Krievu valoda- IR VISUR?

Mums ar tevi konkrēti izveidojās diskusija, tādēļ mēģinu tev apskaidrot, ka nepaliks sliktāk, ja mācēšu krievu valodu pat, ja tā ikdienā nav nepieciešama.

Nu un? Man ļoti žēl, ka tu neuztvēri manis iepriekš rakstīto domu. 'Tādi kā tu vienmēr paliks otrajā plāna salīdzinājumā ar tiem, kas mācēs un runās un atmetīs visus savus aizspriedumus! Tas arī viss!

Laiks ir tik, cik ir, ja jaunietis grib apgūt zviedru valodu, ne krievu, esmu tikai par. Visas tiesības.

Tu lasi vispār? es te jau teicu, ka protu un runāju intervijās, ja vajag, sadzīvē tā ir cita runa :D tiešām viss ir ok, tas arī viss

Daudzi ar krieviem runā krievu valodā ne jau tikai apkalpojot, bet arī ikdienā. Mēs paši ļaujam sev kāpt uz galvas. Par to jau tā lielā brēka.

Lasu, tur jau tā lieta, šeit tu mini, ka nerunā, nevis nerunā tikai sadzīvē.

es māku, bet nerunāju, nu un? mana izvēle

Izskatās, ka arī latviešu valoda tev sagādā problēmas, tāpēc nav par ko brīnīties! Veiksmi nerunāšanā. :)

Izskatās, ka arī latviešu valoda tev sagādā problēmas, tāpēc nav par ko brīnīties! Veiksmi nerunāšanā.

Ieej tezaurs, palasi vārdu nozīmes. :D

es māku (mācēt)

mācēt māku, māki, māk, pag. mācēju; trans.
1. Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
Mācēt (kādu) valodu — prast (kādu) valodu.
Mācēt ābeci (arī grāmatu novec.) — prast lasīt.
// Prast izturēties (noteiktā veidā).
// Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
2. Spēt, varēt.
Ko māk sar. — cik spēj, cik var.
3. parasti nolieguma teikumos. Zināt.

runāt



runāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1. Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.
// trans.
Nav ko runāt — saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
Runāt citādu valodu — runāt ko citu nekā iepriekš.
Runāt (arī teikt) nepatiesību — melot.
// trans. Deklamēt.
// Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
// pareti. Teikt, sacīt (kādam).
// trans.; pārn. Reproducēt pārraidīto runu (par radiouztvērēju, televizoru).
2. Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
3. trans. Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
// Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.
// Paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
// trans.
4. parasti 3. pers. Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
// trans.
// Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
5. žarg. Koķetēt.



Nu, kurai te ar latviešu valodu slikti? :D :D :D

Sasmējos :-D

Nepareizo vārdu sameklēji. Nerunāt.

Nepareizo vārdu sameklēji. Nerunāt.

Gabij, nu nekas slikts nenotiks, ja papildināsi savu vārdu krājumu! Būsi tikai ieguvēja, marš pēc skaidrojošās vārdnīcas! :D :D :D

Man nevajag tezauru, lai zinātu, ko nozīmē nerunāt.

Man nevajag tezauru, lai zinātu, ko nozīmē nerunāt.

Vnk samierinies, ka izblamējies*.



*izblamēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
1. Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).

es māku, bet nerunāju, nu un? mana izvēle

es te jau teicu, ka protu un runāju

Šie ir vai nav tavi vārdi? Pēc tam jau sāki skaidroties, ka redz runā, nevajag iet pretrunās.

Vajag lasīt, tiešām.

Es krieviski runāju tikai darba interviju laikā. Ar vietējiem krieviem nerunāju krieviski.
29.03.2016 19:36

Vai šis bija vērsts brīdī, kad uzsāku diskusiju tieši ar tevi? Viedokļi bija daudz un dažādi, iepriekš konkrēti pret tevi nevērsos līdz ar to ne nikus, ne bildes, ne katra iepriekšējos dzīves aspektus neievēroju. Sarunā ar mani izskanēja šis:

Es uzskatu, ka nevis latvietim Latvijā ir jāmeklē nozare, kur strādāt, lai krievu valodu nevajadzētu

+

es māku, bet nerunāju, nu un?

Kas liecina, ka nerunā nemaz, kā arī to, ka darbā nevajadzētu būt šādai prasībai. Diskusija bija par darbu, nevis sadzīvi!

Tas, ko tu neievēro nav un nevar būt mana problēma.

Kad citē, citē visu tekstu ar kontekstu. Izrauti vārdi ir izmisuma pazīme.

Varēji iekopēt vēl, ko rakstīji pirms gada kādā citā diskusijā. Vai tiešām aizskāru? Atvaino! :D

Varēji iekopēt vēl, ko rakstīji pirms gada kādā citā diskusijā. Vai tiešām aizskāru? Atvaino!

Tiešām tāds izmisuma līmenis? ;-)

Ja kāds vēl nav pamanījis, krievu valoda ir Latvijas sabiedrības daļa un būs vēl ilgi. Ir valsts finansētas skolas ar mazākumtautību izglītības programmām, privātas augstskolas krievu valodā, mēdiji krievu valodā, ievērojama daļa privātbiznesa notiek krievu valodā, krievu valodu māca lielākajai daļai latviešu vispārizglītojošo skolu audzēkņu. Es dzīvoju un strādāju Rīgā - vai tiešām Rīgā ir par maz krievu valodas? Vai kaut kas apdraud krievu valodas pastāvēšanai?

Nu vispār skolās var izvēlēties - krievu vai vācu valodu.
Bieži esmu saskārušies ar krievu valodas skolotājām, kas nicina latviešu skolēnus vai arī ir vienkārši jukušas. :-D

Nu vispār skolās var izvēlēties - krievu vai vācu valodu.

Izvēlēties var pilnīgi jebko! Tikai pēc tam nevajag pārmest darba devējam sava nezināšana. :)

savu nezināšanu..