Pēc cik ilga laika zinājāt?

Pēc dažu mēnešu pazīšanās. Jā, sajūta ar/par šo cilvēku bija pavisam citādāka kā ar iepriekšējiem boifrendiem.

Laikam jau ātri, jo bildinājums izskanēja ļoti ātri. Un pirms tam jau kādu laiku bija skaidrs, ka, jā, kopīgas vecumdienas kopā ar viņu būtu skaistas.

Jutu pirmajā randiņā. Bija neaprakstāmi īpaša sajūta un pie sevis nodomāju, kā stāstīšu mazbērniem par šo pirmo tikšanos. :D

vakar man arī bija neaprakstāmas sajūtas.. Jau no pirmā skatiena bija skaidrs, ka būs labs turpinājums.. no pirmā skata redzēju ka gribu viņu izdrāzt. to var just, un tās ir ļoti īpašas un neaprakstāmas sajūtas.. ja mēs apprecēsimies, noteikti pastāstīšu arī mazbērniem.. cik tas bija neaizmirstams mirklis.. un tāda pati nakts(l)(l)(l)(l)[:Qlove2

#peace&love #sex

To, ka vēlos ar šo cilvēku kopā pavadīt savu dzīvi, zināju ātri. Ar precēšanos ilgi vilku garumā, jo principā biju pret laulībām un precēties negribēju. Bet kad vīrs vienu dienu ne no kurienes pēkšņi bildināja, ko tad vairs, atlika piekrist:-D

Vēl tad, kad nemaz nebijām kopā, stāstīju savai draudzenei, ka manā skolā mācās puisis, kuru es nākotnē gribētu apprecēt. Attiecības uzsākām tikai pēc pāris gadiem, līdz tam vienkārši bijām skolasbrieri un draugi. Tā sajūta par to, ka esmu jau atradusi sev ideālu vīru, turpinājās arī tad, kad sākām satikties. Un, protams, turpinās joprojām arī pēc 10 kopā pavadītiem gadiem.

Pāris mēnešus pēc attiecību uzsākšanas sapratu, ka gribu viņu sev par vīru, un vēl pēc pāris mēnešiem, viņš mani ceļojuma laikā bildināja.

Pirmo reizi ieraugot, sapratu, ka vēlos šo cilvēku apprecēt.

Kops gada sakuam esmu jaunas attiecibas un virietis jau tagad saka, ka gribes mani precet, grib kopigus bernus nakotnee. Ari es uz sim attiecibam skatos nopietni un esmu neizsakami laimiga, ir sajuta, ka tas ir mans cilveks. Pirms tam biju ar virieti 10 gadus kurs to desmit gadu laika skiet taa ari nesaprata, grib vai negrib.

Kā jūs domājat, meitenes, kā ir ar pašiem vīriešiem? Vai viņi ir teikuši jums, pēc cik ilga laika viņi ir sapratuši? (l)

Jā, ma laikam ne ar vienu tā nav bijis :-D šito lasot vai iekrist izmisumā. Visām viss tik skaisti un zināja jau sākumā :-D

Mona - high five!!! :D :D :D man tas pats. pat neticas, ka var tik skaisti kkas arī būt :D

Trešajā randiņā. :D Esmu viņam prasījusi - viņam atklāsme radās dažas dienas ātrāk. Pēc pāris mēnešiem jau dzīvojām kopā, vēl pēc dažiem vienojāmies, ka nākamvasar gribam apprecēties un tad nu vēl pēc kāda laiciņa viņš mani bildināja. Es arī agrāk neticēju, ka tā var būt, un ļoti skeptiski raudzījos uz pāriem, kas tik ātri uzsāk kopdzīvi. :D Uzskatu, ka mums abiem ir ļoti, ļoti paveicies, ka esam atraduši viens otru, jo labāku saderību nevarētu vēlēties. Manuprāt, daudz kas saistīts ar to, ka abi tieši tajā laikā bijām tādā dzīves posmā un dvēseles stāvoklī, ka bijām gatavi nopietnām attiecībām, laulībai un ģimenei, tāpēc arī viss notika tik vienkārši, ātri un mērķtiecīgi... Jo zinu daudzus super saderīgus pārus, kas jau gadiem dzīvo kopā neprecēti, jo acīmredzot nav vēl tas īstais un pareizais brīdis pienācis.

