Manējais pa daļai bija blakus. Es jau viņam visu laiku teica, ka tā ir viņa izvēle būt vai nebūt blakus man. Pašā izspiešanas brīdī nebija blakus un iepriekš šad tad gāja ārā, jo viņam no uztraukuma, ka man sāp sāka sirds ļoti sisties un bija tuvu ģīpšanai, vecmāte to redzēdama, teica, lai iziet paelpot svaigu gaisu. Viņa teica, ka viņai jādomā par mani nevis par nogībušu vīrieti. Bet vīrietis redzēja arī to ko nevajadzēja (vēlāk atzina), bet tas traumu viņam nekādu nav radījis. Iepriekš, kad vēl biju stāvoklī, bija skatījies visādus dzemdību video, tāpēc viņš zināja ko gaidīt un ko redzēs.