Provokatīva diskusija "Sliktie vecāki"

Piekrītu par to laiku priekš bērna,zinu tādus gadijumus personīgi.
Manuprāt vel pārlieku liela visatļautība,bērnam ir jāļauj izpausties,bet jabūt robežām.

Manuprāt, ir vecāki, kas ar bērniem pārāk daudz ucinās, ņemās kā ar jēlām olām, neļauj iemācīties kaut kādu patstāvību, atbildību par savu rīcību. Un, protams, tā visatļautība, ka bērns drīkst visu un, ja arī ir kaut kas, ko nedrīkst, tad, ja tas tiek izdarīts, tam nav nekādas sekas, netiek sodīts.

To, ka vecāki ar bērniem nepavada daudz laika, pašu par sevi par sliktu neuzskatu. Bērnam ir jāmācās pavadīt laiku arī vienam pašam, arī garlaikojoties, arī ārā, ar citiem bērniem, ne tikai vienmēr ar vecākiem. Protams, ar tv un planšetēm pārspīlēt nevajag.

Manuprāt, ir vecāki, kas ar bērniem pārāk daudz ucinās, ņemās kā ar jēlām olām, neļauj iemācīties kaut kādu patstāvību, atbildību par savu rīcību. Un, protams, tā visatļautība, ka bērns drīkst visu un, ja arī ir kaut kas, ko nedrīkst, tad, ja tas tiek izdarīts, tam nav nekādas sekas, netiek sodīts.

Āmen. Pie šī varu piebilst tikai vecākus, kas par bērna sliktajām atzīmēm/uzvedību iet ''skaidroties'' ar skolotājiem, it kā tā automātiski būtu skolotāju vaina.

Piekrītu, marissa. Ir jāprot atrast līdzsvars.

Vecāki - "disciplinētāji", audzina bērnu kā armijā, gaida perfektu uzvedību, visu laiku ķērc virsū, rausta to bērnu, "soda" par nedarbiem utt. Vecāki ir bērniem nevis uzticības personas, bet kaut kāds bieds, un vēl lepojas ar savu "audzināšanu".

Otra galējība - mātes, kuras ļauj bērniem sev spert, sist, saukt par cūku utt.

Man šausmīgi šķiet vecāki, kas bērna klātbūtnē lieto grādīgos un tādējādi to padara par normu svētkos, ikdienā. Protams, kāda alus pudele piknikā vai vīns svētkos ir ok, bet šmigas lakšana vairākas reizes nedēļā ir, MANUPRĀT, atbaidoša (tāpat kā smēķēšana bērna klātbūtnē). Slikti vecāki ir tādi, kas nedomā ar ko baro savus bērnus, neplāno nodarbes bērna attīstībai, nav normāli finanses sakārtojuši, lai laiku pavadītu kopā ar mazo un nebūtu abiem jāstrādā sazin cik stundas un bērnu redz tikai dažas stundas darba dienā, kamēr 6dien visi guļ līdz pusdienlaikam un lūr TV, bet 7dien gatavojas nākamajai darba nedēļai. Sanāk, ka bērnu audzina bērnu dārzs, bet pirmie gadi ir tik svarīgi mazā cilvēka dzīvē.. eh, skumji vispār.

nav normāli finanses sakārtojuši, lai laiku pavadītu kopā ar mazo un nebūtu abiem jāstrādā sazin cik stundas un bērnu redz tikai dažas stundas darba dienā

Tad jau lielākā daļa vecāku Latvijā ir slikti. Bērnus dzemdēt laikam tikai elite drīkst. :-D

Slikti vecāki ir tādi, kuri bērnu uzskata par objektu ("mans bērns, kā gribēšu, tā darīšu!") un neciena bērna (bieži attīstības un fizioloģijas diktētās un pavisam dabiskās) vajadzības. Man arī nepatīk tā pārliekā auklēšanās, kad mammiņas un omītes (tētiņi retāk) rauj bērnam visu no rokām ārā un dara viņu vietā, runā bebju valodā, pabeidz teikumus, utt. Tad arī veidojas tā atšķirība attīstībā, kad ir patstāvīgi un artikulēti divgadnieki, kas māk draudzēties, dalīties, ir empatiski, ziņkārīgi, utt. pret bērniem, kas vēl 4 gadu vecumā ir bezpalīdzīgi bebji un vienīgais veids kā viņi spēj sevi aktualizēt ir caur niķiem un rupju uzvedību. Bērni ir vecāku atspulgs.

