Stradat kauns? jeb darbavietas par kuram ir jakaunas!

Vienīgā reize, kad man ir bijis drusku kauns no sava darba, ir tad, kad man maz maksāja. Amata nosaukums gan bija visai glauns.

Amati un darba vietas vispār ir interesanta tēma. Viens mana vīrieša draugs bija noblatojis, ka strādā ministrijā un ir baigais ietekmīgais ierēdnis, mans vīrietis šajā jautājumā pārāk neiedziļinājās un arī man stāstīja, ka redz, klasesbiedrs tālu ticis. Es apskatījos ministrijas mājaslapā, kas viņš tāds un cik pelna - mhm, vīrietis 40 gadu vecumā strādā par referentu ar 500 eur algu. :-D Nē nu nav ne vainas darbam, bet man šķiet smieklīgi to pozicionēt kā kaut ko ļoti krutu.

Apkaunojošs darbs ir jebkas, kas saistīts ar noziedzību un citu cilvēku izmantošanu.
Parasti cilvēki kaunas no sava darba, ja no augstāka karjeras pakāpiena ir spiesti nolaisties uz stipri zemāku. Piemēram, bijušais finanšu vadītājs strādā par garderobes dežurantu. Ar vienu izņēmumu - ja tas ir ārzemēs. Tad gan nekaunas :D

Studēju, tikmēr vakaros piestrādāju par apkopēju. Nezinu, absolūti nekaunos par to. Protams, šis darbs nav domāts ilgtermiņam. Drīzāk jūtos lepna, ka no vecākiem vairs nav jāņem nauda un varu palīdzēt draugam ar rēķiniem. Pirms tam pus gadu nostrādāju par pārdevēju. Slodze milzīga, taču alga trīs reizes mazāka kā tagad. To tiešām vairs darīt negribētu..

O! Es izdomāju, kur man būtu kauns strādāt, un būtu kauns, ja mans vīrietis kaut ko tādu darītu. Kauns būtu lasīt un nodot pudeles vai arī vākt metāllūžņus un stiept nodot (lai gan, ja vāc vecos akumulators un ledusskapjus un ved ar auto prom, tas nav tik traki). Kauns būtu kaut kur pa kluso zagt kannas vai grābekļus un nodot metālā.
Lai gan es pati vairāk cienu tos cilvēkus, kuri pa sētmalēm salasa pudeles, nopērk un nopērk sev bamsli, nekā tos, kuri tunelī ubago un tad sev nopērk bamsli. Galu galā iztīra apkārtni.
Vēl man būtu kauns tunelī dziedāt vai dejot.