Labrīt pirmdienā!
Vakar sastrādājos pie vīra vecmāmiņas, turklāt vēl mēģinu sevi turēt stingros grožos ēdiena ziņā, tad nu šodien tāds kā vājums jūtams. Jāiedzer kafija, jāieiet dušā un jādodas darīšanās.
Laiks līdz jāpārvācas sarūk un sarūk, bet mums nekas neiet uz priekšu. Vīrs tikai saka, ka vēl visu jau paspēsim sapakot, bet es nezinu, kur viņš ko taisās pakot, ja nav pat pamanījis, ka esmu kastes atvedusi. Man sāk likties, ka viņš gaida, ka es sapakošu un viņa darbs būtu tikai aiznest uz mašīnu un aizvest. Ehh. Ja darītu pēc viņa prāta, mēs laikam katrs paņemtu zeķes, apenes, un suni un būtu gatavi braukt.:-D
Liepājnieces, kādai jau ir atslēgta apkure? Man mājas briesmīgi karsts...:-/