas problēmas, tad izdevumi katru mēnesi var būt simtos.

Ja nav vietas valsts bērnudārzā, tad privātais bērnudārzs/aukle arī mēneša griezumā izmaksā pietiekoši lielu summu.

Drēbītes un mašīnītes patiešām nevajag daudz un nebūt nevaja krutas un brendīgas, arī veselīgi pabarot var par saprātīgām summām, bet bieži vien ar to vien nepietiek.

Kāpēc vīrietis nespēj vai negrib uzsākt attiecības ar sievieti, kurai ir bērns/zīdainis?

Kāpēc ir sievietes, kas negrib uzsākt attiecības ar vīrieti, kuram ir bērns/zīdainis?

Šādās attiecībās ir kaut kas citādāks.. Tās nav vairs vienkārši attiecības ar mīlošo cilvēku, bet arī ar viņa/s atvasi!
Ir situācijas, kad atvase ļoti atgrūž mammas/tēta 2. pusīti.. tas noteikti nav viegli. Tāpēc ir cilvēki, kas jau kategoriski sevi nostāda neielaisties attiecībās ar otru, kam ir atvase no cita..

Pārāk daudz ir jārēķinās ar bērnu, NEKUR nevar aizbraukt nerēķinoties ar viņa iespējām/vēlmēm tur pavadīt laiku. Protams, arī ikdienā nepārtraukti ir jārēķinās ar trešo. Tāpat arī var aizmirst vēlā vakarā/naktī kopīgi atpūsties ārpus mājas. Vēl pie tā visa, aizvedot bērnu uz veikalu sāk raudāt skaļā balsī, ka nenopērku viņam trešo šokolādi.
Maz laika sanāk pavadīt divatā ar otru pusīti, vairāk sanāk trijatā.
Man pilnīgi pietiek, ka man ir jācenšas pielāgoties/sadzīvot ar otru, lai labprāt neņemtu trešo. Un tad vēl, ja pie strīdiem, cenšas bērnu nostādīt pret mani (lai gan strīds pat nav saistīts ar bērnu). Un vēl apvainojas, ja uz jautājumu "Vai tu mīli manu bērnu?" atbildu, ka nē (nepatīk man melot un nevaru uz pasūtījumu sākt mīlēt svešu bērnu).
Savus bērnus noteikti kādreiz gribēšu, bet to visu pieciest sveša bērna dēļ vairs neuzņemšos. Attiecības tāpat visticamāk kādreiz izjuks un svešais bērns man nekas vairs nebūs, tāpēc labāk to laiku, kuru esmu attiecībās ar otro pusīti, pavadu bez šādiem ierobežojumiem.

bērnam patiesībā neko daudz nevajag

Ja bērnam neko daudz nevajadzētu, tad dzimstība būtu daudz lielāka. Par tām izmaksām, piekrītu ka nevajag n-tās lelles un mašīnas, bet vajag ļoti daudz uzmanības. Daudzi to uzmanību negrib/nevar veltīt tik daudz kā bērnam nepieciešams, tāpēc jau ir modē iestumt planšeti vai telefonu. Manam mazajam brālim ir cerebrālā trieka un pilnīgi visu (rehabilitāciju, ārstēšanu Vaibstos, Gaiļezerā), masāžas, ūdens nodarbības, fizioterapeitu apmaksā valsts, plus vēl izmaksā invaliditātes un citus pabalstus, kas kārtējo reizi pierāda, ka mūsu valsts nav tik briesmīga kā visi zīmē. Bet tas, protams, ir individuāli un ne visiem ir piešķirta invaliditāte un citas ekstras. Piedzimstot, ārsti teica, ka viņš nerunās, nestaigās, būs dārzenītis. Tas prasīja ļoti daudz laika un nervu, lai tiktu līdz tam, ka mans mīļais brāļuks staigā, ir ļoti izglītots, sirsnīgs puika ar saviem hobijiem, daudz draugiem un pavisam vairs nepateiks, ka ir savādāks kā citi. (l)
Bet es, protams, braucu nost no tēmas. :-D
Piekrītu cormeum, jo esmu to piedzīvojusi, ka otrās pusītes atvasīte mani atgrūž. Ne jau personīgas nepatikas dēļ, bet tāpēc, ka nesaprot kāpēc tētis nav mājās un neguļ vienā gultā ar mammu, kāpēc viņam ir citas mājas un kas ir šī sieviete, kas visur ir blakus tētim. Un ir ļoti grūti kontaktēties ar bērnu, jo neuzskati viņu par kaut kādu bērnu ar ko paspēlēties, bet cel viņu cita gaismā. Tā ir ļoti savāda sajūta un laiks jāvelta ļoti daudz. Randiņi restorānā bieži vien jānomaina pret gājienu uz bērnu parku vai multfilmu kino. Un ne vienmēr vīrietis pamet ģimeni. Šajā gadījumā sieviete negribēja būt ar vīrieti, jo viņš gribēja apgādāt ģimeni, bet viņa gribēja pati par sevi parūpēties. Ak kungs cik gari sarakstīju :-D

57days, ok, jā, ir izņēmumi, bet tā ir mazākā daļa.

Parasti lielie šopingi ir mammas putni, ne jau bebis izdomā, ka viņam vajag to krēsliņu, kas kratās vai to mīlīgo karuselīti. Ar lielākiem bērniem jau varētu būt sarežģītāk, jo dārziņš un reklāmas dara savu, bet vecāki jau vienkārši pateikt "Nē".

Tas atkarīgs no vīrieša. Ir daudzi, kam tas netraucē. Bet sievietei, protams, jābūt tā vērtai.

Manuprat, pilnigi logiska viriesa uzvediba negribot uznemties rupes par bernu, kas nav vina. Drizak butu jajauta, kadel ir cilveki, kuriem partnera berns netrauce? Iespejams, ka liela patika pret berniem ka tadiem, velme pec lielas gimenes vai vienkarsi neizdodas atrast labaku partneri bez berniem.