MazaisBumbiš, tur tā lieta, ka es paldies nemaz negaidu. Es uzskatu, ka izpalīdzot, ja es sniedzu lietas, kuras man pašai ir nepieciešamas, tās netiks salauztas, saplēstas, sabojātas. Man un vīram šobrīd pie izpalīdzēšanas kopējai draudzenei, zaudējumi ir vairāku simtu eiro apmērā tikai tā iemesla dēļ, ka cilvēks ņem, grābj, lauž, nerūpējas par telpu, kurā uzturās, par lietām, ko esam iedevuši lietošanā + vēl viņas abi lielie suņi ir izrakuši VISU, ko es esmu iestādījusi un kārtojusi dārzā (arī vērtība jau pārsniedz 200 eur + mans darbs). Ar meiteni esmu atklāti runājusi, cilvēku un viņas dzīvniekus uz ielas taču neizlikšu, bet arī pēc atklātām un ļoti mierīgām sarunām no manas puses, nekas nemainās. Rokas nolaižas, es nezinu, ko darīt, bet sirds sāp vājprātā :'-(