Ko darīt, ja pēc šķiršanās ir pagājis laiks, ir bijusi tikšanās ar domu ka būs vieglāk abiem. Bet viss izvērtās stundām ilgās pastaigās, apskāvienos, asarās, jo negribās atvadīties bet viņasprāt tā būs labāk.
Pēc 2 dienām bija vēlviena tikšanās, itkā netiešs piedāvājums no Viņas puses, garām ejot iedot pāris lietas. Piekritu. Viņa kavēja stundu, aizrakstīju, ka Man vairs nav īsti laika, citreiz kad nāks uz Manu pusi lai padod ziņu. Tad sākās pārmetumi, ka Viņai tikšanās bijusi svarīga. (Es pa dienu jautāju Viņai vai grib satikt Mani vai tikai atdod tās lietas :) Atbildes nebija) Labi, braucu satikties, ja reiz tas Viņai ir svarīgi. Satikāmies, iedzērām tēju publiskā vietā, ārā bija auksts un vējains, piedāvāju aizvest Viņu uz māju. Pasēdējām mašīnā, parunājāmies, uzklausīju visu slikto, kāpēc labāk nemēģināt, atkal nespējām pretoties pievilkšanās spēkam, un aizgāja kosmoss, laiks apstājās - skūpsti, kaisle, intimitāte, viss kas mums parasti rauj jumtu nost atgriezās līdz vēlai naktij.
Ir dziļas jūtas un jūtu, ka Viņai arī ir. Gribās atrast kompromisu, lai sliktais paliktu pagātnē un abi nepretotos viens otram ar varu. Viņai ir ļoti maza cerība, ka mūsu attiecības varētu būt labākas. Bailes, neticība. Ehh baigi traki, jūtu, ka pārāk piekāpjos Viņai šobrīd. Vakar naktī pēc tikšanās, atrakstīja lai es Viņu nobloķēju, ka kārdinājums nerakstīt ir pārāk liels un tas ir bīstami.
Ai es vairs neko nesaprotu. Bēgam ar varu līdz atkal uzmeklēsim viens otru ?(t)
6
