Bērns un attiecības ar draudzenēm

man kljushana par maati, draudzenju zinjaa neko nemainija.

Man pašai vēl bērnu nav, bet ir draudzenes kurām ir.
Vienīgais, kas mainījies ir tas, ka viņām nav vairs tik daudz laika ko pavadīt kopā, uz ballītēm arī īsti vairs neiet.
Bet draudzību tas nav ietekmējis, tagad esmu atradusi savādāku kopā pavadīšanas laiku - pievienojos rotaļlaukumā (kamēr bērns spēlējas tikmēr mēs klačojamies), aizejam iedzert tēju, šopings, utt.

Ar labāko draudzeni attiecības ir kādas bijušas arī pirms grūtniecības, bet ar draudzenēm, ar ko kontaktējāmies - kontakts gan ir zudis mazliet un sarunājamies retāk, jo nav īsti par ko runāt. Mana ikdiena ir gandrīz vienāda, par bēbjiem, saprotams, draudzenes negrib klausīties, kam tas nav aktuāli un varētu teikt,ka esmu palikusi neinteresantāka, jo es netieku vienmēr, uz pasākumiem, kur tiek viņas un es nevaru iet šopingot, kad tīk un spontāni izbraucieni vēlu vakaros arī vairs nav iespējami.
Vienkārši pastaigā iet viņas nav ar mieru, ja aicinu pievienoties. Es vienkārši esmu izkritusi no aprites, es nevaru vairs parunāt par savu darbu, jo pa to nedomāju; ballītes kļuvušas daudz citādākas ar mazo līdzi un tā tā dzīve pamainījusies.
Bet cilvēki,kas ir man vissvarīgākie un vajadzīgākie pieņem arī manu nespontanitāti un mazo, mīļo astīti ar kuru jārēķinās:-D

Esmu vienīgā starp draudzenēm, kurai ir bērns. Tikšanās tagad notiek mazliet retāk, arī jūtos "izkritusi no aprites". Par savu dzīvi nav ko draudzenēm pastāstīt, ar bērnu lietām neuzbāžos, bet nekā cita dzīvē īsti nav šobrīd. Tomēr nav arī tā, ka galīgi nav par ko runāt, pārsvarā apspriežam draudzeņu dzīves. Dažreiz gan iedomājos, ka būtu forši, ja būtu kāda draudzene ar bērnu, būtu vairāk kopīga šajā dzīves posmā.

Man ir radiniece, kurai pirms gadiņa piedzima bērns. Viņa vienmēr man ir bijusi tik interesanta personība un mēs vienmēr uzturējām labu kontaktu, pēdējo reizi radu sanākšanā - tāds pamperu sastāvs un šitāds pamperu sastāvs, man pat ir grūti uzturēt pieklājīgu sarunu ar šo cilvēku. Būsim reālas - ir sievietes, kuras spēj apspriest vairāk par saviem bērniem, un ir tādas, kas pēc bērna piedzimšanas neko citu neredz. Tad nu pirmajā gadījumā draudzībā nekam nevajadzētu mainīties, otrajā pašas saprotat.. :)

mani draugi mani meginaja izslegt no aprites , bet dabuja par to pa mizu... Es liekot roku uz sirds varu teikt , ka attiecibas ar apkartejiem 98% viss ir tapat , tapat braucam ciemos, ejam uz krogiem/kafejnicam/restoraniem... Spontani braucam uz citam pilsetam ciemos ar naksnosanam ... lidz skiet 1/2 gada vecumam man bija dezursoma , kur bija 3 derbju komplekti + pamperi u.c lietas , atlika pakert bernu un viss esam gatavi doties kurp acis rada :-)

manai draudzenei vel nav bērna, man ir....bet kopš viņai uzradās "mīļotais" nav reāli ar viņu pat satikties....bezmaz kā vīram zem tupeles....apnikuši tie teksti-ai es nezinu vai manējais man ļaus utt. nevar vairs pat divatā aiziet uz klubu padejot,pabazarēt kā agrāk...vienkārši viņa ir kļuvusi garlaicīga....kas būs, kad vēl bērns piedzims....:-D

