Mazs bērns = aizmirsti par dzīvi?

Jei bogu KUbiete, uztaisi atsevisku topiku vai uzraksti vestuli ar visiem sev interrsejosiem jautajumiem wee. Jau kura diskusija, kura pieblejat un izganat normalas temas.

Plutit vari tu! Un citet letus tineidzeru teicienus. :-P

Es kaut kur daļēji piekrītu, ka dzīve drusku beidzas. Vismaz uz laiku. Pirmkārt, vai tev būs, kam atstāt bērnu. Otrkārt, vai tu būsi gatava atstāt. Treškārt, vai bērns to akceptēs. Mēs mēģinājām atstāt uz nakti, kad bērnam bija 8 mēneši - nesanāca. Bērns negāja gulēt uz nakti, uzrīkoja histēriju, kliedza, raudāja. Mājās tā nekad nebija bijis. Tagad bērnam 1g6m, joprojām nav nekur atstāts uz nakti, jo radi baidās no iepriekšējās pieredzes :D

Ar to es gribu teikt, ka tiek izslēgti tādi izklaides pasākumi kā koncerti vēlu vakarā, ciemošanās vēlu vakarā, vispār jebkas, kas notiek vēlu vakarā, ja to grib baudīt divatā.

Bērni daudz izmaina - pirmkārt jau skatījumu uz dzīvi! Savs ego jāpastumj maliņā un ir jāuzņem rūpe par mazo bezpalīdzīgo cilvēciņu (l).
Par sevi var teikt, ka man bērni nākuši tikai par labu - sevī esmu atradusi potenciālus daudzās jomās. Bērni man ir kā stimuls gribēt un darīt vairāk!
Protams, ir arī trakās dienas, piemēram, ja bērni saslimst vai neguļ, tad šķiet, ka neko nevari, gribas sevi pažēlot, ielīsts stūrītī un paraudāt, bet lielos vilcienos bērns ir īstens dzinējspēks, dzīve uzņem jaunus apgriezienus.:-)

Kā jau te meitenes minēja - daudz kas ir atkarīgs no pašu vecāku attieksmes. Protams, bērns vairāk ierobežo, sevišķi ja mamma sākumā baro ar krūti. Bet ja ir blakus vīrs un vēl kāds, kurš ar mieru ik pa laikam pieskatīt, tad, manuprāt nav tik traki. Man pašai neliekas, ka būtu nabadzība un degradācija :D Es bērnu arī daudz kur ņemu līdzi, bet vajadzības gadījumā viņu pieskata vīrs vai kāda no vecmāmiņām. Draudzenes nāk pie manis ciemos, es eju pie draudzenēm. Ja bērns guļ ratos, tad arī kafūžos var paspēt izsēdēties. Man, piemēram, bērnam šobrīd ir 5 mēneši un esmu paspējusi būt vedējmāte kāzās, esmu atsākusi dejot un muzicēt (kas ietver sevī koncertus ik pa laikam), satiekos ar draugiem, arī uz veikaliem paspēju aiziet utt. Man pietiek arī ar pāris stundām laiciņa tikai priekš sevis, lai atgūtu sparu. Nevajag klausīties negatīvos kārkstētājus :D

Nezinu kā tas iespējams , bet līdzīgu tēmu pāris mēnešus atpakaļ biju uzgājusi cālis.lv un tur gan nebija tiiiik pozitīvi noskaņotu mammu kā cosmo !
Vai nu tur viņām kaut kas neiet kā vajag vai arī te mātes piepušķo vai es nezinu kapēc tika ļoti liels kontrasts tur tikai negatīvais un te tikai pozitīvais :-D

Vispār teikšu godīgi bērns atņem daļu tavas dzīves, bet ar to jārēķinās. Egoistiem tas varētu būt tāds lauziens un tik grūti

Shadsy, jo cālī sēž no dzīves pagurušas cāļu mammas ...

Man visgrūtākie bija pirmie trīs mēneši, kamēr pati apradu ar jauno situāciju, tad gan daždien jutos kā no laivas izmesta. Bet šobrīd, kad meitai jau 1g.6mēn., manāmi jūtu, kā kļūst arvien vieglāk un vieglāk. Nu jau apmeklēju gan operu, gan teātri, gan klasiskās mūzikas koncertus, protams, gan iepriekš rēķinoties, vai būs bērna pieskatītājs. Spontāni lielāki pasākumi nenotiek, bet par to neskumstu. Ir, protams, lietas, no kurām uz laiku esmu atteikusies, jo visu vienlaikus sagrābt nav iespējams, proti, nenodarbojos ar burāšanu un arī tenisu šobrīd nespēlēju. Bet, lai cik banāli tas neizklausītos, bērni ātri aug, tāpēc visam vēl laika pietiks. Domāju, tas mirklis, kad bērns būs izaudzis, patstāvīgs un aizies no mūsu ligzdiņas, būs krietni smeldzīgāks, nekā mirklis, kad viņš vāri stāv pie mammas sāna un tu palaid garām kādu ārpusmājas pasākumu.

