Ja godīgi, es vispār nesaprotu kā ir iespējams ar kādu uzsākt attiecības tad, ja otrs cilvēks nesimpatizē izskata ziņā. Labi, saprotu, ka otrā cilvēkā svarīgam jābūt it visam - gan raksturam, gan interesēm utt. utjp., taču vismaz es nespētu pat iedomāties veidot attiecības ar cilvēku, kurš nešķiet man vizuāli pievilcīgs, pat ja viņam ir pasaulē ideālākais raksturs. Man svarīga ir arī vēlme otru cilvēku iekārot, gribēt. Būt ar kādu, kurš izskata ziņā liekas briesmīgs un nerosina ne mazākās simpātijas, tikai tāpēc, ka raksturs ir lielisks, rada tādu kā glābšanas spilvena sajūtu. Es ieteiktu nečakarēt sevi un, kas pats galvenais, nečakarēt puisi! Ja nav līdz galam, tad nav! Dzīvē, protams, gadās tā, ka izskats kaut kādā ziņā var neapmierināt, taču attiecībām attīstoties, sāc otru iemīlēt, taču šeit, ja ņem vērā to, ka šāda diskusija, kurā puisis tiek nodēvēts par "neglītu pēc velna", vispār tapusi, saprotu, ka šis nebūs tas gadījums. Nav iespējams piespiest sevi kādu mīlēt. Tik vienkārši.