Ko darīt,ja es baidos,ka nekur neiestāšos ?

Apple_pie,jā es esmu no Rīgas un es negribu braukt tālu projām no mājām,jo negribu pamest savu mammu(t)

Piekritu kukotajai.

Un jaa, Tu vari chikstet un baidities taalak, neko nedarot, jo tad 100% nekas arii nesanaaks. Taa teikt, dabiskaa atlase

Arī man ir bažas, ka es netikšu budžetā savā sapņu programmā ko tik tiešām gribu, tomēr man ir alternatīvas... ja nu es tur netieku, tad zinu, ka citur, kas arī mani interesē noteikti tikšu! Tā kā var arī latvija.lv redzēt vai tiec vai netiec budžetā un mainīt prioritātes, tad man sirds mierīga. Kaut kā negribās maksāt, bet ja vajadzēt, tad nekas cits neatliks. esmu vidēja un vidējā atzīme man ir 7,4. Neraudu par to, saprotu, ka visu nevar labi mācēt.

Taču.. ja man vidējā atzīme būtu 9 un es čīkstētu, ka neko nemāku, tad tiešām.. atzīmes par skaistām acīm????

augstskola un pieaugušo dzīve tevi noēdīs bez sāls, ja tev ir jāraud par vidējo 9 un uķi puķi, cik stulba.

Man pirms trim gadiem bija burtiski identiska situācija un domas, izņemot vidējā atzīme nebija 9 un matemātiku knapi sekmīgu izvilku. :-D Visu vēl vairāk pasliktināja matemātikas CE iegūtie 46% un tas, ka bija pēdējais brīdis kaut kur iestāties, bet man joprojām nebija ne jausmas, ko darīt. Pēdējā brīdī tomēr iestājos sociālo zinātņu jomā, kaut tieši par savu programmu esmu dzirdējusi, ka ļoti grūti atrast darbu pēc tam pat ar maģistra grādu. Bet te nu es esmu - 3.kursa studente ar darbu savā nozarē (un visu studiju laiku budžetā).
Domāju, ka tev, autore,(spriežot pēc atzīmēm) ir pietiekamas zināšanas un mērķtiecība, lai tiktu kaut kur budžetā un atrastu pēc tam savā nozarē darbu, galvenais, jāizvērtē, kas tevi interesē un attiecīgi jāizvēlas studiju programma.

šobrīd kaut kur skatās vidējo?
manā laikā, kad stājos, tev tā vidējā varēja būt kaut 10, viņi skatījās tikai CE rezultātus.

Lai saņemtu 9-ķimijā un fizikā,7-matemātikā,es ļoti daudz strādāju un mācos. Vienmēr ņēmu papilduzdevumus-prezentācijas utt.

Nu bet augstskolā jau tas princips ir tieši tas pats - ja tu turpināsi ļoti daudz strādat un mācīties, ņemt papilduzdevumus (kur ir iespēja), tad arī augstskolā tev būs labas atzīmes, un liela iespēja ierotēt budžetā arī tad, ja iesākumā būsi maksas grupā.

Es gan tev ieteiktu laist prom no Rīgas, jo, ja pareizi saprotu, tā ir tieši tava mamma, kas tev iestašta, ka tu esi stulba un neko nevari. Labāk tālāk. Varbūt uzlabosi pašvērtējumu.

Problēma varētu būt mamma, kura domā ka tev nekas neizdosies. Reāli čakarē Tev ticību sev.

Začeits, skatās, man bija tā, ka vajadzēja iesniegt 2 eksāmenus un vidējo atzīmi 5 priekšmetos - matemātika, informātika, ķīmija, neatceros, kur vēl, latviešu valoda un literatūra laikam (papildus vēl arī eksāmens)

Problēma ir tajā, ka autore baidās, ko citi par viņu varētu padomāt. Ej tur, kur tu gribi, un pie kājas ko citi saka - darbu neatradīsi, pārprodukcija, u.t.t. Neviens nevar izlemt tavā vietā ko darīt, nevienam nav tādu tiesību. Kā jau meitenes šeit minēja - labi speciālisti vienmēr ir vajadzīgi visās profesijās.

Es arī biju humanitārajos, gribi dzirdēt labāko? - es studēju medicīnu. :-D
Pilnīgi aplams ir Tavs domu gājiens par to ka Tevi nekur nepieņems.
Iesaku apsēsties un apdomāt ko vēlies. Sāc ar mazumiņu, ja vēlies medicīnu, iestājies profesionālajā vidusskolā par kosmētiķi, pabeidz tur 2 gadus un iegūsi medicīnas apliecību (diplomu), tad Tev būs pilns komplekts- atzīme medicīnā. Tad dodies uz māsu skolu- medicīnas koledža vai sarkanā krusta koledža, pabeidz tur 3 gadus, iegūsi augstāku skillu medicīnas jomā. Un tad dodies uz RSU vai LU, jo šīs skolas ir par velti. 34.arodvidusskola ir par velti visus divus gadus un medicīnas koledžas ar. Kur problēma? Mammai ietaupīsi naudiņu un pati uzkrāsi zināšanas?

