Krustvecāku izvēle

Man vecāki ļāva izvēlēties pašai :) Priecājos par izvēli (l)

Mums tagad šī doma nomoka prātus. Man ļoti patīk kaimiņģimene, tikai mēs neesam tuvi draugi ar vecākiem. Nezinu, vai lūgšu, tas vēl jāapdomā.
Vēl viens variants ir mana draudzene. Tikai krusttēvam nav variantu :-/

Ņemtu radus, jo draugi tomēr nāk un iet. Kā arī svarīgi, lai pašam bērnam patīk savi krustvecāki, lai ir cilvēki, kuriem patīk ņemties ar bērniem. Par to, vai ir abpusējas simpātijas, gan var spriest ap bērndārznieka vecumu. Katrā ziņā, ja vispār kristīšu, tad tādu lielāku bērnu un pēc šiem kritērijiem :-)

Mana mamma man ir mācījusi, ka krustvecāki jāmeklē ģimenē! Man tā pašai ir un manam bērnam ar!

Manā ģimenē krustvecāki ir kristāmā bērna vecāku brāļa / māsas ģimene, vai arī vecāku māsīcas vai brālēna ģimene. Tas gan nenozīmē, ka attiecības vienmēr saglabāsies tuvas. Piemēram, manai māsai krustmāte ir mūsu tēta māsa, bet kontakts pēdējos 20 gadus ir ļoti rets, kaut dzīvo vienā pilsētā. Man krustmāte ir mammas māsa - mēs kontaktējamies bieži, attiecības sirsnīgas.

Mēs plānojam krustīt bērnu vasarā, bet jā krustvecāki tā ir dilemma.. Vispār man vīramāte teica, ka puikam jābūt 2 krustēviem un 1 krustmātei laikam tas luterāņu baznīcā (?) es pati neesmu pārliecinājusies par šīs informācijas patiesumu..

Man ir tā ka vecāki izvēlējās man krustvecākus ar kuriem laikam ejot ir noticis tā ka svētkos neapsveicam viens otru un tā nu ļoti reti kontaktējamies, tas pats arī manam brālim ir sanācis!
Lai gan esmu lasījusi ka krustvecākiem tomēr ir jābūt ļoti tuviem un uzticamiem cilvēkiem kuri rūpēsies par bērnu uzreiz nākamie pēc vecākiem!
Lūk tādu uzticamu un tuvu cilvēku acīmredzot ir tik ļoti maz ka tik grūti izvēlēties.. :(

Man būtu arī ļoti interesanti palasīt kā citas izvēlas saviem bērniem krustvecākus, kā arī vai jūs ticat dažādiem ticējumiem šajā sakarā? :-)

Ņemtu radus, jo draugi tomēr nāk un iet.

Pēc savas pieredzes teikšu tā diemžēl tieši tas pats ir ar radiem!

Pati kristījos pieaugušā vecumā, man krustvecāku nav.
Bērnam izvelējāmies krustvecākus no radiem- vīra brāli ar sievu.
Es uzskatu, ka ir jāizvēlas kā pašiem liekas pareizi, nevar jau paredzēt vai tie radi arī nepazudīs no kontaktiem. Es gan uzskatu, ka ja tu uzņemies krusvecāku godu, tad pašam arī ir jāgādā, lai kontakts nezustu, ne jau velti tu Dieva priekšā ko soli. Vismaz man tas tā liekas, pašai ir krustmeita un centīšos nepieļaut, lai zustu kontakts, jo svarīgi tas ir man pašai.

Es sākumā biju domājusi, ka ņemšu par krustmāti savu labāko draudzeni, jo viņa škita vislabākais variants. Un tad nu krusttēvu izvēlētos bērna tēvs. Protams pateicu viņai utt., šī itkā priecīga. Un nu tagad, kad pagājuši jau 4 mēneši, kopš to pateicu viņai, savas domas esmu pilnībā mainījusi un nevēlos par krustmāti savam bērnam tādu cilvēku kā ir viņa. Jo, kā jau citās diskusijās esmu minējusi, kopš viņa zina, ka esmu stāvoklī ir pilnībā mainījusies pret manīm, negrib pavadīt ar mani laiku vairs tik bieži, praktiski vispār nekontaktējam. Kaut gan iepriekš viss bija ok. Tad nu tomēr izlēmu, ka krustmāte būs mana māsīca, bet krusttēvs būs drauga brālēns. Jo tomēr - ir jau gan tā, ka draugi nāk un iet.. radi paliek.

Bērnu nekrustīsim, ja gribēs - lai kad pieaudzis lai iet un mācās un kristas. Tad tam lielāka jēga.

Sniegputenis, vispār jau krista dēļ tā, lai mazajam dotu svētību. Kāpēc tad nav jēgas?

Mēs neesam īsti ticīgi, paši neesam kristīti un neizjūtam vajadzību pēc tā. Prieks, ka mamma atstāja šo izvēli man. Gribu, lai bērnam arī ir izvēle.

Pašlaik domājam, ka bērniņa krustmāte būs mana māsīca un krusttēvs - drauga brālēns. Mums abiem nav ne brāļu, ne māsu, tas visu apgrūtina. Par krustmāti gan vēl domāju, jo, lai arī mēs esam arī labākās draudzenes, tomēr viņa pret bērniem ir ļoti vēsa, es neredzu, ka viņai varētu izvērsties tāds foršs kontakts. Tāpēc varbūt ņemšu otru draudzeni, jo viņa ir ļoti sirsnīga, patīk bērni un zinu, ka viņa savam krustbērnam būtu labs sabiedrotais. Tas man ir ļoti svarīgi, lai krustvecāki nav tikai ķeksīša pēc, bet lai arī reāli tie piedalītos bērna dzīvē, tāpat kā manējie un drauga krustvecāki.

Neesmu kristīta baznīcā, bet 8 gadu vecumā bija "bērnības svētki" - nereliģiozs pasākums, kura laikā tiku pie krustvecākiem. Pirms pasākuma pati varēju izvēlēties un izvēle krita uz mammas brāli (ar kuru vairs nekontējos gandrīz 10 gadus) un radinieci, kura tagad dzīvo ārzemēs un arī prakstiski nekontaktējamies, tādēļ piekritīšu, ka arī radinieki var nākt un iet.

Ja kādreiz bērniem būs vajadzība izvēlēties krustvecākus, zinu, ka likšu savu labāko draugu un dažas no tuvākajām draudzenēm - gan dēļ tā, ka drīzāk kā ģimene, gan arī dēļ rakstura un piemēra, ko bērniem varētu sniegt.

Mēs taisīsim krustības pēc latviešu tradīcijām un tad nu Kurzemes pusē bija tā, ka meitai bija divas krustmātes un viens krusttēvs. Puikām otrādi. Es gribēju ņemt savu brāli, bet viņš ar draudzeni vēl nav precējies, turklāt viņi plāno vēl uz kādu gadu aizbraukt uz pilnīgi otru pasaules malu, un tad nu saapratu, ka viņi nebūs vēl gatavi kļūt par krustvecākiem. Varbūt nākamajam bērnam :D

Krustvecāki būs mūsu vedēji, kuri mums ir arī ļoti tuvi draugi. Un tā kā man meitai būs 2 krustmātes, tad otra krustmāte būs mana labākā draudzene. Zinu, ka ar viņu man kontakts nepazudīs. Izvēlējos šos cilvēkus, jo ar viņiem mums ir daudz kopīga un kā jau te minēja, viņi ir klātesoši bērna dzīvē :)