Rowan, jau gaidīju tādu komentāru. Protams, var dzemdēt un dzemdē visi, kam ir tāda vēlme un iespējas, bet, manuprāt, ir tikai normāli pirms bērna dzimšanas sakārtot finanses tā, lai vismaz bērna pirmos 3-4 gadus abiem vecākiem nav jāstrādā algots darbs un bērns jānogrūž auklītēm/bērnu dārziem. Vismaz priekš manis tā būtu traģēdija un abi ar vīru uzskatām, ka bērnam maksimāli igi jābūt ar vecākiem. Pulciņi ir viens, bet visu dienu prom no mājām - pavisam cits. Vēlāk bērnu vairāk interesē vienaudži un viņš pats var sevi pārstāvēt, tad arī bērnu esmu gatava "palaist", bet līdz tiem 3-4 gadiem gribam paši savu bērnu audzināt un esam to nodrošinājuši. Ir, kad uzskata, ka, jo ātrāk palaiž dārziņā, jo labāk, bet es tam absolūti nepiekrītu.

Es savu trisgadnieku ari nesoddu un netaisos to darit. Visatlautib a - tads plass jedziens. Kas ir tas, kas man nepatik citos vecakos un vinu audzinasana , tad tas ir nekas. Man pa lielam vienalga kaa bernu audzina - vai pec gramatam, pieludzot to bernu, lutinot utt. Protams, visadu berna dauzisanu neatbalstu.

Ir, kad uzskata, ka, jo ātrāk palaiž dārziņā, jo labāk, bet es tam absolūti nepiekrītu.

Bērnam ir dabiski augt starp citiem bērniem, nevis starp pieaugušajiem. Lai cik labi vecāki jūs nebūtu, jums būs ļoti grūti iemācīt bērnam veselu rindu lietu, ko bērni iemācās viens no otra. Tas lielākoties attiecas uz sociālo un rotaļu kompetenci. Ja nesūtat bērnu dārziņā, tad sirsnīgi iesaku mēģināt atrast oiespēju kur bērnam būt kopā ar vienaudžiem (bez mammas pie rokas) - rotaļu grupas, pieskatīšanas grupas, mazbērnu sports, utt

Un, protams, tā visatļautība, ka bērns drīkst visu un, ja arī ir kaut kas, ko nedrīkst, tad, ja tas tiek izdarīts, tam nav nekādas sekas, netiek sodīts.

+++
Nesen satiku savu mazo radinieci, kurai augustā būs 4 gadi. Pie viņas atnāca arī vecvecmamma un šī paņem un iesviež ar mantu pa seju. It kā nekas tāds, nevienam jau nesāp, bet tā vietā, lai vecāki normāli pastāstītu, ka tā darīt nedrīkst, paņirdz līdzi un uztaisa uti-puti, nedrīkst taču sist babīti un visi kopīgi pasmejamies. Pēc tam nākamais gājiens - mazā pasūta savu vecmammu uz poda. Pasaka - idi kakaj. Un atkārto to vairākas reizes. Vecāki atkal - hihi, haha,nekāda aizrādījuma, tikai uti-puti, maziņais bērniņ, tā taču nedrīkst. Skatījos un brīnījos. Jo acīmredzami, ka bērns to uztver kā joku, ja vecāki ņirdz līdzi un praktiski neko neaizrāda. Tas man likās tā wow. Es neesmu pret naturālu bļaušanu vai fizisku vardarbību, bet bērnam IR jāmāca elementāras lietas un jāliek saprast, ka bērns nedrīkst darīt visu, kas ienāk prātā.

Dabīgi tas ir tikai daudzbērnu ģimenēs :) Bet meitai ir māsīcas gandrīz viņas vecumā, mēs ejam uz spēļu laukumiem, nodarbībām, kur viņai tīri labi sokas sadarboties. Zinu, ka nevajag norobežot no vienaudžiem, bet uz visu dienu, 5x nedēļā, manuprāt, nav viņai vajadzīgi sveši bērni visapkārt. Jāspēlējas, jāsadala mantas un pietiek-pa mājām :) Vismaz, kamēr maza.

skaya, protams, saprotu tavu domu. Tomēr mēs dzīvojam iekārtā, kura balstās uz to, ka daļa cilvēku strādā par kapeikām, lai citi varētu pelnīt labi. Un arī šiem cilvēkiem vienmēr ir bijuši un būs bērni. Teikt, ka viņi visi uzreiz tāpēc ir slikti vecāki, šķiet tā paskarbi. ;-)

Rowan, piekrītu, ka nesmuki izteicos -nebija doma nevienu aizvainot, drīzāk man ir sakāpinātas emocijas šajā jautājumā, jo gribētu, lai Latvijā cilvēkiem būtu iespējas audzināt savus mazos pašiem, bet nu.. zinu kā te iet.