Arī es mācījos humanitārajā novirzienā, jo likās tur būs vieglāk, arī mammas iespaidā. Bet pēc vidusskolas pāris gadus izlaidu, jo domāju, ko tad es, budžetā netikšu un maksu nepavilkšu, bet tad es iestājos medicīnas jomā, kursā esmu viena no "gudrākajām", šogad izlaidums un esmu neizsakāmi priecīga:-) tā kā humanitārais novirziens nenozīmē, kā vari tikai tajā nozarē studēt ;-)

Palasīju komentārus ko raksti- Tu vēl esi ļoti maza.
Saprotami, ka Tavā vecumā ir jaauztraucas par skolu, bet tas ir par traku, Tu tiksi tur kur Tu visvairāk vēlēsies tikt, galvenais noskaņojies uz īstā ceļa. Un neklausies nevienu. Tu tiksi, ja gribēsi. Un Tu tiksi budžetā ja gribēsi tikt.
9,00 vidējā, hmm... Man vidusskolā bija 6,00 vidējā, nepatika piedāvāties skolas priekšmeti. Bet tagad mācos RSI jau 2.kursā un man ļoti patīk un atzīmes man ir teicamas.

Atzimes vel isti neko nenozime. Ja ir totals bardaks galva, tad vienu /paris gadus var izlaist un vnk pastradat, pa to lsiku noteikti bus kaut kas izkrisralizejies +iespejams kada kapeika iekrata. Un humanitarais vel nenozime, ka nekam nederi! Iespejaus ar eksakto nakotne var nopelnit vairak, bet ari humanitarais nav zeme metams un, ja spesi sevi pieradit, tad ari labi nopelnit, pat ja parprodukcija skiet pirmaja bridi. Kvantitate nav kvalitate!

sorry, bet pilnībā piekrītu:

augstskola un pieaugušo dzīve tevi noēdīs bez sāls, ja tev ir jāraud par vidējo 9 un uķi puķi, cik stulba.

šādas meitenes jau no skolas laikiem atceros, mācās, cenšās, viss izdodās, labākas par visiem un labāki rezultāti, bet jātaisa drāma un jāraud, lai piesaistītu uzmanību. galva te jāsakārto. diemžēl, lielākā daļa no viņām nekur arī dzīvē nav izsitušās, man ir vairāki minējumi kāpēc, bet varbūt arī sagadīšanās. pieņemsim.
jāsaņemās un vnk jāiestājās kur vēlies. ja visur tevi ar tavām briesmīgajām sekmēm izbāķēs, tad domāsi, ko darīt :D bet tā noteikti nebūs.

Šajā gadījumā problēma ir tur, ka no autores gaida iestāties kaut kur pieprasītā profesija, lai būtu labs darbs utt. Un te pirmo reizi dzīve ir jāizdara izvēle: kura ir tā profesija. Tiek dots uzdevums: iestāties labā skolā, izcili absolvēt, dabūt labi apmaksātu darbu pēc studijām. Tāpēc arī šaubas: ko darīt, ja es to nevaru izdarīt. Vēl kā jau dažas dalībnieces minēja, ka grib paraudāt par to, ka vidējā atzīme ir 9, bet nekur neiestāsies. Es pieņemu, ka vecāki izcilās atzīmes uztver kā kaut pašsaprotamu un viņu acīs tas nav nozīmīgs rādītājs, ka tas garantē budžeta vietu. Jo var taču labāk...

Ko es iesaku: uzraksti vienreiz tos mērķus, ko tu pati gribi. PATI! (Pat tad ja tas ietver, ka tu gribi braukt brīvprātīgajā darbā uz Āfriku vai gribi mācīties par automehāniķi.) Nevis ko no tevis sagaida sabiedrība un vecāki un izmet no saraksta to sadaļu: ko darīt, lai es nebūtu apkaunojums ģimenei un skolai (pēc tam darbavietai). Tu esi normāla meitene. Apkaunojums tu nekādi būt nevari. Ja tavos mērķos ir izdabāt sabiedrībai, tad dari to no tās puses, kas ir tavos spēkos (ja nemāki rēķināt, tad nelien attiecīgajās nozarēs.) Tev ir savas priekšrocības un plusi, tāpat kā mums visiem un lielāku labumu tu vari gūt tad, ja izmanto to, kas tev ir nevis ieciklējies uz to, kā tev nav.

Bet vispār man liekas, ka māte tev grauj pašapziņu un pārlieku kontrolē, tiec ar to galā, citādi tu nekur netiksi (kā jau minēja lielajiem izcilniekiem ir cita domāšana, no kuras studiju vidē viņi nemāk tik ārā, kamēr citi ar zemākām atzīmēm labāk pielāgojas un nokļūst kursa izcilnieku vidū).

Lai izdodas!

Viens paziņa arī aizgāja par juristu, sākumā darīja visus melnos darbus, tagad kad ir ļoti labi izsities! Es arī uzskatu, ka labu juristu tomēr trūkst.

TalisQualis,es baidos,ka tas pats notiks arī ar mani un es palikšu nulle(t)
samurajs,paldies(l):-D
Fifa,patīkam klausīties par (citu)cilvēku pieredzi:-D