alternatīva dzīve

nevis pēc 10 gadiem attapties, ka esi savu dzīvi sadirsis

Arī "standartiņš" universitāte-darbs-kāzas-bērns negarantē, ka neattapsies pēc 10 gadiem ar sadirstu dzīvi.

man šķiet,ka lielākā daļa dzīvju jebkurā ga'dījumā tiek sadirstas

man šķiet,ka lielākā daļa dzīvju jebkurā ga'dījumā tiek sadirstas

Autore ļoti skopa pati sava viedokļa izteikšanā, pamet tik akmentiņu un gaida, ka foruma publika ar to spēlēsies. Bet šai domai patiesībā piekrītu, lai cik bēdīgi tas nebūtu. Varbūt ne lielākā daļa, bet liela gan. Manuprāt, galvenais iemesls ir mūžīgā nezināšana, ko vēlamies.

Arī "standartiņš" universitāte-darbs-kāzas-bērns negarantē, ka neattapsies pēc 10 gadiem ar sadirstu dzīvi.

++++++

Nav tāds standarts - nestandarts, parasti ir kaut kas pa vidu. Man ir 6 gadu darba pieredze, un man nekad nav bijis normēts dara laiks, nav bijusi arī cietā alga, bet darbs ir bijis vienmēr. Uz projektiem bāzētā darbā es nopelnu vairāk nekā tie, kas strādā par cieto algu līdzīgu darbu, arī sanāk mazāk stundas strādāt. Projektu sezonā jāpastrādā vairāk. Un ziniet? Es vairs nevarētu sākt strādāt normālu darba dienu, 9 būt darbā un saņemt cieto algu, kaut vai man par to solītu 3, 4, tūkstošus - tas nav priekš manis. Man nepatīk. Tas, kas man ir "standartizēti" - man ir 5 dienu darba nedēļa, brīvdienās jāstrādā reti. Bet, piemēram, vakar un šodien strādāju no mājām, jo birojā traucē tā jezga.
Neatbalstu tādu dzīvesstilu kā manai kolēģei: visu laiku čīkst, ka nav naudas, kredītus nevar atmaksāt, neko nevar atļauties, knapinās kaut ko tur. Saņem naudu par projektu, aizbrauc ceļojumā, jo vairāk naudas saņem, jo garāks ceļojums (tā ka pat uz vairākiem mēnešiem). Atbrauc sausā un čīkstēšana sākas no sākuma. Man vienalga, kur viņa to naudu liek, bet tā nebeidzamā čīkstēšana katru dienu man krīt uz nerviem.

Pie kam apkārtējie nemaz nezina, ka man ir "nestandarts", jo pat radi un labi draugi var 100x pēc kārtas izbolīt acis un pajautāt: "Kā?? Tev nav jābūt darbā??" Nemaz nepiefiksē, ka darba laiku un vietu nosaku es, es un tikai es.

''pilnas slodzes darbs, nauda visa notērēta varbūt nedaudz uzkrāta, ģimene/ģimenes plānošana''

Man ir šis standarta dzīves modelis, bet ar nestandarta pieeju un risinājumiem... Apzināti izvēlēta profesija, kur standarta - sabiedrības uzspiesto, pilnas slodzes darbu variēju tā kā man izdevīgāk, apzināti krāju noteiktam mērķim un vienā dienā to visu varu notērēt, bet esmu nodrošinājusies arī vecumdienām... ģimeni (bērnus) šķiet apzināti nevar plānot, vismaz es nevaru, tad īsti nesanāk kā iecerēts, rezultējas ar vilšanos, labāka ir īstermina plānošana...

alternativitātes pēc varetu padīvot ar naudu. Vai vismaz ar pežu.

Neatbalstu tādu dzīvesstilu kā manai kolēģei: visu laiku čīkst, ka nav naudas, kredītus nevar atmaksāt, neko nevar atļauties, knapinās kaut ko tur.

A kolēģe, Tavuprāt, jau no bērnības sapņoja par šādu dzīvesstilu?

Arī minētajā "standarta" modelī ietiplst neskaitāmi varianti. Piemēram, ir nesalīdzināmas lietas -darbs naudas dēļ un darbs sirdslieta, vai pat savs bizness sirdslieta. Šo aizrautību nesniegs neviens cits ceļojums, piedzīvojums.

