izklausās ļoti pazīstami, pati labu laiku nevarēju izškirties, kur gribu palikt. Pie tieši mammas gan tik ļoti nevilka, bet izvērtējot visus plusus un mīnusus LV/ārzemes, iznākums arī man bija apmēram identisks.
Man gan izklausās, ka tev tur, kur tu tagad dzīvo, vēl nav izveidojusies pietiekama māju sajūta, neesi iesakņojusies, tāpēc arī velk atpakaļ uz to vietu, kur izjūti šo piederību - mājās pie mammas, pie tam iespējams, ka tu to idilli vēl spēcīgi idealizē, jo tā pašlaik ir tava sapņu vieta, ilgu piepildījums. Ja jūs pācēlāties no LV tikai pirms diviem gadiem, tad vēl daudz ceļojāt un strādājāt dažādās valstīs, tad sanāk ka jaunajā vieta esat nodzīvojuši labi ja gadu. Un tas ir daudz par maz, lai tiešām pieņemtu kādu vietu kā savējo, un "apaugtu" ar īstiem draugiem, savu vidi, utml.
Bet Gabijas ierosinājums ir pilnīgi pareizs, izklausās, ka tev vajag garas vasaras brīvdienas mājās pie mammas, un pat padzīvot LV ilgāku laiku. Tas varētu izārstēt no homesickness, jo saprastu ka dzīve +/- visur vienāda, visur ir savas problēmas un ēnas puses. Atceros, kā pēc pirmā gada jaunajā valsti aizbraucu uz mājām uz nedēļu, paliku uz gandrīz 3 mēnešiem - vajadzēja pabūt mājās, pie saknēm. :) Nolēmu dot jaunajai vietai vēl vienu pēdējo iespēju, un kaut kā gadījās tā, ka visu laiku bija kaut kas kas mani tur noturēja, jaunas darba iespējas, studijas, mīlestība, un nu dažus gadus vēlāk man pavisam noteikti ir divas mājvietas, kas man abas ir ļoti mīļas. Nu man ir gan prieks doties ciemos uz LV, gan prieks atgriezties savās mājās ārzemēs.
Tu jau pati arī saproti, ka pārvākšanās uz LV nozīmētu attiecību beigas, tātad tā tev nemaz nav reāla iespēja. Tev kaut ka jāiemācās sadzīvot ar to, ka visu dzīvē nevari dabūt. Ceru, ka tev izdosies pārdzīvot šo ilgas pēc mājām periodu un atrast pareizo līdzsvaru dzīvē! Laiks visu parasti saliek pa savām vietam, bet tas aizņem sasodīti ilgu laiku! :-D
170
