pirmkārt jau tās statujas lielākoties attēlo dievus un olimpiskos uzvarētājus. otrkārt, sievieti grieķi uzskatīja par iejājamu dzemdēšanas mašīnu. par vergu stāvokli nemaz nerunāsim.
tu te tagad mēģini tajā visā tekstā apelēt pie cilvēku tiesībām un , itkā mēģinot ieskaidrot, ka renesansē ir dzimušas cilvēktiesības :D kaut kāds stulbums
tu laikam neesi lietas kursā, ka sievietes par dzemdēšanas mašīnām uzskatīja pat līdz pagājušā gadsimta pusei, 20 gadsimta sākumā uz vienas rokas pirkstiem varēja saskaitīt valstis, kur sievietes varēja likumīgi vēlēt :D
par parasto tautu sāka domāt, kad atcēla dzimtbūšanu un ieviesa tiesības, beidz apelēt pie muļķībām.
un loģiski, ka tās statujas attēlo dievus, tu domā, ka kāds ies un senajā grieķijā pusgadu velvēs statuju no kaut kāda kaimiņu bērna? dievībām tika piedēvēts perfektais cilvēka veidols un tas arī bija viss. to sauc par idializēšanu- perfektuma piešķiršanu kaut kādai vienībai.
humānisms tikai mūsdienu izpratnē ir tas, ka nevar publiski cilvēkam nogriezt galvu un tādā veidā viņu sodīt.
renesanse bija pārejas laiks no tumšajiem vidusslaikiem, kad plosījās mēris, nebija iespējams ārstēt slimības, viss bija netīrība. renesanse ir humānisms tikai un vienīgi tādā izpratnē kā iemācīties vai izzināt kaut ko, kā kaut ko darīt labāk. renesanses lielākais domātājs makjavelli analizēja vēsturi un cilvēku dabu kā neperfektu un nemainīgu, respektīvi, kāds cilvēks bija viduslaikos, tāds viņš arī ir tagad, bet ka mēs varam iemācīties būt labāki, bet nevis, ka mēs tādi piedzimstam.
tāpēc jau tas šķiet logiski, ne ka pēc renesanses nāca apgaismības laikmets.