Kā uzsākt karjeru, pārkāpt sev?

915

Reģ: 07.09.2011

Sveikas! Vēlējos izkratīt sirdi un saņemt padomu. Lieta tāda, ka mana karjera ir uz jautājumzīmes. Pēc vidusskolas beigšanas nevarēju sēdēt nevienam uz kakla un bija pašai sevi jāuztur, tāpēc atradu šādu tādu darbu ar domu, ka paralēli mācīšos. Darbs apēda manu dzīvi, strādāju ļoti daudz un mācības nācās atlikt. Nu jau pāris gadi pagājuši, gaidām bērniņu. Kad bērniņam apritēs pāris mēneši, pārvākšos uz Rīgu, kur otrā pusīte šobrīd cenšas iesakņojies, lai ir ar ko sākt. Gribu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā mācīties. Lielākā problēma ir tā, ka esmu pati sev ienaidnieks. Komunikācijā ar citiem uzskatu sevi par draudzīgu un pārliecinātu, bet tiklīdz runa ir par karjeru, man dūša ir papēžos.

Visvairāk interesē ekonomika, grāmatvedība. Un man patīk darba laiks, kas daudziem riebjas (8-17). Nekas jau cits neatliek kā tikai iet un darīt, bet man trūkst ticības sev.

Tas viss liekas melna bilde. Varbūt kāda ir bijusi līdzīgā situācijā? Cik gados nācās sākt karjeru no nulles? Vai kāda šeit strādā man interesējošā jomā vai kādu citu ofisa darbu un var dalīties pieredzē vai dot padomu ar ko labāk sākt?

22.04.2016 20:06 |

opalais

915

Reģ: 07.09.2011

Beidzot tik skatīties, izsakieties.

22.04.2016 20:18 |

začeits

4374

Reģ: 02.01.2011

ok, izteikšos

pirmkārt- neiesaku dikti plānot visādas papildus lietas BKA. var nesanākt, kā gribētos.
otrkārt- bez mēģināšanas un darīšanas nekāda karjera nesāksies. būtībā nav citu variantu, kā ķerties klāt.

22.04.2016 20:27 |

Scandinavian

10573

Reģ: 29.01.2009

Neatkarīga un patstāvīga kļuvu 19 gadu vecumā, kad sāku strādāt. Karjeru uzsāku, kad 1. vai 2.kursā aizgāju praksē tur, kur pati vēlējos, nevis tur, kur augstskola visus "sūtīja". Tā arī paliku vienā noteiktā vietā, mainot amatus. Pirms diviem ar pusi gadiem sāku strādāt amatā, kas atbilst manai profesijai un būtībai. Zināju, ka neko citu nevēlos. Ar pacietību viss sanāca. Ir jāzina, kas vēlies būt.
Jāsāk ir ar ticību sev un mīlestību pret darbu.

22.04.2016 20:36 |

opalais

915

Reģ: 07.09.2011

Visreālāk šķiet mācīties 1.līmeņa augstākās izglītības programmu neklātienē ar pēcāku iespēju turpināt bakalauru. Domāju, ka to vienu dienu nedēļā bēbītis varētu samierināties vien ar tēti un pudelīti.

Būtu pateicīga, ja minētu arī savus ieņemamos amatus.

22.04.2016 21:09 |

Dienvida

1129

Reģ: 19.04.2015

Kopš 17 gadiem visu laiku esmu strādājusi un paralēli mācījusies, bet tūlīt arī būšu BKA un paralēli plānoju turpināt mācības neklātienē. Dabiski 5 gadu laikā caur dažādiem darbiem nonācu līdz šī brīža sapņu darbam, turklāt, saisītu ar mārketingu, ko studēju. Tā ka viss ir iespējams, ja grib un var

Uzksatu, ka vissgrūtāk ir uzsākt, galvenais sākumā saņemties tad aizies tā lieta. Es ieteiktu iet neklatienē vai vakara nodaļā, kā jau minēji, lai tomēr izbaudītu gan mammas lomu, gan varētu pilnveidoties nepārpūloties. Kā arī bērnam nāks tikai par labu ar tēvu pavadītais laiks kopā. Galvenais, lai neniķojās ēst no pudelītes.

22.04.2016 21:23 |

opalais

915

Reģ: 07.09.2011

Dienvida Šķiet, ka esam aptuveni vienā vecumā.

Varbūt ne par tēmu, bet manā bērnībā mamma ļoti daudz strādāja, lai varētu izdzīvot, tas arī daļēji ir iemesls kāpēc nevēlos nostādīt darbu un mācības pirmajā vietā, bet gan piedalīties sava bērniņa dzīvē, lai nesanāk kā man, kad mammu var teikt neatceros. Tas gan nenozīmē, ka viņa nav mīloša mamma.