Vai sagaidat ar bomi mājās?

Kad biju jauna un duma, ļoti nepatika, ka kaut kur ar draugiem iet vai brauc. Tagad ir pilnīgi vienalga. Ja ilgi nedod par sevi ziņu aizsūtut sms un pajautāju vai vēl dzīvs vai jau rāpo, parasti arī saņemu kādu atbildi un viss. Pēc tam tikai nākošajā rītā piezvanu pajautāt kā dūša. Viņa draugi esot visai pārsteigtu par manu uzvedību šajā jautājumā un vispār neticot, ka es viņu mēdzu dzīt ar draugiem iedzert, domā, ka viņš tik reti ciemos brauc, jo es nelaižu.

kadreiz loti nepatika vina iziesanas vai pec darba satiksanas, jo viss vienmer izvertas ar pilnigu pali un 4 vai 6h no rita majas, ja.... un stasti par " paliku pie drauga" nedad neviesa uzticibu!!
bet tas bija del, biezuma un nepazinosanas laicigi!
problemu risinajam, ka samazinaja biezumu un saku iet lidzi!

tagad ir otradi, man jaorganize bezmaz, ja gribu, lai sis iet no majas ara, bet ar laicigumu ir ka ir!

nevaru gulet, ja nezinu kur ir un ka notiek, vislabak, ja ir blakus man!!
mums noruna, ka pasakam lidz cikiem - 12h vau 1h, jo es zinu, ja neteiksu, tad vins vienmer ir pilniga pali un nav vairs sazvanams jo nedzird vai nepieskata bateriju!!tas besi, besi ari, ka apsola but 12h , jo piem nakamaja diena kas ieplanots un beigas parodas 'h un nakama diena izmocita!!

loti stresoju, dramas, lamas un kas tik ne, sobrid ir ok, spejam izrunaties un vairak vai mazak respektet!

p.s.neuzticos vina draugiem, ne visiem, bet daziem gadijumoiem!! lidz ar to papildus stresss!!

Nē, neskandelēju vispār un guļu mierīgi. Bet nu manējais nepiedzeras baigi, ilgi apkārt netusē un nekad nav bijis tā, ka pārrodas tikai no rīta. Atnākot mājās arī netrobelē, bet noģērbjas vannas istabā un nāk uzreiz gulēt :-D
Savukārt, ja prom esmu es, tad viņam gan ir niķis sms rakstīt ar jautājumu kad būšu, jo viņš redz nevar aizmigt :-D

Bet tas ir mīļi , ka vīrieši interesējas. :-)
Man vispār kad pati aizeju kaut kur ja ir jautri, nu točna negribas mājās iet :-D

Mans draugs parasti pie draugiem brauc bez auto t.i aizbrauc ar sabiedrisko un atpakaļ ar taxi,tādēļ nekādu problēmu nav.Es gan mostos tikai tad,kad viņš cenšas atslēgt durvis.Man nav dziļš miegs :D

Mans nu jau bijuśais ir bijis tā piedzèries, ka pievéma gultu. Apsèdās uz gultas malas un izdomāja paćurāt. Tā man bija kā trauma, pèc tam uz viņu kā uz normālu vīrieti kādu laiku paskatîties nevarèju. Pretïgi. Paśam jau ar pèc tam bija kauns.

Viens otru brīvi laižam tusēties pie draugiem. Ja puisim draugi neatnāk pie mums, tad tāpat savācas netālu, būtībā visi esam kaimiņi tā, ka līdz viņu mājām man būtu pāris soļi, ja arī es būtu sastresojusies. Bieži neeju līdzi, jo man tur vienkārši nav ko darīt - viņi skrūvē močus, runā par dzelžiem, tad nu es labāk palieku mājās un daru savas lietas.
Vispār nespēju saprast tās, kas savus vīriešus nespēj palaist nekur. Ok, varbūt, ja manējais biežāk apgrozītos kompānijās, kur ir daudz meiteņu, es arī dziedātu citu dziesmiņu; var jau uztraukties, ka nepadod nekādu ziņu, biežāk uzzvanīt, bet sagaidīt mājās un vēl zāģēt, kur biji, ko darīji - tas nu gan ir jocīgi.