Manai mazajai tagad ir nedaudz pāri mēnesītim. Nejūtos ne ko palaidusi garāk, ne kā mocekle :D Mīlu rūpēties par viņu un tās reizes, kad jāceļās no miega, lai pabarotu mazo, man nesagādā problēmas. Tiekam arī uz veikaliem, ejam pastaigās. Man patīk jaunā dzīve :)
Tas gan ir ļoti atkarīgs no paša bērna un vecākiem.

Ziniet ko es jums teikšu mammas. Mamma bērnam ir visu mūžu to esmu sapratusi savas mammas dēļ. pašai man nav bērnu, bet mana mammai šobrīd grūti iet. darba nav, veselības nav. arī es neesmu tik bagāta,lai viņai palīdzētu. tāpēc mamma manis dēļ atteicās divus istabu dzīvokļa un samainīja pret vienas istabas dzīvokļa. viņa tā negribēja. mēs ilgi dzīvojām vienistbas dzīvoklī bez ērtībām. viņā tā gribēja to divu istabu dzīvokli. tā gribēja. bet viņa manis dēļ atteicas neskatoties uz to cik daudz man mamma darīja pāri,kad dzēra daudz. viņa atteicās no divu istabu dzīvokļa,lai es varētu mācīties, apprecēties un neaizbraukt prom pavisam,jo es godīgi nebiju spējīga jau pusgadu pavilkt atsevišķu nekustamo īpašumu + mācības + sava dzīve + gribas savu bērnu. tas viss ir garšs stāsts.
bet ar to es gribēju teikt,ka mamma mani mīl un mansi dēļ uz visu.
Un jūs mazais bērns jums būs visu laiku un atšķirība būs tikai vecuma ziņa,un bērnu dēļ vienmēr gribēsies darīt visu ko.
šis viss te ir pupu mizas, kad bēbis ir bēbis.
Ko e ar to visu gribu teikt. Mīliet savas mammas un savus bērnus (l)

Elza_Elza, piemēra doma skaidra, bet tik tālā nākotnē sevi grūti iztēloties. Ja man tagad pateiktu, ka jāaudzina, piemēram, pusaudzis, tad zinu, ka nekādā gadījumā nebūtu tam gatava. Bērns nav vienas dienas projekts, tas ir mūža projekts. Vispirms ir vairāki gaidību mēneši, kamēr var mierīgi aprast ar jauno lomu. Mamma arī aug ar bērnu kopā un tas notiek pamazām un dabiski. Tāpēc arī tagad ir kaku tēmas, salīdzinot ar to, kas vēl priekšā, šis nudien ik tikai ziediņi, bet līdz lielākām problēmām vēl tiik tālu :-)

Shadsy, tieši tāpēc es cāli nelasīju pēc paŗis diskusijām :D

Dienvida, jup. piekrītu Tev, bet vēlos vēstīt to, ka tā saikne ir ļoti cieša un ir ļoti grūti to šķirt. jo mammai vienmēr bērni būs bērni arī tad, kad būs daudz citu problēmu. :)
domāju, ka mazo bērnu laiks nav jāuztver tā, ka nebūs laika,laika.
Jo laiku atrast bērniem vajadzēs arī tad, kad viņiem būs 30. :)
Es vienmēr esmu uzsvērusi, ja forši,ka Tev būs bērns, jā forši,ka gribas bērnu, bet tieši tā ir,ka ir jāaug ar to domu,ka tas nav vienas dienas projekts. es ļoti bieži esmu iedomājusies sevi kā mammu. kā tas būtu un kā es varētu jau laikus izprast tā, lai maniem bērniem būtu labi. varbūt domam liels spēks un tieši tad arī kaut kad atnāk tas bērns pats pie tevis :-D(l)
Zinu tikai to,ka bērnu man vēl nav, bet es esmu gatava viņu dēļ daudz. principā viss ko es tagad daru ir tikai manu bērnu dēļ.