Nekad neesmu ne ticējusi, ne atbalstījusi reliģisko novirzienu. Tas ir tik ļoti pret mani, ka man ļoti nepatīk, ja kāds cenšas iegalvot pretējo. Man netraucē, ja katrs pie sevis kaut kam tic un neuzbāžās virsū, bet tie krustu metēji sabiedriskās vietās man nav saprotami. Vēl nesaprotu tos, kas "grēko", vaimanā par to, bet tāpat turpina to darīt un domāt par sliktām lietām. Ja jau Tev tas ir grēks, kāpēc tad tas ir diendienā jāpiekopj? (t)
Žēl, ka ir cilvēki, kas nemāk neuzspiest savu viedokli par ticību vai reliģiju, tādēļ rodas visi briesmīgie starpgadījumi un tad pie tā vaino citus :-/