es nekad nerunaju ne ar vienu par savu bernu un busu godiga , mani neinterese ari citi berni , man paveicies , ka pat draudzenes kuram ir berni so respekte un pat ejot kopa ar berniem, mes par berniem nerunajam :-D

manai draudzenei vel nav bērna, man ir....bet kopš viņai uzradās "mīļotais" nav reāli ar viņu pat satikties....bezmaz kā vīram zem tupeles....apnikuši tie teksti-ai es nezinu vai manējais man ļaus utt. nevar vairs pat divatā aiziet uz klubu padejot,pabazarēt kā agrāk...vienkārši viņa ir kļuvusi garlaicīga....kas būs, kad vēl bērns piedzims...

Arī šis ir traki :D
Man pat nebūtu nekas iebilstams paklausīties kādu problēmu saistībā ar bērnu vai ko tādu, bet ne jau visu tikšanās reizi skatīties bērna video, kur bērns kaut ko nesaprotamu murmina un apspriest kā bērniņš iet uz podiņa.

otrai draudzenei 2 sīkie, pie viņas ciemos aizbraukt bija nervus kutinošs pasākums...nu nespēju es paciest troksni, ko rada viņas vecākais bērns ....labprātāk ar viņu tiekos,bez bērniem....:-D

Esmu gan vēl 2in1, bet esmu ievērojusi tendenci, ka man nepatīk, ka man prasa kaut ko par bērnu, negribās neko daudz stāstīt. Tas tomēr ir pārāk intīmi. Domāju, ka pēc dzimšanas būs līdzīgi, tāpēc gan jau draudzenes nesāks mani ignorēt. :-D

Ja ir patiesa draudziba tad butibaa nekas nemainas..:) Protams, klubi un tadas lietas atkrit, ebt nereti tas labaakas draudzenes ari klust par krustmatiem un ja abam berni tad vel jo jautrak..:)

Zinu, ka pēc bērna piedzimšanas pazaudēšu daļu draugu, jo lielākoties nevienai draudzenei bērni nepatīk un viņas izskatījās nobažījušās, kad pateicu, ka gaidu bērnu.

Bet nu ceru, ka ar labāko draudzeni radīsim laiku viena otrai un bērnu viņa iemīlēs.

Es arī esmu 2in1, bet pašlaik baigi necenšos ar draudzenēm par bēbi klačoties. Ir viena, kura ļoti interesējas un tiešām ar sajūsmu klausās visā, kas saistīts ar grūtniecību, bet es kaut kā cenšos būt interesanta un sarunas raisīt arī par citām tēmām :D Draudzenes tāpat nāk pie manis ciemos, tējojam un viss notiek. Kā būs tad, kad piedzims - nezinu, bet mēs jau tā diezgan reti tiekamies, t.i. reizi mēnesī, dažreiz reizi divos mēnešos. Protams, mēs visas saprotam, ka tad, kad bēbis piedzims, nebūs vairs tā, ka varu izskriet uz klubiņu vai uz spontānu vīna vakaru, visu vajadzēs vairāk vai mazāk saplānot, bet pašlaik man nav sajūtas, ka bērna dēļ jutīšos atstumta vai mazāk interesanta :) Un es nezinu, vai man būtu kaut kā vairāk interesanti, ja vēl kādai draudzenei būtu bēbis. Var jau būt, ka būtu vēl vairāk ko pārspriest un dalīties pieredzē, bet tad visdrīzāk tā kļūtu top tēma un man ātri paliktu garlaicīgi. Es negribu pārvērsties par cāļu mammu(s)

Sniegputeni - tomēr izlēmi mazo dvēselīti paturēt? :) Cik jauki. (l)

es nekad nerunaju ne ar vienu par savu bernu un busu godiga , mani neinterese ari citi berni , man paveicies , ka pat draudzenes kuram ir berni so respekte un pat ejot kopa ar berniem, mes par berniem nerunajam

Precīzi kā man. :-)

Es vispār nesaprotu tās mammas, kuras to vien dara kā par bērnu runā. Labi vēl, ja vnk par mazuli un ikdienu ar to, bet, ja visas tēmas grozās tikai ap kakas krāsu un pampera saturu, atraudziņām un piena atrūšanu... tad ir traki!