Tāpat kā katram ir savi standarti par morāli, par to, kas ir "labs/kārtīgs/cienījams utt. cilvēks", tāpat arī tas, kā "pareizāk" audzināt bērnu katram būs individuāli.
Man liekas, ka topošajam pieaugušajam cilvēkam lāča pakalpojumu izdara aizspriedumaini vecāki ar šauru redzesloku, vecāki, kuri bērnu padara par savas dzīves centru/impērijas mantinieku /turpinātāju utt., vecāki, kuri bērnus izlaiž un pieļauj visatļautību, tie, kuri bērniem jau no mazotnes neliek nodarboties ar jebkādām fiziskām aktivitātēm un būt svaigā gaisā, kā arī vecāki, kuri bērniem liek pieņemt kādu noteiktu reliģiju.

Man gan bērniņu nav - bet tēmai gribeju piemetināt, ka pati uzaugu ģimenē, kur vecakus redzēju labi vien pa vakariem. Iemesls - viņi daudz strādāja (valsts algotās profesijās), lai mums nodrošinātu iztiku un mēs ar māsu iesaistījāmies neskaitamos pulciņos jau kopš bērnu dārza laikiem. Vecāmamma arī aizgāja, kad biju maza. Par spīti tam - mamma neatminas ne reizi, kad būtu neadekvāti uzvedušās vai izrādījušas neaudzinātīas pazīmes un vecākus ļoti, ļoti mīlam un esam tuva ģimene. 'Pareizās' vērtības bērnos var iesēt arī tad, ja kopīgi pavada maz laika ..

Piekrītu iepriekšējiem komentāriem. No sevis varu pievienot to, ka mani skumdina vecāki, kuri vēlas ar savu bērnu palīdzību izdzīvot savus nepiepildītos sapņus, tādā veidā apspiežot bērna individualitāti un skatu uz dzīvi. Pati bērnībā tam izgāju cauri, kad vecāmāte mēģināja darīt visu, lai redzētu mani tautas deju kolektīvā, jo pati reiz bija dejojusi, taču savas neuzņēmības dēļ palaidusi garām dzīves sniegtās iespējas, tāpēc vēlējās savus nepiepildītos sapņus realizēt ar manu palīdzību. Paldies dievam, neizdevās, jo biju pietiekami dumpinieciska, nedarīdama lietas, kuras nevēlos, taču nav mazums stāstu par bērniem, kuri vecāku rokās ir kā mazas marionetes - bērni nereti tiek vazāti pa dažādiem konkursiem, pulciņiem, taču bērna vēlmes ne mirkli netiek ņemtas vērā. Tiesa gan, es te nerunāju konkrēti par Latviju, bet vispār skatoties plašāk - ja paskatās tos pašus šovus kā ASV mātes savas meitiņas vadā pa skaistumkonkursiem, šermuļi skrien pār kauliem un paliek neizsakāmi žēl tos bērnus, kuri tiek audzināti ar domu nogalināt viņu individualitāti, viņus padarot par vecāku mini kopijām.

NordicBelle,

Bērnam ir dabiski augt starp citiem bērniem, nevis starp pieaugušajiem. Lai cik labi vecāki jūs nebūtu, jums būs ļoti grūti iemācīt bērnam veselu rindu lietu, ko bērni iemācās viens no otra.

Tu runā par pusotrgadniekiem? :-/

Jā, Salomē, arī par pusotrgadniekiem. Es nesaku, ka ir baigi forši nogrūst pusotru gadu vecu bērnu dārziņā no 8-18 piecas dienas nedēļā, bet regulāra citu bērnu sabiedrība, rotaļas, būšana par vienu no grupas, utt., bērniem ir ļoti pozitīvs stimuls. Tāpat kā spēja veidot uzticēšanās pilnas attiecības ar citiem pieaugušajiem, kas nav mamma un tētis.