Mona

Es domaju gluzi tapat ka tu jo desmit gadus nodzivoju ar virieti kurs ta ari neko nesaprata. Tagad jaunajas attiecibas pilnigi viss ir savadak, ari chujs.

To, ka viņš būs mans vīrs, nebija tas pirmais, par ko biju aizdomājusies. To, ka viņš varētu būt mana bērna tēvs, bija sajūta vēl pirms mēs satuvinājāmies. Tā sajūta 'zinu un viss' bija patiešām jocīga, pati sev vēl domās drusciņ pārmetu, kāpēc tik ātri par tādām lietām aizdomājos. Tā nu abi iemīlējāmies viens otrā tā kā vēl nekad. Viss mums notika diezgan ātros tempos, piedzīvots daudz kas gan ejot pa kalniem, gan pa lejām. Iepriekšējās ilglaicīgajās attiecībās domā par mazām un bērniem mani dzina nenormālā panikā, lai gan zināju vienmēr, ka bērnus nākotnē gribēšu.
Vīrietis arī atzīst, ka esmu sagriezusi viņa dzīvi kājām gaisā un beidzot jūt, ka pieaug un dara dzīvē ko lietderīgu. To, ka dzīvē mums paredzēts kas īpašs arī viņš juta jau pavisam ātri kopš mūsu tikšanās brīža. Pirmo reizi dzīvē atzinās kādai pirmais mīlestībā un vēl pietam tik ātri.

* doma par kāzām un bērniem

Ļoti,ļoti ātri sapratu, ka Viņš ir tas, ko es vēlos un ar kuru vēlos pavadīt savu dzīvi kopā. Un ar katru dienu tā sajūta tikai pastiprinās.

Tāda īpašā sajūta neradās (man tolaik, kad satikāmies, bija 17 gadi, toreiz nevērtēju vīriešus kā potenciālos līgavaiņus un kāzas nebija pat prātā vēl), jo pati pirmā doma, viņu ieraugot bija gluži pretēja-ka nekas vairāk par draudzību mums sanākt nevar, kur nu vēl kāzas- atšķirībā no citiem cilvēkiem, jutos ar viņu ļoti brīvi jau no pirmajām satikšanās sekundēm, nebija nekādi neveiklie klusuma brīži, uztraukums- laikam tāpēc domāju, ka viņš man varētu būt labs draugs, nekas vairāk.No drauga puses vārdus "man liekas, es tevi apprecēšu" pirmoreiz dzirdēju pēc 7 dienu pazīšanās (kāda 5. tikšanās reize), bet "oficiāls" bildinājums izskanēja pēc 5 gadu kopā būšanas.

Iepriekšējās ilglaicīgajās attiecībās domā par kāzām un bērniem mani dzina nenormālā panikā, lai gan zināju vienmēr, ka bērnus nākotnē gribēšu.

Man bija tieši tas pats gadījums. Jau biju izdomājusi, ka kāzas nav priekš manis utt. Bet izrādās, ka ar īsto cilvēku viss notiek un visu gribās.

Es sapratu, ka vinš ir īstais kādu mēnesi pēc iepazīšanās, no sākuma biju ļoti atturīga, jo biju tikko pātraukusi nopietas attiecības, ne par ko neiespringu. Viņš gan saprata uzreiz. Pār kāzām sākām ātri runāt, par bērniem arī. Bildinājums bija. Viss ir plānā (l)

Jau attieciibu saakumaa viirs pajautaaja, kad esot pieklaajiigi bildinaat draudzeni vai dazji meeneshi nav par aatru.Es kaut ko pasmeejos un teicu,ka ir, ir par aatru.
Bildinaaja nopietni gan gadu peec iepaziishanaas. Appreceejamies peec pusgada. :)