Vienīgais, kas mani tracina un nokaitina līdz pēdējam savā dzērušajā vīrietī, ir viņa mīļuma izpausmes. Viņš jūtas vainīgs, tad lien man klāt, apķer un žmiedz cik spēka, domādams, ka tā pielabinās man. Un man tad jācīnās pretī, lai dabūtu no sevis prom visus tos 90kg, bet viņš pretošanos uztver kā dusmīgumu un vēl trakāk mani "samīļo", murminot, ka esot piedzēries idiots. Viss beidzās ar to, ka palieku tiešām dusmīga, kas tikai pierāda viņa teoriju, ka dusmojos.:-D

kas tas par attiecibam bez uzticibas,lai tak atpusas ,bus gajejs,tapat aizies velti sevi tracini,tas nav ta verts,jadzivo sev ,nevis drauga pec ,vairak lutini un mili sevi,lai vecis atpusas,tu tak ar vari ar draudzenem atpusties kur problema,neredzu to ,visvairak viriesiem atbaida zagesana un histeriju rikosana,no ta neka laba nevar sanakt

2 gadu laikā ne reizi nav nācies gaidīt vīru naktī mājās, bet ja būtu gadījies....tad drošvien smadzenes aizbrauktu ....bet es izliktos,ka viss kārtībā un skandālus netaisītu...:-D

Mēs tā ļoti neballējam apkārt. Vismaz ne atsevišķi. Jā, es izskrienu šad tad ar draudzenēm vakariņās vai uz kādu kokteili, viņš šad tad ar draugiem futbolu paskatīties vai uzspēlēt, bet tā, ka grāvējballītes līdz rītam, nav bijis sen. Turklāt mums ir noruna, ka pa nakti neviens nekur citur nepaliek, nāk vai brauc mājās. Tā kā nedz viņam, nedz man rāpošanas kondīcija nav aktuāla, ar pārrašanos mājās nav problēmu.
Un par to gulēšanu. Nu riktīgs "nespļauj kāpostos" variants ar mani - kādreiz pie sevis iesmīnēju par tām, kuras teica, ka nevar vienas normāli pagulēt. Ha! Ar mani šobrīd ir tāpat. Lai gan man patīk vienatne un to izbaudu, pagulēt nevaru. Vajag manu dzīvo radiatoru. :D Gultas otrā malā, jo tuvu kopā arī nevaru pagulēt, bet vajag to sajūtu, ka pabāžu roku un - ir! :D

Mans vīrs ļoti daudz strādā (uzņēmējs), tāpēc ļoti reti tiekas ar draugiem viens pats, pārsvarā ar draugiem tiekamies kopā, viņš vairāk ar puišiem runā, es ar meitenēm, jo lielākajai daļai draugu ir sievas vai vismaz draudzenes. Un draugi mums tāpat lielākoties kopēji - nedalām - "mani un tavi".

Bet, mums ir nedaudz cita problēma - mēs ik pa laikam rīkojam ballītes, arī uz jubilejām mēdzam tā nopietni - ņemt viesu namu uz 2 dienām un svinēt. Un man tad vienmēr ir apziņa, ka tomēr jāseko līdzi tam, kas notiek apkārt, ka no rīta man laicīgi jāpieceļas un jāparūpējas par viesiem, kuri agri dodas prom utt., savukārt vīrs var līdz rīta gaismai ar draugiem pirtī dzert alu un vispār neiespringt par citiem viesiem un modinātāju nekad neliks :D Agrāk mēdzu padusmoties, bet tagad jau pēdējā laikā ar to rēķinos, jo es tiešām krietni biežāk (kas gan arī ir pietiekami reti) satiekos ar draudzenēm, nekā viņš ar draugiem. Tad nu es no rītiem cenšos celties līdz ar pirmo viesi un parūpēties par visiem no rīta, kamēr vīriņš guļ.