A kolēģe, Tavuprāt, jau no bērnības sapņoja par šādu dzīvesstilu?

Viņai ir visas iespējas to mainīt, ir bijuši darba piedāvājumi. Negrib.

Autore ļoti skopa pati sava viedokļa izteikšanā, pamet tik akmentiņu un gaida, ka foruma publika ar to spēlēsies.

Atbildot uz vairākkārt uzdoto jautājumu, kā tad īsti es gribu dzīvot...

Pirmkārt, gribu aiziet no darba un atrast kaut ko, kur varu strādāt maksimums 3 dienas nedēļā. Strādāju pilnu laiku koperas pabeidzu uni, laikā nav nekam, enerģijas nav nekam. Apnicis. Naudas arī daudz sakrājies, jo nav vēlmes kaut ko pirkt veikalos, izņemot ēdienu. Dzīvokļa iegādei par jaunu vēl, auto nevajag... Pietiks dzīties pēc naudas.

Nu un tajā brīvajā laikā, kas man būs, gribu nodarboties ar hobijiem un galu galā iekārtot savu dzīvi tā, ka atgriezties pie strādāšanas nav nepieciešams, ja vien to nevēlos.

No vienas puses žēl šķirties no stabilitātes un augošā cipara kontā, bet no otras, man ir draugi bez darba un manuprāt viņiem ir labāka dzīve nekā man.

modernnomad, problēmas varētu sākties, kad parādīsies daudz laika.. un arī vēlme iepirkties.. tad ienākumi varēti būt pat ļoti nepieciešami :)
Protams, ja esošais darbs absolūti neuzrunā, ir vērts šo to pamainīt karjeras lauciņā :)
Esi domājusi konkrēti, kas tās varētu būt par vietām, kurās 3x nedēļā būtu jāstrādā.. vai tik tā.. iekāres līmenī viss? :)

Kādas problēmas tad rodas no tā, ka ir daudz brīva laika?

Kādas problēmas tad rodas no tā, ka ir daudz brīva laika?

citiem rodas problēmas tāds -jo vairāk brīva laika,jo vairāk naudas tiek tērētās izklaidēm , hobijiem ,iepirkšanai, ceļojumos ,jo ir brīvs laiks,ko var izmantot tam visam un apnīk mājās sēdēt. Es nesaku ka tā ir visiem.

Kādas problēmas tad rodas no tā, ka ir daudz brīva laika?

Pieaug tēriņi :D

Piemēram, cilvēkam parādās brīvais laiks. Varētu pavadīt laiku lietderīgi un kursos apgūt svešvalodu - izdevumi.. tad varētu pievērsties kādam sporta veidam - izdevumi :) Tā var turpināt bezgalīgi :)

Tad jūsuprāt man būtu jāturpina esošais dzīvesveids, bez laika maniem hobijiem, toties ar kaudzi naudas, kurā man nav vajadzīga?

Mani ļoti interesē, ar ko nodarbojos tie, kas netrādā pilnu darba laiku? Kas tās par profesijām, kādi ienākumi. Es arī tā vēlētos. :-D

Mani ļoti interesē, ar ko nodarbojos tie, kas netrādā pilnu darba laiku? Kas tās par profesijām, kādi ienākumi. Es arī tā vēlētos.

Jebkurš maiņu darbs, slīdošais grafiks, jebkurš uz projektiem bāzēts darbs. Es vispār pazīstu ļoti maz cilvēku, kuri strādā P-P 9.00-17.00, pārsvarā visiem maniem draugiem un paziņām ir kaut kāds nestandarts. Man un manam vīrietim ir šie te nestandarti, ļoti ērti, ja abiem tādi ir, visu ko var izplānot, lētāk braukt ceļojumos, kad citi strādā, utt. Vairums gan nostrādā virs tām 160 stundām mēnesī, bet a) arī saņem attiecīgi ne jau 1000 mēnesī, bet gan krietni vairāk, b) tā ir viņu izvēle, ja vēlas, var arī strādāt mazāk.
Reti kurā darbā, kas ir 9-17, labi maksā, pārsvarā tas ir vai nu izteikts verga darbs par smieklīgu samaksu, vai nu otra galējība, ja prot iekārtoties/ir kas iekārto siltā vietiņā, tad jā, var atsēdēt savas stundas un labi saņemt.