Sveikas meitenes! Tā nu ir sanācis, ka nevaru aizmirst puisi, ar kuru biju kopā kādu laiku atpakaļ. Viss sākās šādi: viņš īsti nevēlējās attiecības, bet pēc ilgiem čatiem (nedēļām) mēs tomēr sagājām kopā. Viss bija ļoti jauki, viņš ātri mani iepazīstināja ar saviem draugiem, es viņu ar saviem, bija skaisti nākotnes plāni, viss mums abiem saskanēja, bet pēc pāris mēnešiem mēs izšķīrāmies. Nu ir pagājis vairāk kā pus gads, bet es nespēju viņu aizmirst, gribu būt ar viņu kopā, viss, kas bija pirms tam bija neaizmirstams. Mēs tā pat kontaktējamies, reiz pa reizei satiekamies, parunājam. Dažreiz viņam tā caur "puķēm" uzjautāju, kā būtu, ja mēs atkal saietu kopā, bet viņš atbild, ka nav gatavs attiecībām. Naktīs citreiz nevaru pagulēt dēļ domām, kas man raisās pa galvu, kā bija un kā varētu būt. Citreiz domāju varbūt nedomāt par viņu, aizmirst, bet nevaru, mēs esam labi draugi un viss, kas bija ir neaizmirstams.
Ko Jūs par šo domājat? Ko varētu ieteikt?
P.S. lietotājvārds neatbilst manai būtībai