Prasīju lēnā un noteiktā balsī, kas par lietu, ilgi nenoturējos, aizskrēju uz vannas istabu skaļā balsī raudādama. Tas sāp, ja otram esi lūdzis nedarīt kko tādu, bet tomēr... Draugs, protams, Dievojās, ka neesot neko skatījies, ka esot saspaidījusies planšeta, jo, tās kuras lieto Ipad zinās, ka iesākot vārdu, piemēram, Just... piedāvā biežāk apmeklētās lapas, viņš ir gribējis skatīties JUst bāra bildes, bet netīšām uzspiedis uz Justīnes linka.
Manas asaras + viņa taisnošanās, ka negribot mani sāpināt, savu mazo mīļo uķi, puķi... Protams, uz to brīdi asaras rimās, bet ticība arī pazuda, kāda ir iespēja, ka tā ir taisnība? Es arī viņam to teicu, ka tas sāp, ja tā dara un, ka ir grūti noticēt, jo es nekad nedomātu, ka viņš ir tā jau pirms tam darījis, bet kā izrādās... Un kāda ir iespēja, ka tā vairs nekad nedarīs?
Viņš saka "Mums kopā ir tik labi, es negribu tevi sāpināt, nekad nebūtu gribējis"...
Noticēt, ka netīšām tā sanāca vai padomāt, ka vnk. neizdzēsa visu apmeklējumu vēsturi savai mūža mīlai..?
Paldies par tik daudziem viedokļiem.