Bērna parādīšanās manā dzīvē nekā neietekmēja draudzeņu būšanu. To drīzāk ietekmēja mana pārcelšanās uz dzīvi ārzemēs. Reāli sanāk tā, ka tās, ar kurām Latvijā jau labu laiku nekomunicēju un netikos vēl pirms bērna piedzimšanas, tagad - bieži sazvanamies skypā un stundām ilgi pļāpājam un bieži tiekamies, kad apciemoju LV. Un tās, ar kurām pirms prombraukšanas bieži tikāmies un komunicējām, tagad vispār ir pilnībā pazudušas no manas dzīves (tik vien, cik FB draugu sarakstos palikušas).

Draudzenes jau centās atbalstīt kopš paša sākuma, tas protams, bija ļoti jauki. Taču tajā posmā biju iekritusi diezgan lielā sevis žēlošanā, jo mazais bija pieteicies pavisam negaidīti. Norobežoties izvēlējos pati, jo sapratu, ka savādākā veidā mugurkaulu līdz mazā brīnuma dzimšanai neuzaudzēšu stiprāku, ja šī upura - žēlotāju būšana un mācīšana dzīvot nebeigsies. Sanāca arī pārcelties no viena Latvija gala uz citu, jauna dzīve, jauna vieta. Palikušas ir vien pāris draudzenes ar kurām uzturu kontaktu un varu parunāt par jebko, un savukārt viņas pat tieši jautā un interesējas par to, kā ir mainījusies mana dzīve un kā ir rūpēties par mazo.

Jā, vienīgais, kas pietrūkst ir kāda draudzene, kurai arī ir bērns.

Es gan neesmu tik moderna, un bērns šobrīd ir manas dzīves galvenā sastāvdaļa. Nekaunos atzīt, ka visa man ikdiena grozās par un ap viņu un tāpēc priecājos, ka ir man tādas draudzenes ar kurām satikties un papļāpāt par bērnu lietām. Nu, īstenībā viņas man bija tuvākās draudzenes arī pirms es paliku stāvoklī. Loģiski, ka tiek apspriestas arī citas aktualitātes, taču galvenokārt tik un tā tēmas atgriežas pie bērniem gribi vai negribi.
Nezinu gan kāpēc runāt par darbu ar darba biedreni ir baigi kruti un tam tā ir jābūt, bet runāt par bērniem ar savu draudzeni, kurai arī ir bērni - skaitās jukušu cāļu mammu padarīšana. :D Tad jau vairs ne par ko nevarēsim parunāt.
Ir arī draudzenes, kurām nav bērnu un protams ar viņām par bērnu lietām tiek runāts tikai tad, ja kaut kas viņas interesē. Tomēr jāatzīst, ka labākas attiecības man ir ar draudzenēm, kurām ir bērni vai vismaz interese par tiem. Priekšroku dodu aizbraukšanai ciemos pie vēl kāda bēbīša, attiecīgi bērnam pielāgota vide - i man labi, i bērnam interesanti paspēlēties citā vietā un papētīt vēl vienu tādu pašu mazu cilvēciņu. Nu, varbūt man tas ir tā daudz savādāk, jo tā īstenībā arī ir mana labākā draudzene, kurai ir tas bērniņš. Bet ir arī otra tikpat laba draudzene, kurai bērnu nav, taču viņai tik ļoti patīk pie manis ciemoties un iet ar mani kopīgās pastaigās un izprašņāt/parunāt par bēbīšu lietām, ka arī ar viņu kopā jūtos tīri labi un neizkritusi no aprites.
Reāli, ja kādam ir kādas pretenzijas, tad gribēšu redzēt kā būs, tad kad pašiem būs bērni. Mēs jau salīdzinoši daudz visur braucam, ciemojamies un bērns tādā ziņā vispār nav šķērslis. Daži jau pat ir paslavējuši, ka nebija gaidījuši tādu mūsu līdzdalību visādos nozīmīgos pasākumos un izbraukšanās. Domāja, ka nolīdīsim pagrīdē ar čīkstošu, cimperlīgu bēbīti, bet īstenībā ir pavisam citādāk.