alternatīva dzīve

Kas jādomā? Katrs savu dzīvi veido tā, kā to vēlas. Vienam ir labi standarta modelis, uz ko viņš tiecas, cits grib kaut ko pavisam citu. Tikai zinu, ka daudzi, kas to vēlētos, nobīstas, jo sabiedrība "piespiež".

Atbalstu dažādus dzīves modełus..
Pati gribētu kādu laiku izmēgināt savādāku dzīves modeli ( piem. Kopā ar vīru velētos cełot ar stopiem, gulēt teltīs utt.) :-)

Taču tam nav laika.

Tikai zinu, ka daudzi, kas to vēlētos, nobīstas, jo sabiedrība "piespiež".

man šķiet, ka esmu viens no cilvēkiem , kas to vēlētos , bet sarežģīti piespiest sevi izrauties no sabiedrībā pieņemtā

Jā, es arī kaut kur dziļi sirdī esmu viens no tādiem cilvēkiem, kas raustās, runāt par to runā, bet tāpat turpina klasisko gaitu.

hahāā tagad standartiņš ir

''pilnas slodzes darbs, nauda visa notērēta varbūt nedaudz uzkrāta, ģimene/ģimenes plānošana''

ja? :D

bet nu daudz maz saprotu jautājumu, atbildēt jau nevar nezinot to alternatīvu, piemēram variants a - dzīvot kopienā, kur norma ir izprecināt savus mazgadīgos bērnus, zagt un ubagot - nav pieņemami. variants b - dzīvot viensētā bez elektrības un pašam nodrošināt/saražot ģimenei nepieciešamo pārtiku, pajumti, siltumu - ir pieņemami. c - ceļot no vals uz valsti, nodrošināt sevi blogojot par saviem piedzīvojumiem, neveidot ģimeni - ir pieņemami :) alternatīvas jau ir daudz. bet nu tas standarts arī ir stiepjams.

Atkarīgs no dzīvesveida.. :) Ir tādi, kas šķiet ok.. un tādi, kas liktos nepieņemami :)

Vai tad tas nav standarts? Tā taču ir jau no mazotnes - augstskola, darbs, ģimene, bērni...

vai tad tas nav standarts?

modernnomad, kādu dzīvi Tu vēlies piekopt?

nu jā, citādi sanāk, ka cilvēki, kam ir nauda, ir sezonāls vai projektu tipa darbs, ne tipiskā pilnā slodze, vai cilvēki, kas ir vieni bez ģimenes.. dzīvo alternatīvu dzīvesveidu. nu tam es nepiekrītu, arī šie varianti šķiet normāls standartiņš.

Patiesībā ļoti atbalstu. Tāda normāla dzīve -

pilnas slodzes darbs, nauda visa notērēta varbūt nedaudz uzkrāta, ģimene/ģimenes plānošana

man šķiet ļoti garlaicīga un pavisam parasta. Pati neesmu tik drosmīga, lai tagad pēkšņi mainītu visu, kas man ir , bet ļoti atbalstu un apbrīnoju cilvēkus, kas to dara. Man šķiet, ka tam vajadzīga liela drosme, lai riskētu un pagrieztu savu dzīvi uz citu pusi, nezinot, kāda nākotne būtu tādam pagriezienam

Talis, ja tā padomā, ja cilvēks ir viens 40 gadu vecumā, vai apkārt nesačukstas? Vai nejautā, kā tad tā. Vai viņam pašam neiezogas domas? Tādi cilvēki ir, bet tas, manuprāt, ir "ārpus standarta". Protams, kā jau Tu teici, to standartu var izstiept gari un plaši salocīt, saņurcīt, tad censties atkal iztaisnot, izveidojot jau kaut ko citu.

Vai tad tas nav standarts? Tā taču ir jau no mazotnes - augstskola, darbs, ģimene, bērni...

''pilnas slodzes darbs, nauda visa notērēta varbūt nedaudz uzkrāta, ģimene/ģimenes plānošana''

Kāds tur īsti ir šis dzīves standarts, kuru negribas pieņemt?
Ja jautātu man, man arī ir lietas, kuros viedoklis nobīdās no standarta, un nekautrējos par to! Neuzskatu, ka tas ir slikti un arī citu dzīvošanu nenosodu, ja viņi netraucē citiem ar savu modeli.

nu jā, citādi sanāk, ka cilvēki, kam ir nauda, ir sezonāls vai projektu tipa darbs, ne tipiskā pilnā slodze, vai cilvēki, kas ir vieni bez ģimenes.. dzīvo alternatīvu dzīvesveidu. nu tam es nepiekrītu, arī šie varianti šķiet normāls standartiņš.

cilvēki ar sezonālu darbu man šķiet ir gana alternatīva dzīve. vieni bez ģimenes - alternatīvi ir tie, kuri ir vieni pēc izvēles, vai arī ir pilnīgā mierā ar to, nevis ļoti gribētu būt ar kādu, bet vienkārši nesanāk, un tā viņi skumst un ilgojas visu laiku. man tas tik tiešām šķiet alternatīvi.

es domāju, ka ir dažādas izpratnes par to, kas ir standarta un kas ir alternatīvs. pēc šiem pieņēmumiem, man ir gana alternatīva dzīve, varbūt to esmu pieņēmusi kā savu standartu, tāpēc atšķirās mūsu definīcijas :)

par definīcijām var diskutēt, bet interesanti būtu zināt kādu dzīvesveidu tu sev vēlētos?

Galvenais ir dzīvot tā kā pašam labi. Neklausoties apkārtējo cilvēku viedokliem jo cilvēkam bez kompleksiem tas būs vienaldzīgs :-)

Galvenais ir dzīvot tā kā pašam labi.

viegli teikt , grūti darīt. ne vienmēr ir tik skaidri zināms kā pašam ir labi, it sevisķi ja gribi ilgtermiņā labi dzīvot, nevis pēc 10 gadiem attapties, ka esi savu dzīvi sadirsis

Tu nesaprati. To sauc par sevis meklēšanu,kamēr tas notiek protams var nakties daudz kam iziet cauri bet jādara tas ir tikai kā pats uzskati par pareizu nevis akli sekot vispārpienemtajiem standartiem.

nu tam es piekrītu pilnībā

Turklāt ja cilvēks ir personība, vinā bus KAUT KAS kas ar ko vinš atskirsies no parejas sabiedriebas masas. Kāda īpatneja vai divaina ipasiba,aizrausanas
Utt.