Mans vīrs viens tusēties iet ļoti reti, reizēm es viņu pati piespiežu, lai iet ar draugiem, nav ko mājās sēdēt :-D ja nu ir aizgājis, ar koku mājās negaidu, viņš zina, ka jāatskaitās par to, ap cikiem varētu būt mājās un kur ir (kas jādara arī man, ja esmu ārpus mājas) - tas gan ir vairāk drošības nolūkos, nevis lai briesmīgi kontrolētu. Vienīgais, par ko esmu pikta ir, ja viņš atnāk mājās ļoti piedzēries - tad lai labāk izguļas pie draugiem un nāk mājās normāls. Ja abi esam apdzērušies, tad ok, tad abi šiverējam pa virtuvi un runājamies ar suni :-D Bet to skatu, ka viņš tāds dikti pilliņš šupojas cauri dzīvoklim, es briesmīgi nevaru ciest. Laikam atgādina, kāds man tēvs nāca mājās, nav forši.

Man personīgi ta nav problēma ar uzticēšanos bet vienkārši uztrzucos, laigan šonakt gulēju ka sista kamēr divas reizes priekšnieks ienāca mājas :-D Tagad zinu savas zāles pus vīna pudele , un gulēšu neko nemanot :-D

Ja godīgi, šo nepilnu 7 gadu laikā nav bijuši tādi gadījumi, ka viņš kaut kur ballējas, bet es sēžu mājās :D Tik vien kā darba pasākumi, bet par tiem jau galīgi nav jāsatraucas.

freya o tas gan muļķīgi man ta arī bijis , mums abiem dažu dienu starpība dzimšanas dienām noīrējam pirti, un protams es ta zolidi bet vins mierīgi varēja dzert bez raizēm , es tajā bridi domāju ka tik visu savākt utt:-D bet dusmīga laikam ka arī nebiju :-)

Saldi čuču un pat nezinu, kad ir pārnācis. No rīta noskaidroju visus interesējošos jautājumus. Mūsu starpā valda uzticība. Viņš mani nekontrolē, ja es esmu savā ballītē. Tāpat es ļauju viņam izskrieties.

Manejais neiet nekur.
Pat ja iet ES nezvanos un nemeklehos. 100%uzticos. Un ari viņam ir savi draugi un tas ir nožēlojami zvanities nakti 5 reizes prasit kur ir un kad nāks mājas. Meitenei nav jāskrien pakaļ.

Pašreizējās attiecībās nav bijusi situācija, kad pārdzīvoju, ko nu draugs dara ārpus mājas atpūtas reizēs ar puišiem. Varbūt šādas atpūtas reizes ne visai iepriecina, bet es to neaizliedzu un nesaku, kad un kādā kondīcijā ir jāpārrodas mājās. Man patīk brīvība - kad abi var atpūsties, kā vēlas, ja vien no tā nav sekas, kas var kaitēt attiecībām.

Man jau liekas, ka ir normāli otram padot ziņu, ka būs vēlāk, nekā plānots. Varbūt mēs abi esam tādi punktuālie pulksteņa cilvēki, tāpēc mums abiem tas ir ļoti ok.

Tā pateikšana izpaužas tā, ka kādā pēcpusdienā pirms iešanas pasaka: Domāju, ka šovakar iešu ar Jāni, Juri un Pēteri pie Jāņa pasēdēt līdz kādiem diviem. Tālāk plānu uz klubiņiem nav.
Un, ja tomēr tie plāni mainās, tad tā arī pasaka parasti caur sms, ka: tomēr iesim uz Vecrīgu kaut kur pasēdēt.
Un tad jau es apmēram zinu, ka būs mājās kādos piecos, sešos, varbūt septiņos. Manuprāt, ļoti normāli. Un es saldā miegā čuču, zinot, kādā virzienā draudziņš aizdevies. Gulētu jau tāpat arī bez tās īsziņas, bet tomēr patīkama sajūta, ka viņš uzskata par vajadzīgu pateikt, kur atrodas. Un tie nav jautājumi, vai drīksu iet, tas ir vienkārši fakts, ka iešu.