Nekad neuzskatīju sevi par somu fani. Ikdienai man ir iela soma un maza soma, un pāris klač somiņas izejamām reizēm. Bet ir divas dargā gala somas. Pirkusi laikam nebūtu. Bet darbs piespieda. Jo darba gaitās nākas komunicēt arī ar lietišķiem cilvēkiem,uzņēmumu vadītājiem. Jā, tie ir mūsu pašu vietējie, bet ja es redzu, ka man pretī sēž cilvēks, kam ir dārgs pulkstenis, labi apavi, un laba soma sievietei pa pāris simtiem, tad jā, es uzskatu, ka man ir jābūt kaut puslīdz līmenī. Jā, lai es psiholoģiski justos līdzvērtīga, nevis nekopta plukata. Pietiktu jau ar vienu dārgu somu, bet vienreiz sagaidot vadītāju, dzirdēju, kā darbinieces aprunā savu priekšnieci, un cita starpā (apsprieda jau viņas jauno auto) tika pieminēts - tad jau somu ar varēja atļauties nomainīt, a to jau kuru gadu ar vienu un to pašu. Tas es iespaidā nopirku otru dārgāku, lai ir uz maiņām, lai tā nelektu acīs, ka tik ar vienu somu.